Pilnībā nodevusies kovida seku apkarošanai, koalīcija tā arī nav spējusi vienoties par jēdzīgu risinājumu nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Lai pasargātu iedzīvotājus un uzņēmējus no jaunajām kadastrālajām vērtībām, kas īpašumiem audzētu nekustamā īpašuma nodokli, spēkā tiks atstātas esošās – līdz pat 2025. gada beigām, cerībā, ka līdz tam laikam valdība kaut ko izdomās.
Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā nepieciešami tādēļ, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir piesaistīts kadastrālajām vērtībām, bet tām ir tendence mainīties atkarībā no situācijas nekustamā īpašuma tirgū - no notikušajiem darījumiem. Kādreiz kadastrālās vērtības tika mainītas katru gadu, tad reizi divos, bet tagad Valsts zemes dienests tās pārskata reizi četros gados. Savukārt Saeima atkal un atkal atliek jauno vērtību piemērošanu. Šābrīža kadastrālās vērtības faktiski atspoguļo situāciju nekustamā īpašuma tirgū 2012. - 2013. gadā.
Pērnvasar Valsts zemes dienests piedāvāja jauno kadastrālo vērtību projektu, un tas kā allaž izraisīja sabiedrības sašutumu. Ja salīdzina ar Igauniju un Lietuvu, Latvijas iezīvotājiem jāmaksā milzīgs nekustamā īpašuma nodoklis. Pašvaldībām ir tiesības to kompensēt, piešķirot atlaides. Taču sistēma pati par sevi ir absurda, jo iedzīvotājiem gadu no gada faktiski jāizlūdzas, lai kaut kādi ierēdņi viņiem atlaiž maksājumu un neatņem mājas. Un tieši tādā pašā situācijā ir uzņēmēji. Nu kā var pieņemt lēmumu būvēt rūpnīcu, ja nekustamā īpašuma nodoklis ir neprognozējams vai pēc gada dubultosies. Problēma arī tā, ka šīs kadastrālās vērtības ir sasaistītas ar nekustamā īpašuma tirgū notikušajiem darījumiem. Ja viens kaimiņš izdevīgi pārdod māju, dzīvokli vai zemi, otram kaimiņam jāmaksā lielāks nodoklis par savu īpašumu. Teorētiski īpašums ir privāts, bet praksē to vienalga nākas nomāt no valsts, un šī nomas maksa - nekustamā īpašuma nodoklis - kā tāds Damokla zobens karājas virs iedzīvotāju galvām, jo nemitīgi tiek pārskatīta.
Kādēļ vispār nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā, ja Satversme 105. pantā ir skaidri pateikts: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu” Atbilde ir vienkārša - valstij ir vajadzīga nauda un nodokli par māju vai zemi ir vienkārši iekasēt. Cita lieta, vai tas ir taisnīgi un samērīgi, jo cilvēks jau nevar krūmā dzīvot. Vismaz mūsu platuma grādos tā tam nevajadzētu būt. Pērnruden koalīcijā tika apspriestas dažādas idejas, kā mazināt nekustamā īpašuma slogu iedzīvotājiem. Atbrīvot no nodokļa vienīgo īpašumu. Iekasēt nodokli tikai tad, ja īpašuma vērtība pārsniedz 300 tūkstošus. Piešķirt garantētas atlaides mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Vēl ir versija, ka nodokļa aprēķinu varētu pilnībā nodalīt no kadastrālajām vērtībām, lai abi dzīvo neatkarīgu dzīvi. Taču diskusijā par pareizāko metodi vienošanās tā arī netika panākta, un arī šobrīd Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas redzējums radikāli atšķiras. Tāpēc Saeimai neatliek nekas cits kā lietot iepriekšējos gados izkopto metodi, proti, atlikt problēmas risināšanu pēc būtības un turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim. Tie, kuri līdz šim bija spiesti maksāt neadekvāti lielu nodokli, maksās to arī turpmākos gadus. Varbūt vienīgi no pašvaldības izdosies izdiedelēt kādu papildu atlaidi.
“Kamēr Saeimas un valdības vairākums nav vienojies par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļu slogu, kadastrālo vērtību pieaugumu nevajadzētu pieļaut,” tā izvēlēto risinājumu neko nerisināt Saeimas paziņojumā paskaidro atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.
Likumprojektā valdībai gan ir plānots uzdot atrast kādu gudrāku risinājumu. Sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu, mājokļa atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa un nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei. Taču līdzšinējos gados ar šo pašu uzdevumu valdībai nekā nav sekmējies, un arī tagad - atlikšanas likumprojektam nonākot Saeimā, tas saskāries ar tūlītēju finanšu ministra Jāņa Reira brīdinājumu. Pieļaujot pašvaldību vai valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, ir jārod citi iespējami ienākumu ieguves avoti.
“Finanšu ministrija aicina būt piesardzīgiem attiecībā uz tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kas radītu neprognozējamu pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumu. Vienlaikus Finanšu ministrija atbalsta viedokli, ka nekustamā īpašuma nodokļa apmēram ir jābūt samērīgam ar nekustamā īpašuma vērtību, tomēr tikai pēc kadastrālo vērtību izmaiņu apstiprināšanas, var veidot stabilu, samērīgu un sabalansētu nekustamā īpašuma nodokļa politiku.”
Problēmas atlikšanas likumprojekts Saeimā, visticamāk, tiks pieņemts, jo kā šobrīd vienīgo risinājumu to atbalsta gan koalīcijas partneri, kas to virza, gan arī opozīcija.
Īpaši jau kovida apstākļos valstī nav pieļaujams nekustamā īpašuma nodokļa kāpums.
Tātad vienīgā diskusija būs par to, ko uzdot valdībai izdarīt kaut kad nākotnē. Bet tikmēr kadastrālo vērtību zobens paliks karājamies turpat, kur tas visu laiku bijis.
