Sociālajos tīklos noplūdinātā Nacionālo bruņoto spēku komandiera pavēle “Par sagatavošanos Covid-19 vakcinācijai” izraisījusi nelāgu rezonansi. Nevakcinēšanās entuziasti karavīru sargāšanu no sērgas uzskata par aplamību un sēj viņos nemieru attiecībā uz vakcinācijas obligātumu.
Karavīri un zemessargi jau daudzus gadus apraduši ar faktu, ka viņu uzdevumi ir saistīti ar zināmiem veselības riskiem, tostarp iespējamu inficēšanos ar dažādām slimībām. Tiklab dienot ārvalstu misijās, kā lasot ērces tepat Latvijas mežos. Tāpēc karavīri un zemessargi tiek pret šīm slimībām potēti. Un tas notiek obligātā kārtā, jo risks saslimt ir pārāk liels. Piemēram, ar ērču encefalītu. Vakcinēšanās obligātumu nosaka Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi”. Gribi strādāt armijā un būt vesels - potējies. Negribi būt vesels - ej strādāt citur. Šķiet loģiski.
Protams, 2000. gadā nekāda kovida nebija, un šī jaunā sērga valdības noteikumos konkrēti nav minēta. Taču ir minētas specifiskas arodinfekcijas. Un ar kovidu ir iespējams inficēties, pildot dienesta pienākumus. Drīzāk neizpratni var izraisīt fakts, ka attiecībā uz vakcināciju pret Covid-19 Aizsardzības ministrija nolēmusi lietot atšķirīgu stratēģiju: “Lai varētu veikt dienesta pienākumus Latvijā un ārvalstīs, kā arī nodrošināt valsts aizsardzību, paredzēts vakcinēt Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrus. Vakcinēšanās zemessargiem būs brīvprātīga.” Šādu informāciju sniedz Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments. Tai pašā laikā NBS komandiera Leonīda Kalniņa pavēlē, ko noplūdinājuši un turpina izplatīt tā dēvētie antivakseri, vārds “brīvprātīgi” patiešām nav minēts un arī vārds “obligāti”.
No pavēles teksta var tikpat labi saprast, ka vakcinēt plānots pilnīgi visus. Iespējams, ka tāds arī bijis mērķis - veidot tekstu tā, lai pēc vajadzības, pamatojoties uz to, varētu sapotēt tikai daļu armijas, bet, ja bezmaksas vakcīnu pietiks, tad pilnīgi visus. Lūk, pavēles svarīgākie punkti:
“1. Lai nodrošinātu NBS uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva gatavību NBS noteikto uzdevumu izpildei, Covid-19 vakcināciju veikt:
1.1 Visiem profesionālā dienesta (PD) karavīriem, izņemot gadījumus, kad to nav iespējams realizēt veselības stāvokļa dēļ (pastāv kontrindikācijas);
1.2 NBS civilajiem darbiniekiem (CD) un zemessargiem (ZS) nodrošinot maksimāli iespējamu imunizācijas aptvērumu, ņemot vērā gadījumus, kad to nav iespējams realizēt veselības stāvokļa dēļ (pastāv kontrindikācijas).”
Acīmredzot armijas juristi tekstus sagatavo un lasa citādi nekā parastie mirstīgie, un komandiera pavēlē patiešām ir ierakstīta zemessargu un civilo armijas darbinieku brīvprātīga vakcinēšanās. Iespējams, īstais atslēgas vārds ir “visiem” pavēles 1.1 punktā. Taču tādā gadījumā var rasties jautājums, kādēļ nepieciešama šāda personāla šķirošana.
Kāpēc armijā jāšķiro
Jau kopš komandantstundas ieviešanas zemessargi dodas palīgā policijai gādāt par sabiedrības drošību, tostarp vietās, kur iespēja inficēties ir salīdzinoši augsta - piemēram, naktspatversmēs. Šos zemessargus būtu lietderīgi vakcinēt. Neatkarīgā lūdza Aizsardzības ministrijas skaidrojumu, kādēļ vakcinācija pret Covid-19 nav obligāta visai armijai, bet pret ērču encefalītu ir. Kaut gan šobrīd iespēja inficēties, inficēt un nomirt ar Covid-19 ir lielāka nekā nomirt no encefalīta. Militāri publisko attiecību departaments to skaidro šādi:
“Zemessardzē cilvēki stājas brīvprātīgi un dienesta pienākumus pilda brīvajā laikā, tādēļ nevar uz viņiem attiecināt to pašu, ko uz profesionālā dienesta karavīriem.”
Bet, kāpēc tādā gadījumā cilvēkiem, kuri dienesta pienākumus pilda brīvajā laikā, ērču pote ir obligāta?
Tāpēc, ka Vakcinācijas noteikumos par to vēsta 37. punkts:
“Pret ērču encefalītu obligāti vakcinējami mežstrādnieki, mežsargi, mežziņi, virsmežziņi, vides valsts inspektori, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuriem, pildot dienesta pienākumus, pastāv risks inficēties ar ērču encefalīta vīrusu, mikrobioloģijas laboratoriju darbinieki, kuri strādā ar aktīvu ērču encefalīta vīrusu, un citas personas, kuras tiešā saskarē ar ērču encefalīta pārnēsātājiem nonāk, pildot darba pienākumus vai mācību laikā.”
Teorētiski valdība šajos pašos noteikumos Nr. 330 var iekļaut Covid-19 un noteikt vakcināciju par obligātu Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam. Tātad visiem neatkarīgi no dienesta specifikas un brīvprātīguma pakāpes. Nebūtu pat likums jāgroza un Saeima jāiesaista.
Bet šobrīd tāda mēroga vakcinācija ir kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai, jo Latvijas valdība nav mācējusi sarunāt un iepirkt lielu daudzumu vakcīnu pret nāvējošo sērgu. Vakcīnas tiek ievestas nožēlojami mazās porcijās, pietiek tikai izredzētajiem. Turklāt armijai jāgaida rindā aiz prioritāri vakcinējamajām sabiedrības grupām - ārstiem, sociālo māju iemītniekiem, veciem cilvēkiem un hroniskiem slimniekiem. Vēl mēnešiem jāgaida.
