Būvējot universālu izpētes rīku ekonomiski aktīvo iedzīvotāju sašķirošanai labajos un sliktajos, netīrās naudas likuma autori ignorējuši faktu, ka arī izpētāmajam subjektam varētu būt kaut kādas tiesības. Piemēram, noskaidrot, kādu informāciju pakalpojumus liegusī banka par viņu savākusi, un, ja informācija ir kļūdaina, pieprasīt tās dzēšanu.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija turpina skatīt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Neatkarīgā jau vēstīja, ka deputāti tikuši līdz priekšlikumiem par klientu izpētes rīku veidošanu un tagad konstatējuši, ka tajos iecerēts publiskot datus arī par fiziskām personām, taču nav skaidrs, par kādām tieši personām un cik tālu juridisko klientu attiecības ar fiziskām personām ir šķetināmas. Vai tas, ka klienta akcionārs pirms desmit gadiem vienā klasē mācījies ar slavenu oligarhu, ir pamats liegt uzņēmumam bankas pakalpojumus Latvijā? Turklāt nevis vienas, bet pilnīgi visu banku. Jo vienas bankas atteikumu pārējās jau tagad pārņem automātiski. Šādu pavisam konkrētu piemēru no savas prakses uz komisiju atnesa zvērināts advokāts Jānis Jurkāns. Līdz ar pieciem priekšlikumiem, kas būtiski uzlabotu likumprojektu un novērstu privātpersonu tiesību aizskārumu.
Lūk, advokāta Jāņa Jurkāna ierosinājumi Saeimas komisijai:
“Lūdzu Jūs iestāties par to, lai šobrīd Saeimā izskatāmajā likumprojektā “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” tiktu paredzēts šāds regulējums:
Neoficiāls klientu izpētes rīks banku vidē darbojas jau šobrīd. Klienti tiek sašķiroti labajos un riskantajos. Par riskantajiem bankas savā starpā apmainās ar informāciju. Bet iespēju ietekmēt šos banku lēmumus, klientiem nav nekādu, jo pašreizējais klientu izpētes regulējums ir nepilnīgs un klientus diskriminējošs. Ja bērnībā ar nepareizu pilsoni vienā smilšu kastē spēlējies, vari ar visu biznesu doties projām no Latvijas. Uzņēmums pie konta bankā netiek, bet bez konta saimnieciskā darbība nav iespējama. Un tikpat labi tas notiek, ja bankas darbinieks kaut kādas muļķības par klientu sarakstījis. Tas nav nekāds joks - klientu un saistīto personu izpētei tiek lietoti parasti interneta meklētāji.
Advokāts Jānis Jurkāns skaidro, ka gan likuma subjektiem, gan klientiem ir būtiski saprast, vai likuma izpratnē par saistītām personām tiek uzskatīti klases biedri, kursabiedri, bijušie kolēģi, kādreizējie biznesa partneri vai tikai persona, kurai pārdotas vai no kuras nopirktas kapitāla daļas vai īpašums, vai noslēgts cita veida darījums.
“Pašreizējā prakse rāda, ka personu savstarpējā saistība tiek konstatēta, izmantojot Google meklētāja iespējas. Šāda rīcība atbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumu klientu izpētei 113. punktam. Tomēr ir vispārzināms, ka internetā ir iespējams iegūt gan patiesu, gan maldinošu un nepatiesu vai pat apzināti safabricētu informāciju. Uz šādas informācijas pamata pieņemt lēmumu par attiecību pārtraukšanu ar klientu, nepārliecinoties par tās patiesumu un nedodot iespēju klientam to atspēkot, ir prettiesiski,” norāda advokāts Jānis Jurkāns. Pašlaik pat vismazākās aizdomas, pat tikai aizdomu ēna, nemaz nerunājot par reālu, ekonomiski pamatotu sadarbību ar trešajām valstīm, rada risku saņemt sadarbības atteikumu no kredītiestādes, kas nav ne apstrīdams, ne pārsūdzams. Deputāts Jānis Ādamsons, komentējot šo faktu, rosināja būt godīgiem pret uzņēmējiem, un likumā tā arī pateikt: “Neviens ārzemnieks Latvijā darboties nedrīkst!” Šāds pārspīlējums, protams, likumā rakstīts netiks, taču kaut kāda jēga no šīs diskusijas būs. Finanšu ministrija apņēmusies sagatavot un iesniegt likumprojektam konkrētu sarakstu ar tām fiziskajām personām, uz kurām attieksies izpētes prasības.
Lai banku, juristu un grāmatvežu klientiem nenāktos gluži atskaitīties, ar ko viņi kopā smilšukastē spēlējušies.
