"Ulubele" nozagtā suņa lietā iesaista primadonnu Rēziju

© Ekrānšāviņš

Nodibinājuma “dzivniekupolicija.lv” pašpasludinātie brīvprātīgie inspektori ir nozaguši suni Arčiju, ar nodibinājumu saistītā biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele” to prettiesiski neatdod īpašniekam. Savukārt reģionālā pašvaldības policija faktiski ir asistējusi šai zādzībā, apzināti pārkāpjot Administratīvās atbildības likumā noteikto mantu un dokumentu izņemšanas kārtību.

Apstākļus, kādos Bernes ganu suņa jauktenis Arčijs tika aizvests prom no savas ģimenes, Neatkarīgā aprakstīja publikācijā “Viltus “dzīvnieku inspektori” pārkāpj visas robežas”.

Jau mēnesis ir pagājis, taču suns joprojām nav atdots īpašniekam. Kronis šai stāstā ir aktrises Rēzijas Kalniņas iesaistīšana suņa zādzības publicitātes kampaņā. Fonā skan žēlabaina vijoļmūzika, primadonna iejūtīgi uzklausa “Ulubeles” strādnieka skaidrojumu par veselības vainām, kas tika konstatētas suņa pirmreizējā apskatē, noslēgumā kruzuļainiem burtiem pateicības “pašvaldības policijas puišiem”. Taču patiesībā galvenais, kas būtu jāzina par šiem puišiem, ir tas, ka Pārtikas un veterinārā dienesta pārņemtajā administratīvajā lietā nav dokumentu, kas apliecinātu suņa izņemšanu un nodošanu glabāšanā atbilstoši Administratīvās atbildības likumā noteiktajai kārtībai. Kārtība ir noteikta likuma 111. pantā. Puiši nav rīkojušies profesionāli un nav ievērojuši šo kārtību.

Mantu un dokumentu izņemšana

(1) Izņemšana ir administratīvā pārkāpuma lietā nozīmīgas mantas vai dokumentu atņemšana uz laiku.

(2) Izņemšanu izdara ar amatpersonas lēmumu, kurā norāda, kādu mantu vai dokumentus izņem, kā arī izņemto mantu daudzumu.

(3) Lēmumu nekavējoties paziņo personai, uz kuru tas attiecas. Persona par šo lēmumu var iesniegt sūdzību, kuru izskata, pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

(4) Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, nodod glabāšanā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodod glabāšanā izņemto mantu vai dokumentus, kā arī iestādes, kurām nodod glabāšanā izņemto mantu vai dokumentus.

No šī uzskaitījuma nekas netika izdarīts. Tai skaitā ir pārkāpti Ministru kabineta Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem.

Saskaņā ar noteikumu 8. punktu policijai bija jāizņem dzīvnieks un jānodod glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Taču stāstā par Arčiju Nodrošinājuma valsts aģentūra vispār nav iesaistīta.

PVD nelemj par suņa piekritību

Stāstā par Arčiju Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šobrīd lemj tikai un vienīgi par iespējamajiem dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumiem, par ko viņa saimnieks varbūt tiks sodīts, bet varbūt ne, jo tikpat labi iespējams, ka pārkāpumi ir izdomāti vai pārspīlēti. Taču PVD nelems par suņa atdošanu saimniekam, atsavināšanu vai eitanāziju, jo nav materiālu, kas apliecinātu suņa izņemšanu atbilstoši augstāk aprakstītajai oficiālajai kārtībai. Neatkarīgajai to izskaidroja PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa: “Tas, ka viena “Ulubeles” tante suni ir aizvedusi un kāds formā stāvējis tur klāt, tas nav dokuments!” Kāds šobrīd ir tiesiskais statuss suņa paturēšanai “Ulubelē” - viņa nekomentē. Tas arī saprotams - uz PVD tiek izdarīts pamatīgs spiediens, tai skaitā ar primadonnas Kalniņas piesaistīšanu sabiedriskās domas veidošanā. Arī suņa saimnieks Vello Tomei raizējas, ka publiskajā telpā tiek pataisīts par nezkādu briesmoni: “Ja tiks konstatēti kādi labturības pārkāpumi, labi, es par tiem atbildēšu. Taču man nav skaidra likumiskā puse - kā es varu atgūt savu suni, ja man nav pat nekādu papīru. Nav akta, ka suns izņemts!”

Tā ir zagšana

Iepazīstoties, ar notikušā apstākļiem un normatīvajiem aktiem, vienīgais secinājums, ko iespējams izdarīt - suns Arčijs ir nozagts. Nepiederošas personas ieradās privātīpašumā, paņēma svešu mantu, bet pašvaldības policija šo zādzību piesedza. Ko tagad darīt suņa īpašniekam Vello Tomei? Pārtikas veterinārā dienesta amatpersona iesaka vērsties valsts policijā, iesaka bombardēt ar pieprasījumiem visas iesaistītās iestādes, pamēģināt arī vienoties ar “Ulubeles” īpašnieci Ilzi Džonsoni, lai viņa atdod suni pa labam. Lai gan tas šķiet absurdi, ka suņa saimniekam jālūdzas savs suns. Bēdīgākais, protams, būtu, ja dzīvnieks tā arī nesagaidītu atgriešanos pie sava saimnieka, jo desmit gadi lielam sunim ir daudz. Ar vecumu arī daļēji skaidrojamas tās daudzās kaites, ar kurām ēteru pieraudājuši “Ulubeles” sabiedrisko attiecību veidotāji. Nu, piemēram, nodiluši zobi. Arčijam atrasti arī parazīti, ko droši vien saimnieks varēja censties agrāk vai labāk apkarot.

Taču te jāatgādina vēl kāds aspekts. Latvijas likumdošana neaizliedz dzīvniekus turēt tādos apstākļos, ko fanātiski dzīvnieku mīļotāji uzskata par neatbilstošiem. Drīkst turēt suni pie ķēdes, un vēl pirms pāris gadiem arī “Ulubelē” suņi tika vienkārši piesieti mežā pie koka (kas personiski arī man - šī raksta autoram liekas nepieņemami), drīkst turēt āra voljērā, kā to darīja Vello Tomei (un arī tas man īsti nepatīk). Dzīvniekam arī drīkst būt dažādas kaites. Taču nevienam, izņemot policiju un Pārtikas un veterināro dienestu, nav tiesības iet svešā īpašumā un pārbaudīt dzīvnieku labturību. Tādu “brīvprātīgo inspektoru” nav, un tie, kas iedomājas sevi par tādiem esam, nevis atbrīvo dzīvniekus no ciešanām, bet nodarbojas ar zagšanu.

******

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.