Jo vairāk sodīs, jo lielākas būs prēmijas. Neierobežota vara un šāds stimulējošs mehānisms finanšu izlūkiem, kā arī visiem pārējiem dienestiem, kas pieteikušies netīrās naudas apkarotāju rindās, iestrādāts likuma grozījumos. Komersantiem tas draud ar nesaudzīgu izrēķināšanos, tostarp īpašumtiesību atņemšanu. Steidzamību, ar kādu šie grozījumi tiek dzīti cauri Saeimai, vēl ir iespējams nobremzēt.
Rīt, 26. janvārī, likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” tiks skatīts Saeimas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē.
Iepriekš, kad likumprojekts tika gatavots pirmajam lasījumam Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, bija acīm redzams, ka deputāti nevēlas un nespēj iedziļināties apjomīgajos grozījumos. Taču ir pazīmes, ka ne visiem parlamentāriešiem ir pieņemama iecere iedibināt valstī teju totalitāru sistēmu finanšu un komercsektora uzraudzībā.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka pastāv būtiskas pretrunas šī likumprojekta virzībā - grozījumu apjoms ir milzīgs, taču izskatīšana plānota steidzamības kārtā, lai to pagūtu pieņemt līdz 1. martam, kad mūsu Latvijas valdības pārstāvjiem kārtējo reizi nāksies atskaitīties starptautiskajiem finanšu uzraugiem “Moneyval” un FATF. No vienas puses, valdība stāsta, ka esam sekmīgi pabeiguši finanšu nozares kapitālo remontu, bet no otras - nez kādēļ joprojām esam spiesti taisnoties par it kā milzīgos apjomos notiekošu netīrās naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu Latvijā. Pašreizējie likuma grozījumi notiek, “lai tādējādi demonstrētu atbilstību starptautiskajiem standartiem”. Arī pats likumprojekta un tā pavadošās anotācijas teksts ir piebārstīts ar līdzīgām vispārīgām un patosa pilnām frāzēm, ko vēlāk varēs ļoti plaši interpretēt, - “Ievērojot būtisku sabiedrības interesi efektīvai cīņai...”, “Ņemot vērā šos apdraudējumus sabiedrības drošībai...”. Normatīvajos aktos tā parasti nedara, tāpēc šis liekas ar ļoti garu roku uzrakstīts teksts, bet varbūt vienkārši iztulkots no angļu valodā saņemtajām pavēlēm.
Kā pamanījusi zvērināta advokāte Daiga Siliņa, jau pašā likumprojekta mērķī ir pieļauta kļūda. Tur norādīts, ka likumprojekts izstrādāts, “lai izpildītu Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam (Ministru kabineta 2019. gada 23. decembra rīkojums Nr. 653) 3.8., 3.10. un 4.10. apakšpunktā ietvertos uzdevumus”. Taču šis konkrētais rīkojums ir zaudējis spēku jau pagājušā gada 29. septembrī.
Iespējams, advokāte Daiga Siliņa ir viena no retajām personām, kas ir ne tikai izlasījusi, bet arī izpratusi likumprojekta grozījumu mērķus, un tie Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai ir reāli bīstami. Tie skars ne jau kādus mistiskus terorisma finansētājus un Ziemeļkorejas atbalstītājus, kas, pēc ārzemju konsultantu domām, pie mums rosās lielā skaitā, bet ikvienu komersantu, kas ar savu darbu papildina savu un valsts budžetu. Ikvienu šī likuma subjektu.
Lūk, kāda analoģija. Pašlaik, piemēram, par liberālajam spārnam netīkamu uzskatu paušanu var zaudēt piekļuvi savam privātpersonas vai organizācijas profilam sociālajos tīklos - līdz pat tā dzēšanai. Un šobrīd parādās daudz lielāks risks, ka līdzīga kārtība tiks ieviesta komercsektorā un atņemts nevis tikai sociālais profils, jo kādam nepatīk, bet uzņēmums. Īpašumtiesības!
Tas lasāms grozījumos piedāvātajā 10. prim panta astotajā daļā:
“(8) Ja uzraudzības un kontroles institūcija konstatē likuma subjekta patiesā labuma guvēja neatbilstību šā panta pirmās daļas prasībām, tā pieņem lēmumu uzdot attiecīgajam likuma subjekta patiesajam labuma guvējam vai personai, ar kuras starpniecību minētais likuma subjekta patiesais labuma guvējs īsteno kontroli, noteiktā termiņā novērst konstatēto neatbilstību, tostarp atsavināt attiecīgās nozīmīgu vai kontrolējošu līdzdalību nodrošinošās kapitāla daļas vai akcijas.” Ja runa būtu par kādiem noziedzniekiem un teroristu līdzskrējējiem - ļoti labi, tā arī viņiem vajag. Taču šie grozījumi attiecas faktiski uz katru uzņēmējdarbības nozari un katru komersantu. Konkrētais pants jāvērtē kopsakarā ar citiem likumā iecerētajiem, tostarp prasības pēc nevainojamas reputācijas. Ja cilvēks jaunībā sastrādājis kādas muļķības, nu, piemēram, pavizinājies svešā mašīnā, pat tad, ja sodāmība jau dzēsta, viņa reputācija atrodas sodu reģistrā. Vai arī viņa darījuma partnera reputācija. Un saskaņā ar jauno likumu viņam varēs gan uzlikt milzīgus sodus, gan atņemt uzņēmumu, ja viņš pats nebūs savlaicīgi atbrīvojies no kapitāla daļām, pirms vēl viņu ir izskaitļojis jaunais “atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks”. Arī šī ir ļoti slidena lieta, jo atvērtais rīks, kas būs pieejams visiem likuma subjektiem, tiks uzturēts ārpakalpojumā. Tātad privātās rokās, iespējams, ārvalstīs, nonāks milzīgs daudzums sensitīvas informācijas teju par katru Latvijas iedzīvotāju darbspējas vecumā. Tā būs milzīga spiegošanas mašīna.
Advokāte Daiga Siliņa skaidro, ka uzraugošajām institūcijām likumā tiek piešķirtas un paplašinātas tiesības veikt pārbaudes, sodīt un uzlikt sankcijas, un būtiski, ka izmeklētāji tiks finansiāli stimulēti sodīt pēc iespējas vairāk.
No viņu uzlikto sodu apjoma būs atkarīgas viņu prēmijas, un tas ir vistiešākais interešu konflikts - materiāla ieinteresētība.
Šī prēmēšana jau iestrādāta likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” - 46. pantā. Ja darbinieka tiešās darbības rezultātā novērsti dažādi noziegumi, tostarp “(..) novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu” . Un te aplis noslēgsies, ja netīrās naudas likumā būs ierakstīti visi tie šķietami bezjēdzīgie vārdu plūdi par sabiedrības interesi, efektīvu cīņu un milzīgo apdraudējumu, kas tieši šo noziegumu veidu padara svarīgāku par visiem citiem. Arī laupīšanu, slepkavību vai izvarošanu.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai kā nozieguma veidam raksturīga viena ļoti būtiska īpatnība. Šim noziegumam nav obligāti jābūt notikušam. Lai cilvēkiem atņemtu naudu, īpašumu, dzīvi - pietiek tikai ar aizdomām. Ja īpašnieks nespēj pierādīt naudas izcelsmi - kaut vai 10 un 20 gadus senā pagātnē, pats vainīgs. Advokātu aprindās Latvijā ieviestā finanšu uzraudzība tiek salīdzināta ar sarkano teroru. Ja likumprojekta virzību tuvākajās dienās neizdosies nobremzēt, Latvijas iedzīvotāju pamattiesībām un demokrātijai tiks nodarīts neaptverams kaitējums.
