Atbildīgā Saeimas komisija lēmusi tālāk nevirzīt vairāk nekā 12 tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu, kas aicina atcelt liegumu sniegt pirts un citus skaistumkopšanas pakalpojumus. Komisija gan apņēmās aicināt valdību pārskatīt spēkā esošo kārtību, kad epidemioloģiskā situācija būs uzlabojusies.
“Uzskatām, ka minētais Ministru kabineta lēmums nelabvēlīgi ietekmēs to sabiedrības daļu, kas regulāri apmeklē pirtniekus, masierus un citus ķermeņa kopšanas speciālistus, lai palīdzētu savam organismam cīnīties pret vīrusiem, bezmiegu un stresu, ko rada apkārtējā vide (tajā skaitā - darbs, neskaidrība par nākotni, vīrusa draudi un negatīvisms masu informācijas avotos). Turklāt minētais lēmums ir netaisnīgs un nevienlīdzīgs attiecībā pret tādām individuālām skaistumkopšanas nozarēm, kas tiešā veidā rūpējas par cilvēku veselības profilaksi un labsajūtas uzturēšanu veselīgā normā - individuāli praktizējošiem pirtniekiem, masieriem, kosmētiķiem un citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem tas ir vienīgais ienākumu avots,” pauž 12,13 tūkstošu pilsoņu parakstītā iniciatīva interneta vietnē “Manabalss.lv”.
Šādai nostājai atbildīgajā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā strādājošie deputāti sliecās piekrist.
Tā, komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība) piekrita, ka minētie pakalpojumi uzskatāmi ne tikai par skaistumkopšanas, bet arī tādiem, kas stabilizē vai pat uzlabo cilvēka veselību.
Savukārt komisijā strādājošais mediķis, “Attīstībai/Par!” pārstāvošais Andris Skride atgādināja, ka, aizliedzot kādu pakalpojumu pilnībā, tas neizbēgami aizies pagrīdē, kuru kontrolēt ir daudz grūtāk.
“Esmu publiski jau teicis, mums jāsaprot, ka, pavisam aizliedzot, kā tas ir bijis tagad, mēs radām melno tirgu, ka cilvēki iet pa mājām. Tur jau viņi neliek noteikti tās maskas, kad neviens neredz,”
saka deputāts, kurš uzskata, ka, ieviešot stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus, šie pakalpojumi būtu jāatļauj.
Tomēr, uzklausot komisijas sēdē pieaicinātos speciālistus, komisija lēma iniciatīvu tālāk Saeimā nevirzīt. Tā vietā likumdevēji vērsīsies pie Ministru kabineta ar aicinājumu, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, izskatīt iespēju aizliegumus atcelt, ieviešot stingras epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Tā Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane norādīja, ka dažos pakalpojumos varētu būt izņēmumi un ierobežojumus varētu atcelt, taču līdz brīdim, kad divu nedēļu laikā saslimušo skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju nepārsniegs divus simtus, pakalpojumi, kuros klients un pakalpojuma sniedzējs ir seju pret seju, nebūtu atļaujami. Proti, frizieriem, manikīra un pedikīra sniedzējiem līdz darba atsākšanai jāgaida vēl nenoteikts laiks.
Ekonomikas ministrijai (EM) ir uzticēts izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos.
Plānots, ka valdība nākamnedēļ izskatīs priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 pandēmijas apstākļos. Šos ieteikumus sagatavos Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupa un EM.
Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar rezolūciju uzdeva Veselības ministrijai (VM) sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai darbībai ilgtermiņā.
VM iesniedza informāciju, un, balstoties uz VM redzējumu, priekšlikumus izskatīšanai valdībā gatavos Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupa un EM.
