Dzimstības un mirstības dati par pagājušā gada pēdējiem diviem mēnešiem un tādējādi arī par visu 2020. gadu apliecina, ka latvieši izzudīs nevis mirstības pieauguma, bet dzimstība samazinājuma dēļ.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajiem datiem, 2020. gadā Latvijā reģistrēto 17 483 jaundzimušo skaits ir par 1 303 bērniem jeb 6,9% mazāks nekā 2019. gadā. Savukārt 28 656 nomirušo skaits ne pilnā mērā attaisno oficiālos apgalvojumus par sērgu, kas plosījusies Latvijā gandrīz visa 2020. gada garumā. Jā, mirušo izrādījies par 937 cilvēkiem jeb 3,4% vairāk, nekā pirms gada. Salīdzinoši pieticīgās procentuālās izmaiņas mirušo skaitam var daļēji izskaidrot arī ar to, ka mirušo kopskaits ir lielāks un tāpēc katrs procents - kvantitatīvi svarīgāks, taču nomirušo pieaugums atpaliek no piedzimušo samazinājuma arī absolūtos skaitļos.
Vēl jo nospiedošāk dzimstības samazinājums dominē pār mirstība pieaugumu pēc šo rādītāju būtības. Par mirušajiem jāsaka līdzīgi, kā to teicis Valsts prezidents Egils Levits, ka nākamajos gados viņi vairs nenomirs un mirušo skaitu nepalielinās. Toties pagājušajā gadā nepiedzimušie papildinās nepiedzimušo skaitu mūžīgi mūžos, kamēr bērni dzims tikai tiem, kuri paši piedzimuši. Pērn nepiedzimušie samazinās Latvijā dzimušo skaitu līdz pēdējam brīdim, kamēr vien Latvija pastāvēs un skaitīs savus iedzīvotājus.
Kopumā līganais mirušo skaita pieaugums nav arguments pret Covid-19 vispār. Decembrī reģistrētie 3 178 mirušie pārsniedz 2019. gada decembrī mirušo skaitu par 673 cilvēkiem jeb 26,9%. Dzimstības samazinājums tieši decembrī pret decembri ir tikai 265 bērni jeb 17,2%. Jautājums, cik bērnu Latvijā piedzims vēl pēc deviņiem mēnešiem - cik potenciālo vecāku ap 2020./2021. gada miju izlēma kļūt par reāliem vecākiem tagadējos apstākļos. Atšķirības dzimstības un mirstības rādītājos lielā mērā nosaka laika nobīdes starp cilvēka ieņemšanu un piedzimšanu vienā gadījumā un saslimšanu un nomiršanu - otrā gadījumā.
Augļa iznēsāšanai cilvēkiem daba noteikusi deviņus mēnešus. Tādējādi tikai 2020. gada pēdējos mēnešos un visskaidrāk tieši decembrī ieraugāmais dzimstības samazinājums parāda cilvēku reakciju uz Krišjāņa Kariņa valdības noteikto ārkārtējo situāciju un tās ietvaros veiktajiem pasākumiem kopš pagājuša gada pirmajiem mēnešiem. Cilvēkiem bija vajadzīgs laiks, lai konfrontētu šos pasākumus ar savu lēmumu panākt vai pieļaut, ka viņiem būs bērni. Šādu cilvēku skaits Latvijā samazinās mēnesi pēc mēneša jau kopš 2016. gada, bet 2020. gada decembra dzimstība apliecina apmēram 100 bērnu vecāku atteikšanos kļūt par vecākiem, par kādiem viņi tagad jau būtu kļuvuši bez Covid-19.
Covid-19 ietekme uz mirstības rādītājiem izpaužas ātrāk, toties mazāk noteikti. Tiešajai saiknei starp saslimstību un mirstību būtu jāiekļaujas vienā slimošanas mēnesī līdz veselībai (stāvoklis, kas vienmēr nosakāms ar atrunām) vai nāvei. Daudz ilgāks laiks var paiet, kamēr izpaužas tie faktori, kas noved cilvēkus līdz nāvei ar citām slimībām, no kurām viņi netika savlaicīgi ārstēti tādā līmenī, kāds Latvijā tika uzturēts līdz lielu medicīnas resursu novirzīšanai pret Covid-19 uz citu slimību jeb slimnieku rēķina.
2020. gada provizoriskos demogrāfiskos rādītājus CSP publicēja zem virsraksta “Dzimušo skaits decembrī mazākais pēdējā simtgadē”. Proti, decembrī reģistrēti 1 273 jaundzimušie.
Tas tiešām ir pamanāmi maz valstī, kur pēdējos gadu desmitos mēneša laikā piedzimušo skaits visbiežāk atradies intervālā staro 1 500 un 1 600 bērniem. Tāpēc viegli pamanīt iepriekšējo nenormālību - 1 263 jaundzimušos 1997. gada novembrī. Iepriekš dzimušo skaits nav bijis vairākus mēnešus pēc kārtas zem 1 400 robežlīnijas ar acīm redzamu tendenci nonākt zem 1 300 robežlīnijas un gan jau vēl zemāk.
Datus par dzimstību CSP sāk ar 2 554 jaundzimušajiem Latvijā 1920. gada janvārī. Iestāde neuzņemas atbildību par to, kas noticis tagadējā Latvijas teritorijā pirms tās oficiālās noteikšanas, bet loģiski būtu uzskatīt dzimstību ap 1 200 bērniem mēnesī ir nevis par simts gadu, bet par vairāku simtu gadu antirekordu. Proti, jau ap 1820. gadu šeit vajadzēja dzimt vairāk bērniem (cita lieta, cik no dzīvi dzimušajiem tiešām izdzīvoja), lai latvieši pagūtu kļūt par skaitliski un sabiedriski nozīmīgu spēku Latvijas Republikas izkarošanai.
