Vakcinācijas temps buksē

© Neatkarīgā

Lai gan Latvijā šobrīd ir pieejams tik daudz vakcīnu devu, lai ar pirmo poti pret Covid-19 jau būtu vakcinēti vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku, līdz svētdienas vakaram pirmā vakcīnas deva bija iepotēta tikai 20 861 cilvēkam, bet abas potes, kas pasargātu no saslimšanas ar Covid-19, bija saņēmuši 16 183 cilvēki. Izrādās, brīvdienās vakcīnu izvadāšana netiek organizēta. No piektdien Latvija piegādātajām vakcīnām uzreiz izvadāja tikai nelielu daudzumu, bet pārējo vakar un šodien. Līdz ar to, piemēram, svētdien pirmo poti saņēma tikai viens cilvēks. Vakcinācijas projekta birojs uzskata, ka nekāda apzināta kavēšanās ar vakcinēšanos nenotiek.

Pirmajā preses konferencē, kurā piedalījās jaunizveidotais Vakcinācijas projekta birojs, tā vadītāja Eva Juhņēviča teica: “Mūsu mērķis ir: tiklīdz tiek saņemta vakcīnu piegāde, tās tiek liktas lietā un tiek nodrošināta vakcinācija.” Viņa skaidroja, ka tiks izstrādāti konkrēti laika plāni, lai varētu elastīgi un ātri reaģēt uz situāciju, līdz ko pienāk vakcīnu kravas. Taču izskatās, ka pagaidām mērķis nav sasniegts. Ja vakcīnas uzreiz pēc to saņemšanas tiktu liktas lietā, tad līdz svētdienas vakaram vai vismaz līdz vakardienai pirmo poti jau būtu saņēmuši 27 tūkstoši cilvēku. Latvija šobrīd ir kopumā saņēmusi 54 255 vakcīnu devas, no kurām 13 200 uz Latviju tika atvestas piektdien. Tā kā katram vakcinētajam ir jāsaņem divas potes, tad ar pirmo poti teorētiski jau varēja sapotēt 27 127 cilvēkus.

Veselības ministrijas dati liecina, ka līdz pagājušajai piektdienai kopumā pirmo poti bija saņēmuši 20 637 cilvēki, līdz sestdienai - 20 860 (tātad sestdien pirmo vakcīnas devu saņēma 223 cilvēki), līdz svētdienai - 20 861 (tātad pirmo vakcīnas devu svētdien saņēma tikai 1 (!) cilvēks). Pie šīs statistikas informācijas gan ir piebilde, ka informācija var mainīties, jo dati par vakcinācijas faktu portālā e-veselība ir jāpublicē vienā līdz piecās darba dienās pēc vakcinācijas veikšanas.

Tāpēc Neatkarīgā uzdeva precizējošu jautājumu Vakcinācijas projekta birojam, vai tiešām brīvdienās, kad jau bija pieejamas jaunās vakcīnu kravas, potēti tik maz cilvēku. Pēc Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas konsultantes Agneses Strazdas teiktā, kopumā abās brīvdienās tika potēti 419 cilvēki, no tiem pirmo poti saņēma 224 cilvēki, to vidū 79 sociālās aprūpes iestādes klienti un darbinieki, 58 ārstniecības iestāžu darbinieki, 81 ārstniecības persona un 6 personas no citas paaugstinātā riska grupas. Otro poti brīvdienās saņēma 195 cilvēki.

Avots: covid19.gov.lv

Brīvdienās vakcīnas neizvadā

“Šobrīd nekāda apzināta kavēšana nenotiek, vakcīnas tiek piegādātas un vakcinācijas iestādes turpina pēc plāna vakcinēt,“ uzsver A. Strazda.

Viņa skaidro, ka no piektdien, 12. februārī, piegādātajām 13 200 vakcīnu devām vakar noliktavā atradās vairs tikai 1800 “Moderna” vakcīnas devas. “Moderna” vakcīnu gadījumā vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem tiek nodota tikai puse, otra puse tiek rezervēta otrajai devai. Tā kā “Moderna” vakcīnu piegādes ir retāk, pastāv risks, ka tad, ja kāda no nākamajām piegādēm kavējas ražotāja piegāžu dēļ, tiks nokavēta otrās devas vakcinācija, skaidro speciāliste.

“No piektdien piegādātājām 13 200 devām 11 640 devas uzreiz pēc kravas kontroles pārbaudēm tika sadalītas tālākai piegādei: 3770 devas (1970 “Astra Zeneca” vakcīnas un 1800 “Moderna” vakcīnas) ārstniecības personām, 7870 devas - sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem. Piektdien vakarā pēc vakcīnu piegādes kvalitātes apstiprinājuma vakcinācijas loģistikas pakalpojuma sniedzējs paspēja izvadāt dažas piegādes pa Rīgu - kopā uz 7 vietām, taču lielākā daļa tika izvadāta vakar - uz 46 vakcinācijas vietām Rīgā, Latgalē, Kurzemē un daļā Vidzemes. Šodien plānots vakcīnas nogādāt otrā daļā Vidzemes un Bauskas slimnīcā, ņemot vērā aktuālo vienošanos par piegādēm. Šodien vakcīnu saņems 9 vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji,” teica Agnese Strazda.

Pansionātos gatava vakcinēties tikai puse

Šobrīd tiek vakcinēti pansionātos dzīvojošie un strādājošie. Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, 150 sociālās aprūpes centros kopumā vajadzētu vakcinēt 19 598 cilvēkus, to vidū gan šajos centros mītošos, gan strādājošos, gan arī šos centrus apkalpojošos ģimenes ārstus.

“Šīs nedēļas uzdevums ir nodrošināt esošo vakcīnu maksimālu lietošanu ārstniecības personām un sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem,” uzsvēra A. Strazda, neatklājot Neatkarīgajai, cik daudz cilvēku ir plānots dienā vakcinēt.

Vienlaikus veselības ministrs Daniels Pavļuts Vakcinācijas projekta birojam un attiecīgajām institūcijām ir uzdevis šonedēļ katrā darbdienā nodrošināt vismaz 1000 cilvēku vakcināciju pret Covid-19. Vienlaikus ministrs ir uzdevis atbildīgajiem speciālistiem nākt klajā ar skaidru prognozi, kāds ir vakcinācijas temps šai nedēļai. Pašreizējais mērķis ir šīs nedēļas laikā izlietot pagājušajā nedēļā saņemto "AstraZeneca" vakcīnu kravu 9600 devu apmērā.

Saskaņā ar pirmo vakcinācijas plānu, kas tika prezentēts decembrī, pansionātos dzīvojošo un strādājošo vakcināciju bija paredzēts pabeigt līdz februāra beigām. Saskaņā ar jauno vakcinācijas plānu, ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieku un klientu vakcinācijai ir jānotiek I ceturkšņa laikā.

Aizvadīto četru dienu laikā, tas ir no 10. februāra līdz 14. februārim, kopumā vakcinēti aptuveni 500 ilgstošas aprūpes centros mītošie klienti un centru darbinieki. Labklājības ministre Ramona Petraviča intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” vakar izteica cerību, ka divu nedēļu laikā izdosies savakcinēt visus centru darbiniekus un klientus, kuri būs izteikuši vēlmi to darīt. Kopumā vakcinēties piekrituši vairāk nekā 8000 sociālo centru klienti un 2700 darbinieki. Tātad, ja pārējie nemainīs savu nostāju, tad no 19 598 tiktu vakcinēti 10 700, tas ir, vien 55%.

Nākamā vakcīnu piegāde gaidāma 20. februārī, kad Latvija varētu saņemt 22 621 “AstraZeneca” devu. No 22. februāra līdz 28. februārim valsts varētu saņemt vēl 8400 “Moderna” Covid-19 vakcīnas devas. Pēc tam 3. martā Latvija varētu saņemt vēl 32 896 “AstraZeneca” vakcīnas devas.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.