Atbildīgā Saeimas komisija ir atteikusies pildīt Finanšu ministrijas un Finanšu izlūkošanas dienesta pasūtījumu paātrinātā tempā bez iedziļināšanās izdzīt cauri parlamentam nekvalitatīvi sagatavotos grozījumus netīrās naudas likumā. Deputāti ķērušies pie dokumenta kapitālā remonta, un to nav iespējams izdarīt steidzamības kārtā. Tātad tiek atjaunota normāla likumprojekta virzība, un būs arī trešais lasījums.
Kopumā likumprojektam “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” iesniegti 120 priekšlikumi. Tostarp arī likumprojekta autors - Finanšu ministrija vēlas izdarīt dokumentā nozīmīgas izmaiņas, kas turklāt skar vēl citus normatīvos aktus. Likumprojekta izskatīšana otrajā un galīgajā lasījumā bija paredzēta šīsdienas Saeimas sēdē. Taču, nākot klāt arvien jauniem ierosinājumiem, atbildīgā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vispirms rosināja izskatīšanu pārcelt uz 18. datumu. Tas tādēļ, ka steidzamiem likumprojektiem saskaņā ar Saeimas kārtības rulli obligāti nosakāms konkrēts izskatīšanas datums. Un pēc tam arī vienojās atcelt likumprojektam steidzamību.
Šādu priekšlikumu apjomu nav iespējams apstrādāt ne vienā, ne arī divās nedēļās. Tāpēc šodien Saeimas sēdē deputāti lemj par steidzamības noņemšanu likumprojektam un tā izslēgšanu no darba kārtības līdz turpmākiem atbildīgās komisijas lēmumiem. Tagad likumprojekta skatīšana turpināsies komisijā nākamo otrdien, un tālāk - cik būs nepieciešams. Komisijas vadītājs Juris Rancāns prognozē, ka vismaz divas sēdes noteikti būs nepieciešamas, jo priekšlikumu ir ļoti daudz un tie ietver sevī arī būtiskas konceptuālas izšķiršanās. Piemēram, kopīgo klientu izpētes rīku atdot ārpakalpojumā privātiem komersantiem vai paturēt valsts rokās. Rancānam pašam pirmšķietami liekas, ka tik liels daudzums sensitīvas informācijas būtu jākontrolē valstij. Taču komisijai ir jāuzklausa arī pretēja viedokļa pamatojums. Un tā par visiem priekšlikumiem. “Ejam uz priekšu kvalitatīvi, mierīgi, izstrīdamies un pieņemam kvalitatīvu likumu,” steiga te nav vajadzīga, atzīst komisijas vadītājs Juris Rancāns. Jāatgādina, ka steigā likumā teju tika iestrādāta norma, kas komersantu patiesā labuma guvējiem pieprasa eņģeļskaidru reputāciju. Ja reputācija kā parastiem mirstīgajiem, uzņēmumi jāatņem. Deputāti šo absurdu jau svītrojuši no likumprojekta.
Attiecībā uz iemesliem, kādēļ likumprojektam jau sākotnēji tika noteikta steidzamība, komisijas vadītājs Juris Rancāns min citus iemeslus nekā Finanšu ministrija. Ministrija cerēja, ka likums jaunajā versijā tiks pieņemts līdz 1. martam, lai to varētu iesniegt kā atskaiti starptautisko aizdevēju auditoriem. Tagad uz tepiķa pie aizjūras gudrajiem būs jādodas tukšām rokām. Savukārt Saeimas deputāti uzskatīja, ka steiga nepieciešama, jo ar esošo regulējumu finanšu uzraudzības sistēma ir “iebraukusi otrā grāvī” - no nekādas kļuvusi nenormāli birokrātiska. Ka jāsteidzas tādēļ, lai uzņēmējiem atvieglotu dzīvi.
Diemžēl šobrīd, strādājot pie likumprojekta sagatavošanas uz otro lasījumu, iestāžu uzņemtais virziens joprojām esot grāvis.
Tā vietā, lai mazinātu birokrātiju, uzraugošās iestādes izmisīgi cenšas saglabāt visus uzraudzības pārspīlējumus, jo tām visur rēgojas teroristu līdzskrējēji un netīrās naudas mazgātāji. Par šo vēl gaidāmas karstas debates, cik nu debatēšana vispār ir iespējama videokonferences formātā.
