Saistībā ar netīrās naudas likumu Saeimā izsludināta trauksme

Sašutumu par Finanšu ministrijas sacerēto haltūru neslēpj deputāts Aleksandrs Kiršteins, jo likumprojekts faktiski aizliedz eksportu uz bijušajām NVS valstīm: “Vai Kazahijā, Uzbekijā ir kaut viens cilvēks, kas pēc Eiropas Savienības standartiem ir godīgs? Man dažreiz liekas, ka šos likumus sacer kaut kādi idioti! Šajās valstīs ir klanu sabiedrība! Ukrainā, Uzbekijā, Krievijā. Un jūs stāstāt, ka tur ir iespējams kaut ko nokontrolēt!” © Oksana Džadana/ F64

Saeimas deputāti beidzot atjēgušies, ka viņiem personīgi nekavējoties jāiesaistās netīrās naudas atmazgāšanas likuma grozījumu uzraudzībā un virzībā, jo, atstājot šo procesu pašplūsmā, tiks pieņemts tāds likums, kas kaitēs ikvienam iedzīvotājam un Latvijas tautsaimniecībai kopumā. No ierēdņu pārrakstītajām ārzemju konsultantu pavēlēm ir jāizravē absurdās prasības ierobežot cilvēku pamattiesības uz īpašumu un nodarbošanos ar uzņēmējdarbību.

Vakar likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” tika apspriests Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē. Tas noticis pēc pašu deputātu iniciatīvas, jo par atbildīgo komisiju ir nozīmēta cita - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kas parasti ar tautsaimniecības, finanšu un uzņēmējdarbības jautājumiem nestrādā. Un tā nebija nejaušība, bet apzināta viltība - nodot likumprojektu tiem deputātiem, kas no finansēm neko nesaprot. Ja nesaprot, tad arī nekādus jautājumus neuzdos un likumprojektu virzīs steidzamības kārtā, pasargājot to no priekšlikumiem. Tomēr Finanšu ministrijas plāns nav nostrādājis.

Mehānisms uzņēmējdarbības likvidācijai

Daļēji arī pateicoties Neatkarīgās celtajai trauksmei, Tautsaimniecības un Budžeta komisiju deputāti atjēgušies, ka viņus, kuri atšķirībā no kolēģiem Aizsardzības komisijā kaut ko saprot no finansēm, cenšas apiet. Bet nesanāks. Uz likumprojekta otro lasījumu tiek gatavoti grozījumi un to būšot daudz. Tā sola Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis. Protams, centrālais jautājums sēdē bija saistīts ar likumprojekta 10. prim pantu, kas pieprasa no ikviena patiesā labuma guvēja nevainojamu reputāciju, bet par tādas trūkumu paredz kapitāldaļu atsavināšanu. Tas būtu pilnīgi jauns un nesamērīgi skarbs sankciju mehānisms, formāli - uzņēmējdarbības vides atbrīvošanai no noziedzīgiem elementiem, bet praksē tas var izvērsies par mehānismu Latvijas atbrīvošanai no uzņēmējdarbības vides kā tādas.

Visai skarbi par to izteicās deputāts Aleksandrs Kiršteins, jo šādā izpildījumā likums automātiski izslēgs eksporta iespējas uz bijušajām NVS valstīm: “Vai Kazahijā, Uzbekijā ir kaut viens cilvēks, kas pēc Eiropas Savienības standartiem ir godīgs? Man dažreiz liekas, ka šos likumus sacer kaut kādi idioti! Šajās valstīs ir klanu sabiedrība. Ukrainā, Uzbekijā, Krievijā. Un jūs stāstāt, ka tur ir iespējams kaut ko nokontrolēt!

Kāda Latvijai vispār daļa, kāda reputācija kādam ir Kazahstānā?” Turklāt banku skandāli liecina, ka reputācijas problēmas ir atrodamas arī teju visās Eiropas valstīs un tādā gadījumā vienīgā valsts, ar kuru drīkstēs strādāt Latvijas uzņēmēji, būs Vatikāns. Nu varbūt arī Somija un Norvēģija, kam banku skandāli gājuši secen. Absurds! Deputāts Kiršteins aicina atcelt likumprojektam steidzamību un kā līdzatbildīgo noteikt Tautsaimniecības komisiju.

Valdība neprasīja steidzamību

Starp citu, Ministru kabinets nemaz neprasīja likumprojektam piešķirt steidzamību, to izdarīja Finanšu ministrija. Bet par iemesliem, kādēļ, ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa šoreiz klāstīja pilnīgi ko citu nekā pirmajā sēdē Aizsardzības komisijā. Esot nepieciešams laiks klientu izpētes rīka un ziņošanas sistēmas digitālo risinājumu izveidei. Tāpēc steidzamība. Bet iepriekš viņa stāstīja, ka likumprojektu jāpagūst apstiprināt līdz 1. martam, kad plānota atskaitīšanās starptautisko aizdevēju auditoriem FATF un “Moneyval”. Steiga likuma virzībā tātad ķeksītim, bet iespējamās sekas nekvalitatīva likuma dēļ bīstamas visai Latvijas tautsaimniecībai. Vienkārši nebūs cilvēku, kas nodarbosies ar uzņēmējdarbību. Par šo aspektu plašāk izteicās deputāts Vjačeslavs Dombrovskis: “Jūs uzskatāt, ka tautsaimniecībā ir neierobežots cilvēkresurss - tie, ar nevainojamo reputāciju, kas atnāks, lai kļūtu par patiesajiem labuma guvējiem. Bet, kas ir nevainojama reputācija? Šodien pietiek parādīties ziņās vai pat tikai sociālajos tīklos, nav vajadzīgs tiesas spriedums, lai reputācija vairs nebūtu nevainojama.

Jūs radāt ierobežojumus cilvēkiem nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet ļoti maz cilvēku kvalificējas jūsu izpratnei par to, kas ir perfekts nodokļu maksātājs un kas ir perfekts uzņēmējs.”

Par Znotiņu labu vai neko

Paši nevainojamās reputācijas pieprasītāji šobrīd nespēj paskaidrot, kā īpašumtiesību atņemšana darbosies praksē - kādos gadījumos reputācijai būs nozīme un kādos ne. Apakškomisijas vadītājs Gatis Eglītis likumprojekta virzītājus lūdza izskaidrot vienu konkrētu piemēru. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par neatļautu amatu savienošanu ir sodījis valsts galveno finanšu izlūci Ilzi Znotiņu. Viņa par šo valsts amatpersonas ierobežojumu pārkāpumu vispirms publiski liedzās, tad atzinās un arī sodu samaksāja. Ja pēc darba valsts dienestā viņa gribētu pāriet uz privāto sektoru un kļūt par kapitāldaļu turētāju, vai uz viņu attiektos nevainojamas reputācijas prasība? Vai Znotiņa drīkstētu būt patiesā labuma guvēja? Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis Kristaps Markovskis atbildēt atteicās, Znotiņu nekomentēšot. Bet principā pārkāpums jāvērtē cēloņsakarībā ar konkrēto darbību. Finanšu izlūkošanas dienests izmantoja iespēju paklusēt.

Kurš izsniegs indulgenci?

Finanšu ministrija skaidro, ka reputācijas jēdziens likumprojektā iekļauts tikai ar vienu vienīgu mērķi - novērst iespēju noziedzniekiem nodarboties ar uzņēmējdarbību. “Ja ir bažas, ka regulējums tiek pārprasts un ar reputāciju saprasts kas vairāk, tad tāds nav bijis mūsu piedāvājums,” skaidro ministrijas pārstāve Līga Kļaviņa. Taču piedāvātajā redakcijā un tās izplūdušajos, politiskiem saukļiem piebārstītajos tekstos var saprast un atrast visu, ko iegribas. Tāpēc deputāts Gatis Eglītis secina, ka likumam “karināt klāt reputāciju - tas ir visai bīstams virziens”. Un jautājums, kurš tad būs tas soģis - nācijas reputācijas vērtētājs. Deputāts Ralfs Nemiro piesauc analoģiju no kristīgās dzīves: “Ja kādam ir grēki, viņš dodas uz baznīcu un top šķīstīts. Ja kādam reputācija kādā brīdī nav bijusi tik laba, vai būs iespēja reputāciju uzlabot? Un kas būs tā institūcija, kas vērtēs, vai reputācija ir uzlabojusies?” Droši vien Ilze Znotiņa gribētu izķidāt ikviena Latvijas iedzīvotāja reputāciju (izņemot pati savējo). Taču likumprojektā atbildes uz šiem un citiem izšķiroši svarīgiem jautājumiem nav atrodamas. Saeimas deputātiem, kuri kaut ko jēdz no finansēm un tautsaimniecības, tagad triecientempā nāksies izrevidēt uz Saeimu atsūtīto haltūru, lai novērstu likumprojektā iestrādāto apdraudējumu uzņēmējdarbībai un iedzīvotāju pamattiesībām.

Satversme Latvijas ļaudīm garantē tiesības uz īpašumu un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.

Izpēte

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais