5G Latvijā: pusotra gada laikā iedarbinātas 20 bāzes stacijas

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Kopš brīža, kad Latvijā tika atklātas pirmās divas 5G bāzes stacijas, šī jaunā tehnoloģija ir ienākusi vairākās Latvijas pilsētās, tiesa, lielākoties tikai ar vienu 5G staciju. Šobrīd plašākais 5G tīkls, ja vien 13 bāzes staciju esamību var nosaukt par plašu tīklu, ir Rīgā.

5G jau vairākus gadus pasaulē un Latvijā ir kļuvis par modes vārdu. Telekomunikācijas uzņēmumi to bieži izmanto, lai raksturotu savu attīstību, un to bieži piemin konspirācijas teoriju piekritēji. Neatkarīgā pēta, kā Latvijā sokas ar 5G ieviešanu.

Pirmās 5G bāzes stacijas Latvijā tika palaistas 2019. gada vasarā. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, šobrīd Latvijā ir 20 5G bāzes stacijas, no tām 13 Rīgā un pa vienai Liepājā, Valmierā, Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā, Siguldā un Salacgrīvā.

Covid-19 knakstās arī ap 5G

Telekomunikāciju nozari, tāpat kā visu ekonomiku, skar Covid-19 radītās sekas, tai pašā laikā nevar teikt, ka Covid-19 kavē 5G tīkla ieviešanu.

“Neskatoties uz Covid krīzi, LMT turpina darbu pie 5G tīkla un tā lietojuma izpētes un attīstības. Globāli pasaulē ir iekavējusies tīkla infrastruktūras un patērētāju iekārtu attīstība un ražošana, taču tā ir arī iespēja Latvijai gan ražošanā, gan jaunu eksportspējīgu 5G pakalpojumu attīstībā,” Neatkarīgajai teic SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) prezidents Juris Binde.

Arī “Tele2” turpina 5G tīkla attīstību. Pēc “Tele2” sabiedrisko attiecību vadītāja Latvijā Oskara Fīrmaņa teiktā, Covid-19 būtisku ietekmi uz uzņēmuma 5G attīstības plāniem nav atstājis. ”Lai 5G pārklājumu palielinātu straujāk un līdz ar to arī veicinātu dažādu 5G biznesa risinājumu attīstību, mēs ceram, ka Latvijā tiks atļauts 5G tehnoloģiju izvēršanā un attīstībā sadarboties vairākiem mobilo sakaru operatoriem, kā tas ir citās pasaules un Eiropas valstīs,” uzskata O. Fīrmanis.

Arī “Bitei” Covid-19 nav traucējis attīstīt 5G tīklu plānotā apjomā.

LMT kopā ar “Mikrotik” rada 5G rūteri

“LMT kā pirmais Latvijā jau aizpagājušā gada jūlijā ieviesa 5G ar pirmo bāzes staciju Liepājā. Esam izbūvējuši vairākas 5G bāzes stacijas arī Rīgā, sākotnēji prioritāri orientējoties uz pētniecību un izpēti, attīstot jaunus risinājumus,” stāsta J. Binde.

LMT 5G bāzes stacija ir gan Ādažos, gan Ķīpsalā, kur ir RTU, gan Torņkalnā, kur ir LU Akadēmiskais centrs. Tāpat vairākas 5G ir arī VEF apkaimē, kur atrodas liela daļa Latvijas IT kompāniju. LMT kopā ar “Mikrotik” ir izveidojis arī 5G laboratoriju, kurā kopā attīstām jaunas 5G iekārtas. Pagājušajā gadā tirdzniecībā nonāca LMT un “Mikrotik” 4G rūteris. Tagad ir jau gatavs 5G rūtera prototips, kas ir Latvijā radīts un ražots, un šogad būs pieejams tirdzniecībā. Pagājušajā gadā LMT izveidoja arī 5G testa vidi aizsardzības inovācijām kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Aizsardzības ministriju, par ko ieinteresējies arī NATO.

“Liels sasniegums Latvijai, ar ko izceļamies uz citu Austrumeiropas valstu fona, ir jaunie lietu interneta tīkli, lai, attīstoties 5G, varētu izmantot plašās viedo sensoru iespējas. Saskaņā ar GSMA datiem, LMT ir viens no retajiem operatoriem Austrumeiropā un Dienvideiropā, kas klientiem piedāvā gan “NB IoT”, gan LTE-M jaunākās paaudzes lietu interneta tīklus. Jāsaprot, ka 5G infrastruktūra pati par sevi ir kā tukša māja. Līdzībās runājot, var teikt, ka mājā vēl jāievelk elektrība, ūdens, tā jāiekārto ar mēbelēm, iekārtām, kas sadzīvei nepieciešamas, lai tajā varētu dzīvot. Praktiski tas nozīmē, ka ir jāizgudro un jāievieš pilnīgi jauni pakalpojumi un produkti, lai būtu, kur jaunās 5G tehnoloģiju iespējas lietot. 5G nebūs tikai vēl ātrāks 4G, jo 5G būs daudz jaunas, vēl nebijušas mobilo sakaru tehnoloģiju iespējas. LMT jau vairākus gadus gatavojas jaunu pakalpojumu radīšanai, kurus varētu izmantot 5G tīklā ne tikai Latvijā, bet arī piedāvāt eksportā. Šobrīd jau LMT izstrādājis vairākus inovatīvus risinājumus dronu, viedpilsētu, lietu interneta, digitālo ceļu, savienoto auto un sabiedrības drošības jomā. Piemēram, pie LMT var mācīties pilotēt dronus, piedāvājam pilsētām dažādus sensorus gaisa kvalitātes, apgaismojuma, notekūdeņu mērīšanai un risinājumus satiksmes drošības monitoringam, kā arī vairākas citas lietas, kas var palīdzēt uzlabot dzīves vidi mums apkārt,” atklāj J. Binde.

Pagājušajā gadā tīkla un tehnoloģiju attīstībā LMT investēja 25 miljonus. Arī šogad plānotas investīcijas aptuveni tādā pašā apmērā, tai skaitā, izvēršot Latvijā 5G tīklu.

“Tele2” trīskāršos bāzes staciju skaitu

Mobilo sakaru operators “Tele2” līdz šim ir uzstādījis astoņas 5G bāzes stacijas, no tām divas ir Rīgā un pa vienai Valmierā, Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā, Siguldā un Salacgrīvā. Turpinot pakāpenisku 5G tīkla izvēršanu Latvijā, uzņēmums šogad plāno 5G stacijas uzstādīt vēl 13 Latvijas pilsētās: Ventspilī, Salaspilī, Baložos, Liepājā, Cēsīs, Kuldīgā, Mārupē, Ogrē, Jēkabpilī, Saldū, Talsos, Carnikavā un Olainē. Tāpat 5G pārklājums tiks paplašināts vietās, kur jau šobrīd tas bija pieejams - Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā un Valmierā. Kopumā gada beigās “Tele2” tīklā Latvijā darbotos 27 5G bāzes stacijas.

“Aizvadītajā pusotrā gadā mēs 5G bāzes stacijas uzstādījām septiņās Latvijas pilsētā, un šogad mūsu plānos ir 5G tīklu izvērst līdz tādam līmenim, lai šīs tehnoloģijas bāzes stacijas atrastos jau 20 Latvijas pilsētās vai to tuvumā,” teic “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Pēc viņa teiktā, “Tele2” 5G tehnoloģijas ieviešanā sadarbojas ar tehnoloģiju kompāniju “Nokia”, kura palīdz uzņēmumam arī pamattīkla modernizācijas darbos.

Kā atzīst uzņēmumā, šobrīd plāns ir vienmērīgi izvērst 5G tīklu visos Latvijas reģionos, lai nākotnē tā attīstība visā Latvijas teritorijā notiktu daudz straujāk. Vienlaikus 5G tīkla paplašināšana notiek, izvērtējot arī 4G tīkla noslodzi konkrētajā vietā, jo 5G tehnoloģija var atslogot 4G tīklu, kas šobrīd un arī vēl tuvākajā nākotnē būs galvenā tehnoloģija mobilo sakaru nodrošināšanā.

“Ņemot vērā, ka mobilo datu patēriņš 2020. gadā mūsu tīklā pieauga par aptuveni 60 procentiem, mēs lieliski saprotam, ka ir nopietni jāstrādā pie tīkla jaudas un pārklājuma stiprināšanas. Tieši tādēļ arī šogad mums ir paredzētas vairāku miljonu eiro lielas investīcijas tīkla infrastruktūras attīstībā,” uzsver V. Vancovičs.

“Bites” 5G tīkls aptver 22 km2

Mobilo sakaru operators “Bite” Rīgas centrā izveidojis līdz šim lielāko 5G bāzes staciju skaitu vienkopus - tas ir sešas 5G bāzes stacijas, aptverot Vecrīgu, Krastmalu un Ķīpsalu, Neatkarīgajai atklāj “Bite Latvija” korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola. Līdz ar jauno bāzes staciju izbūvi, “Bites” 5G pārklājums Rīgā sasniegs aptuveni 22 km2 platību. Kopumā “Bite” pērn tīkla attīstībā, tostarp jauno 5G bāzes staciju izbūvē, ieguldījusi vairāk nekā 10 miljonus eiro, tikpat liels investīciju apjoms tiks novirzīts infrastruktūras attīstībā arī 2021. gadā.

“Šobrīd publiski pasākumi nav atļauti, savukārt nākotnē, kad atgriezīsimies pie normāla dzīves ritma, 11. novembra krastmala atkal būs gan valsts, gan Rīgas svētku centrālā norises vieta, kas vienkopus pulcēs lielu cilvēku skaitu, bet Vecrīga - tūristu galvenais galamērķis. Tāpēc saskatām, ka 5G tīkls šajā teritorijā pavērs plašas iespējas ikdienas mobilo sakaru lietotājiem, biznesa centriem, viesnīcām, kā arī pasākumu organizatoriem nodrošināt tiešraides augstākajā kvalitātē,” stāsta “Bite Latvija” vadītājs Kaspars Buls.

Ņemot vērā patērētāju paradumu maiņu, pieaugošo ierīču skaitu un datu patēriņa apjomu, kā arī gatavojoties plašākai 5G ieviešanai 2023. gadā visā Latvijā, “Bite” šogad plāno strauji attīstīt tīklu, gan izbūvējot jaunas 4G un 5G bāzes stacijas visā valstī, gan arī palielinot tīkla kapacitāti ar 4G+ tehnoloģiju.

“Lai arī patlaban ikdienas sakaru lietotājam pietiek ar 4G tehnoloģijas paaudzes sniegtajām iespējām, tīkla attīstība ir viena no mūsu stratēģiskajām prioritātēm, tāpēc šogad esam ļoti mērķtiecīgi strādājuši arī pie 5G attīstības. Saredzam, ka tieši 5G tehnoloģijai var būt ievērojama ietekme Latvijas ekonomikas attīstībai nākotnē. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u. tml. Tieši tāpēc mūsu kā mobilo sakaru operatora uzdevums ir strādāt pie pakāpeniskas tīkla attīstības, lai šajā transformācijas laikā tehnoloģiju lietošanas pieredze kļūtu tikai daudzpusīgāka,” teic K. Buls.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais