Neticami, bet fakts. Latvijas valsts ir iesaistīta noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas shēmā, kas tiek īstenota caur Valsts kasi un Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Narkodīleriem, zagļiem, bandītiem, «baltajām apkaklītēm» un visiem pārējiem kriminālās vides pārstāvjiem ir iespēja caur internetbanku vai “Latvijas pastu” pārskaitīt naudu cietumos ieslodzītajiem līdzdalībniekiem, ko viņi savukārt tērē vai pārskaita tālāk pēc saviem ieskatiem. Ienākošā nauda ir noziedzīgi iegūta, bet iznākošā nauda no cietumnieka konta Valsts kasē ir kļuvusi kristālskaidra.
Finanšu izlūkošanas dienests noziedznieku pārvedumus nekontrolē. Faktiski neviens tos nekontrolē. Ja nu vienīgi ar retiem izņēmumiem kādam procesa virzītājam darbaholiķim ienāk prātā paskatīties, kurp tālāk ved noziedzīga astoņkāja taustekļi.
Uzmanību uz šo paradoksālo problēmu vērš Latvijas Juristu apvienība, kuras vadītājs Rihards Bunka pats ir gadiem strādājis Ieslodzījuma vietu pārvaldes sistēmā, tostarp arī vadījis Rīgas Centrālcietuma Drošības daļu. Tēlaini izsekoties, viņš pārzina cietuma virtuvi un ieslodzīto finanšu pratības shēmas. Un te vēlreiz jāuzsver, ka runa ir par legālu vispārzināmu un pēc būtības valsts atbalstītu shēmu: noziedzīgā nauda kontā iekšā - legalizētā laukā. Lūk, kā tas notiek.
Tie, kuri nav sēdējuši vai strādājuši cietumā un kuriem cietumā nav paziņu vai tuvinieku, visticamāk, pat nenojauš, kā cietumā notiek privāto līdzekļu aprite. Latvijas ieslodzījumu vietās sodu izcieš, notiesāšanu vai atbrīvošanu gaida vidēji 3500 personu gadā. Valsts kasē ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes konts, un tajā katram ieslodzītajam ir apakškonts. Kad cilvēku ieved cietumā, viņam tiek piešķirta īpaša identifikācijas karte, kas vienlaikus ir arī norēķinu līdzeklis. Tāpat kā parastā algas kartē, arī cietumnieka ID kartē var ieskaitīt naudu, lai ieslodzītais varētu norēķināties cietuma veikalā vai izmantot to kādos citos atļautos veidos. Piemēram, pārskaitīt naudu vecmāmiņai.
Problēma ir apstāklī, ka šo te atļauto shēmu noziedznieki izmanto ne tikai bulciņu pirkšanai vietējā cietuma veikalā “Mego”, bet arī savu noziedzīgo darījumu kārtošanai vai, piemēram, norēķiniem par sēdēšanu cietumā visas noziedzīgās grupas vārdā. Noziedznieku slengā krieviski to sauc par “sildīšanu”. Piemēram, autozagļu bandā vienu dalībnieku policija noķer, pārējiem izdodas aizbēgt. To vienu notiesā un ieliek cietumā, bet pārējie turpina tirgot nozagtos auto - vienā gabalā vai detaļās - un no kopējā katla jeb “obščaga” regulāri pārskaita cietumā sēdošajam kolēģim viņa daļu. Vai arī pārskaita tāpēc, lai viņš pārskaitītu atpakaļ jau elektroniski. Rihards Bunka atminas konkrētu gadījumu no savas darba pieredzes. Kādam svarīgākam noziedzniekam, kuram brīvībā piederēja narkotiku izplatīšanas tīkls, regulāri ieskaitīja naudu tādos apmēros, ka uzkrājās ļoti liela summa, un cietuma veikalā to iztērēt, protams, nebija iespējams. Cietumu grāmatveži pēc pārskaitījumiem lieliski redz, kam naudu sūta vecmāmiņa, bet kam - nozieguma līdzdalībnieki.
Naudu cietumniekam piešķirtajā Ieslodzījuma vietu pārvaldes apakškontā iespējams ieskaitīt divos veidos. Bezskaidrā caur internetbanku vai arī skaidrā naudā aiznest uz pastu. Un šai pēdējā gadījumā noziedznieku sabiedrotajiem naudas legalizācijai ir pieejama brīnišķīga anonimitāte. Ienest naudu pastā par pieciem eiro taču var palūgt kādu nabaga studentu vai Kazahstānas pilsoni. Ja summa vienā pārvedumā nepārsniedz 999 eiro, tā nav jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā, bet pārvedumu skaits netiek ierobežots.
Par šo shēmu bez pašiem lietotājiem zina visi iesaistītie: Valsts kase, Ieslodzījuma vietu pārvalde, procesa virzītāji - izmeklētāji, prokurori, tiesneši. Finālā tas ir atmazgāts pārskaitījums.
Kā skaidro Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka, te izdarāmi vairāki secinājumi.
Pirmkārt, šī nauda bez mazākās šaubu ēnas ir noziedzīgi iegūta.
Otrkārt - valsts pati šo noziedzīgi iegūto naudu legalizē.
Treškārt, runa ir par desmitiem tūkstošu eiro mēnesī.
Ceturtkārt, kārtējie grozījumi netīrās naudas likumā šo problēmu nekādi nerisina.
Runa ir par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, kas pašlaik Saeimā tiek gatavots kārtējiem grozījumiem. Nedz esošais likums, nedz tā jaunā versija vismaz pagaidām nerunā par vispārzināmas noziedzīgi iegūtas naudas aprites shēmas apkarošanu, kas savukārt rada šaubas par šī likuma patiesajiem mērķiem.
“Rodas iekšēja sajūta, ka caur likumu notiek rupjš spiediens nevis uz noziedzīgo vidi, bet gan uz uzņēmējdarbības vidi. Mēs kā organizācija vēlamies, lai uzņēmēji, kas ne pie kā nav noziegušies, neciestu, bet tur, kur ir īsts krimināls, valsts neuzturētu legālu shēmu naudas atmazgāšanai,” tāda ir Latvijas Juristu apvienības pozīcija. Taču valdības līdzšinējā paranoiskā pieeja cīņai ar netīro naudu rezultējusies milzīgā formalitāšu un papīru kalnā, kas uzņēmējiem jāizpilda, lai neiedzīvotos sodos. Tai pašā laikā pat gribēdami viņi nevar visos gadījumos ar simtprocentīgu garantiju zināt, kas ir viņu klients un kāda ir naudas izcelsme. Un te ir vēl viens paradokss. Ne tikai mazumtirdzniecības tīkla “Mego” apkalpotie cietumu veikali pieņem noziedzīgi iegūtus līdzekļus.
Arī jebkurš cits veikals apkalpo noziedzniekus, jo noziedzniekiem, tāpat kā jebkuram citam cilvēkam, ir jāēd, jāģērbjas, jāremontē mājas utt.
Tātad faktiski ikviens veikals pieņem noziedzīgi iegūtu naudu. Lai arī cik paradoksāla šāda doma būtu, juristu ieskatā likumam problēma jāatrisina. Attiecībā uz veikaliem ir skaidri jānoformulē, ka uzņēmējam nav jāatbild par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja nav bijis iespējams pārliecināties par naudas izcelsmi. Savukārt finanšu plūsmu cietumnieku kontos jāuzliek par pienākumu kontrolēt vai nu Finanšu izlūkošanas dienestam, vai tai pašai Ieslodzījuma vietu pārvaldei. Shēma ar “sildīšanas” naudas atmazgāšanu ir jāpārtrauc.
Latvijas Juristu apvienība šīs problēmas darījusi zināmas par likuma grozīšanu atbildīgajai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Tās vadītājs Juris Rancāns Neatkarīgajai apstiprina, ka informācija ir pārrunāta un tagad tiek gaidīts detalizētāks rakstisks skaidrojums. Lai arī cietumu fineses nepārzinošie deputāti varētu labāk iedziļināties. Tāpat nepieciešams uzzināt Finanšu izlūkošanas dienesta un ieslodzījumu vietu pārvaldes viedokli. Ja tāda legāla noziedzīgas naudas legalizācijas shēma caur cietumiem darbojas, pret to ir jāvēršas. Bet, kas attiecas uz veikaliem - tur komisijas vadītājs ir skeptiskāks: ne jau katra piena paka un baltmaizes klaips nonāk zem likuma regulējuma. “Tur ir limiti. Ja kādam veikalniekam noziedznieka nopirktas piena pakas dēļ būtu aizklapēts konts, mēs noteikti būtu par to dzirdējuši!” spriež deputāts Rancāns. Taču kārtībai likumos jābūt, un minētās problēmas komisija noteikti skatīs un vērtēs, kad noslēgumam tuvosies jau iesniegto priekšlikumu izskatīšana netīrās naudas likumā.
