Zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga aizdomīgo un, iespējams, krāpniecisko darbību atmaskošana likusi sarosīties arī citu tiesu izpildītāju piemeklētiem ļaudīm. Paša vainas dēļ vai ne, to var pateikt tikai tiesa, bet savu dzīvokli un sev piederošas mantas ir zaudējis burātājs un mūzikas tehnikas lietpratējs Ojārs Rancāns – it kā nieka 265 eiro dēļ.
Viņš vērsies policijā, vērsies tiesu izpildītāju padomē - tur kā pret sienu. Policijā izmeklēšana netiek ierosināta, padome atsaucas uz nepārsūdzētu tiesas lēmumu - tātad pats vien ir vainīgs. Visbeidzot vērsies arī Tieslietu ministrijā. Tā ir vienīgā institūcija, no kuras pērnā gada nogalē saņemta nedaudz cerīgāka atbilde:
“Tieslietu ministrijā ir sākta Jūsu sūdzībās norādīto apstākļu pārbaude par zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību. Informējam, ka Tieslietu ministrijā ir saņemta pieprasītā informācija par Jūsu sūdzībās norādītajiem apstākļiem no tiesu izpildītājiem J. Jonas un V. Brences, tomēr, izvērtējot saņemto rakstveida informāciju, Tieslietu ministrija secināja, ka nepieciešams iegūt papildu informāciju no tiesu izpildītāja J. Jonas. Ņemot vērā minēto, pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas un materiālu juridiskas novērtēšanas Tieslietu ministrija sniegs atbildi uz Jūsu sūdzībām.” Tiesu izpildītājs Jānis Jonas bija tas, kurš parāda piedziņas nolūkā sarīkoja dzīvokļa izsoli, savukārt tiesu izpildītāja Vita Brence ieveda dzīvokļa valdījumā jauno īpašnieku. Pēc Ojāra Rancāna domām, šī rīcība bija nesamērīga un tajā saskatāmas krimināltiesiska nodarījuma pazīmes.
Pie Neatkarīgās Ojārs Rancāns vērsās, jo pamanīja medijos plaši apspriesto skandālu par tiesu izpildītāja nelikumīgu rīcību, atsavinot kādai vecākai kundzei viņas vienīgo mājokli. Tiesu izpildītājs dzīvokli pārdeva, bet parāda un pārdošanas summas starpību neatdeva. Pret tiesu izpildītāju sākts kriminālprocess, un viņš ar ministra lēmumu ir atstādināts no amata darbību veikšanas. Ojārs Rancāns šobrīd vēlas panākt to pašu:
“Vēlos dalīties ar informāciju par gadījumu, kas gada beigās noticis ar mani un kurš savā cinismā un tiesiskajā nihilismā, iespējams, pat pārspēj gadījumu ar iepriekš minēto kundzi.” Naudas starpību par izsolīto dzīvokli viņš gan saņēmis, taču esot pazudušas mantas, dārga profesionālā audioaparatūra, kas vēlāk atpazīta pārdošanas piedāvājumā internetā.
Notikuma fabula, neieslīgstot detaļās, ir sekojoša. 2019. gadā dzīvokļa īpašniekam izveidojās domstarpības ar namu pārvaldnieku - dzīvokļu kooperatīvo sabiedrību “Staburags” - par komunālo maksājumu apjomu. Pārvaldnieks vērsās tiesā, un tiesa nosprieda, ka parāds ir jāmaksā. Ojārs Rancāns apgalvo, ka viņš pārskaitīja parādu 1742, 68 eiro apmērā, tātad lielāko daļu. Taču tai brīdī jau bija sācis darboties tiesu izpildītājs Jānis Jonas, un viņa rīcībā informācija bija vien par sākotnējo parāda summu.
Te svarīgi pieminēt, ka Ojārs Rancāns ir burātājs. Viņš devās projām uz sešiem septiņiem mēnešiem. Personiski iemesli. Ziņu, ka ar dzīvokli kaut kas nav kārtībā, padevis paziņa - esot pārliecināts, ka ar dzīvokli kaut kas nav kārtībā. Mantas, kas tajā atradušās, tiekot izpārdotas sociālajos tīklos, un tur redzami fotoattēli ar dzīvokļa iekšpusi.
Mantas esot visai specifiskas, tāpēc viegli atpazīstamas - saistītas ar Ojāra Rancāna otru nodarbošanos - audioierakstiem. Profesionāli magnetofoni, ierakstu lentes, analogā aparatūra, kas atkal nākusi modē. Līdzīgi kā vinila plates. Viņš bija iecerējis sākt tirgošanos ar šīm lietām, tāpēc to bijis daudz.
Ojārs Rancāns devies uz savu dzīvokli un konstatējis, ka tas vairs nav viņa dzīvoklis.
Slēdzene nomainīta, dzīvoklis pārdots izsolē un ticis pie jauna īpašnieka, lai piedzītu parādu par labu nama apsaimniekotājam. Nākamā nediena Ojāram bija, kad jau pēc tiesu izpildītājas Vitas Brences pieprasījuma devies pakaļ savām mantām, jo “pretējā gadījumā tās tikšot iznīcinātas”. Visa aparatūra vairs nebija uz vietas, paziņas novērojumiem sociālajos tīklos bijusi taisnība. Pazudušās aparatūras un lenšu vērtību Ojārs Rancāns lēš ap 20 000 eiro. Tikai tādā gadījumā nav skaidrs, kādēļ piedziņa netika vērsta uz šo vai citu kustamo mantu, kas pieder Rancānam, bet izpildītājs ķērās uzreiz pie dzīvokļa.
Neatkarīgā sazinājās ar tiesu izpildītāju Jāni Jonas, lai arī viņš pakomentē lietas apstākļus. Vai tiešām ir pareizi 265 eiro dēļ atņemt cilvēkam viņa mitekli? Un vai šis stāsts gadījumā nebūs līdzīgs skandālam, kurā iesaistīts kolēģis Veinbergs. Jānis Jonas atbild noraidoši. Ojārs Rancāns pats vien esot vainīgs, ka tik ilgi nav licies zinis par tiesu izpildītāja brīdinājumiem, bet, ilgstoši atrodoties prombūtnē, nav pilnvarojis kādu rūpēties par īpašumu un ar to saistītajiem pienākumiem. Parāds taču krājies atkal no jauna. Naudas atlikumu no dzīvokļa pārdošanas viņš esot saņēmis un pieņēmis. Tātad krāpšanu te pārmest nevarot. Kas attiecas uz parāda summu, tiesu izpildītājs vadījies no parāda piedzinēja, tātad namu pārvaldnieka sniegtajām ziņām, un tajās figurējusi tā lielākā summa - 1742 eiro, kam klāt vēl jāskaita piedziņas izdevumi. Ja Ojārs Rancāns naudu pārskaitījis pa tiešo pārvaldniekam, bet pārvaldnieks par to nav informējis tiesu izpildītāju, tas jau esot viņu strīds. “Es taču nevaru pateikt, kuram no viņiem ir taisnība,” spriež tiesu izpildītājs Jonas. Lai nu kā, bet dzīvoklis tagad ir pārdots, tam ir jauns īpašnieks, un atgūt to esot tikpat kā neiespējami. Vienīgais ieteikums no tiesu izpildītāja puses: “Ja maksājumi patiešām tika veikti, es vērstos pie apsaimniekotāja, un cīnītos par zaudējumu piedziņu.” Tātad caur tiesu.
Bet, no kā piedzīt pazudušās mantas, par kurām bija atbildīga Vita Brence? Ja mantas patiešām pazudušas un arī bijušas tik vērtīgas, kā to apgalvo Ojārs Rancāns. Valsts policija pēc viņa iesnieguma resorisko pārbaudi gan uzsāka, taču pēc tiesu izpildītājas paskaidrojumu saņemšanas kriminālprocesa ierosināšanu atteica. Paskaidrot arī Neatkarīgajai, kas tur ar tām mantām noticis, Vita Brence negrib. Bet Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāve Baiba Litvina dara zināmu, ka šai gadījumā dzīvokļa pārņemšana jaunā īpašnieka valdījumā notikusi divos piegājienos. Pirmajā reizē Rancāns neesot ieradies, tāpēc pasākums atlikts. Arī otrajā reizē nē, un dzīvoklis atvērts jau ar policijas līdzdalību. Kad jau pēc ilgāka laika pieteicies tiesu izpildītājai savākt savas mantas, daļu paņēmis, bet no daļas atteicies, un tā iznīcināta. Nekā diži vērtīga tur neesot bijis. Visi papīri esot parakstīti un kārtībā. Tagad Ojārs Rancāns apgalvo, ka tiesu izpildītāji melo, bet tiesu izpildītāji, ka - viņš pats.
Diezin vai publicitāte šo gadījumu līdzēs atrisināt, ja nu vienīgi Tieslietu ministrija. Pārējās iestādes jau pateikušas, ka tiesu izpildītāji visu izdarījuši pareizi. Bet šī stāsta morāle - savas mantas ir jāpieskata, gan kustamās, gan nekustamās, un arī parādus labāk neiekrāt. Citādi var sanākt kā tai sirmajai māmuļai, kura kļuva par tiesu izpildītāja Veinberga manipulāciju upuri, vai šī stāsta varonim Ojāram Rancānam.
