Pat ieguldot daudzus miljonus eiro digitālās revolūcijas īstenošanā, valsts nav spējusi savus reģistrus padarīt pieejamus un daudzmaz ērti lietojamus, tāpēc finanšu nozares kapitālā remonta jaunievedumu – klientu izpētes rīku – iecerēts atdot privātās un tiklab ārzemēs esošās rokās.
Valsts reģistri būs vienuviet ērti pieejami un vienotā datu formātā lietojami varbūt no 2024. gada. Tikmēr klientu izpēte bankām, juristiem, grāmatvežiem, autotirgotājiem, būvniecības veikaliem un citiem netīrās naudas likuma subjektiem jāveic jau pašlaik. Jānoskaidro, vai klients nav terorisma finansētājs, vai darījumā netiek izmantota netīrā nauda, vai darījuma mērķis nav saistīts ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. To pieprasa Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums, kas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tiek gatavots kārtējiem grozījumiem - pašlaik pirms otrā lasījuma.
Ja likuma subjekti klientu naudu un attiecības ar Kimu Čenunu nepēta vai pēta pavirši, ierodas FID, VID, FKTK vai vēl kāda cita barga abreviatūra, kas uzrauga naudas plūsmas valstī, un liek bargus sodus. Taču pašlaik klientu izpēte nav precīzi reglamentēta, līdz ar to negācijas veidojas visos klientu - pakalpojumu sniedzēju attiecību posmos. Tostarp bankas atsaka pakalpojumus klientiem, jo nevēlas uzņemties risku, ka minētajām iestādēm kaut kas nepatiks. Klienti nevar noskaidrot, par ko tiek diskriminēti. Un nav arī kam īsti sūdzēties par šādu diskrimināciju.
Lai šīs problēmas risinātu un klientu izpēti vienkāršotu, iecerēts izveidot jaunu sistēmu - klientu izpētes rīku. Faktiski divas tā versijas. Vienu - slēgto, ko lietos ierobežots subjektu daudzums, piemēram, vienas uzņēmumu grupas ietvaros. Otru - atvērto, kas būs pieejama visiem, kas kvalificējas kā likuma subjekti. Un tad pietiks kādam subjektam veikt klienta izpēti - apkopot par Jāni vai Pjotru valsts reģistros pieejamo informāciju, pievienot savas privātās izpētes rezultātus, un visi šie rezultāti turpmāk būs pieejami citiem subjektiem. Ja viena banka klientu būs izbrāķējusi, nākamā to varēs izdarīt automātiski. Savukārt Jānim vai Pjotram būs iespējas vērsties Datu valsts inspekcijā, kas uzraudzīs klienta izpētes rīka darbību, pieprasīt pārrakstīt rīkā izdarīto ierakstus.
Jautājums, pie kura atbildīgā komisija pakavējās ilgāku laiku, - kas uzturēs šo atvērto klientu izpētes rīku. Finanšu ministrija, Finanšu izlūkošanas dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija visi kā viens pastāvēja uz to, ka rīks jāatdod privātās rokās. Valstij neesot pamata iesaistīties tādu pakalpojumu sniegšanā, ko spējīgs īstenot privātais sektors. Un papildu argumentam no Latvijas Finanšu nozares asociācijas kalpoja kritika valsts nespējai padarīt bankām ērti vienuviet lietojamus valsts reģistrus. Valstij nesanāk, privātajam sektoram sanāk labāk.
Pie šādas iestāžu vienprātības un spiediena, deputāts Gatis Eglītis atsauca savu priekšlikumu paturēt klientu izpētes rīku valsts rokās, kaut gan riski saglabājas - tas būs milzīgs daudzums sensitīvas informācijas privātu struktūru rīcībā. Deputāte Ļubova Švecova identisku priekšlikumu neatsauca, taču komisijas atbalstu tas tāpat neguva. Valsts tātad tikai uzraudzīs klientu izpētes rīka ekspluatāciju, bet darbinās to jebkurš privāts komersants, kurš būs izņēmis attiecīgu licenci. Administratīvais slogs, ar ko pašlaik apkrauti likuma subjekti, mazināsies. Taču vienlaikus jāatzīst, subjektu loks, uz kuriem netīrās naudas likums attiecināms, ir ārkārtīgi plašs.
Arī juristu ieskatā likums būs saistošs pārāk lielam personu lokam. Lūk, zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” partnera Rūdolfa Eņģeļa viedoklis:
“Latvijā dažu kategoriju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) likuma subjektu interpretācija ir pārmērīgi plaša, salīdzinot ar citām valstīm. Visā ES ir vienota kārtība, ka AML subjektu lokā ietilpst ārpakalpojuma grāmatveži, juridiskie un nodokļu konsultanti, taču VID to attiecina arī uz grupas ietvaros deleģētām funkcijām jeb dalīto pakalpojumu centriem (shared services centres), kas apkalpo tikai savas grupas uzņēmumus. Tas šim uzņēmumu darbības optimizācijas modelim ir papildu administratīvais slogs, kāds nav, piemēram, Lietuvā un Igaunijā. Cits piemērs - ir saprotami, ka AML subjektu lokā ietilpst sabiedrības, kas nodarbojas ar kreditēšanu kā pamatbiznesu. Ja uzņēmums aizdod naudu savam grupas uzņēmumam vienu vai dažas reizes, VID uzskata, ka tas nodarbojas ar kreditēšanu un ir AML subjekts, neatkarīgi no uzņēmuma reālās pamatdarbības veida. Šāda prakse citviet Eiropā nav novērojama.
Tā nav masveida problēma, taču ilustrē veidus, ka mēs joprojām AML jomā esam pārlieku dogmatiski, nevis pragmatiski un samērīgi pret biznesa interesēm un saistītajiem AML riskiem.”
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
