Akciju sabiedrības “Olainfarm” pērnā gada 3. ceturkšņa straujais zaudējumu apjoms grauj Latvijas fondu tirgu, sūtot bēdīgu signālu ārvalstu investoriem par iespējām investēt Latvijas kapitāla vērtspapīros – skaidrojot bēdīgos rādītājus, Neatkarīgajai norādīja bijušais “Olainfarm” valdes loceklis un sabiedrības mazākuma akcionārs Salvis Lapiņš.
Iepazīstoties ar pērn publiskotajiem “Olainfarm” 2020. gada pirmā pusgada un gada pirmo 9 mēnešu rezultātiem, redzama satraucoša aina. 2020. gada pirmajā pusgadā konsolidētajā finanšu pārskatā peļņa ir aptuveni 10 miljonu eiro apmērā - salīdzinājumā tajā pašā periodā 2019. gadā peļņa bija 12,2 miljoni eiro. Taču 2020. gada 9 mēnešu pārskatā jau redzams, ka peļņa ir tikai 5,1 miljona eiro apmērā. Tas norāda, ka 2020. gada trešais ceturksnis uzņēmumam nesis katastrofālus zaudējumus, patērējot pusi no pirmajā pusgadā uzrādītās peļņas.
Pliekani argumenti
No pārskatiem noprotams, ka 2020. gada trešajā ceturksnī “Olainfarm” nav veicies daudzās jomās. Cita starpā vairākos uzņēmuma vadības skaidrojumos nelaimēs tiek vainota rubļa kursa lejupslīde un stingrās zāļu prasības Krievijas tirgos. Skaidrojumi nonāk pretrunā viens ar otru. Pirmkārt, Krievijas tirgus veido tikai 30% no “Olainfarm” apgrozījuma. Turklāt “Olainfarm” vadība pārskatā par 2020. gada 9 mēnešiem ziņo, ka 2020. gadā labākie pārdošanas rezultāti esot sasniegti tieši Krievijā, kur apgrozījuma pieaugums sastādījis 1,8 miljonus eiro jeb 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Tajā pašā laikā “Olainfarm” vadība sliktos rezultātus 2020. gada pirmajā ceturksnī skaidro ar to, ka šim periodam Krievijas partneri esot iepirkuši produkciju 2019. gada beigās, kas radījis papildu peļņu 6 miljonu eiro apmērā tieši 2019. gada pēdējā ceturksnī. Vienlaikus lasāmas ziņas par būtiskām produkcijas piegādēm Krievijas tirgum 2020. gada jūnijā 8 miljonu eiro apmērā.
Pārskata skaidrojumos minētais aizbildinājums ar Krievijas rubļa kritumu varētu būt nepamatots, jāsecina, pētot oficiālo rubļa kursu Latvijas bankas mājaslapā. Vērtības kritums ir bijis, taču ļoti mērens visa gada griezumā. Ja pirmajā pusgadā tam nebija lielas ietekmes, tad šaubas rodas, vai tas varēja ietekmēt milzu zaudējumus tieši trešajā ceturksnī.
Neveiksmīga vadības tēla spodrināšana
2020. gada 3. ceturkšņa bēdīgie rezultāti uz līdzšinējās uzņēmuma vadītāju slavināšanas fona Latvijas plašsaziņas līdzekļos ļauj izdarīt ticamu pieņēmumu, ka daudzsološās rezultātu prognozes un gaidītie peļņas pieaugumi bijuši tikai uzņēmuma vadītāju tēla spodrināšanas aktivitātes ar mērķi slavēt esošo “Olainfarm” padomi un valdi. Patiesībā zem skaistiem virsrakstiem tika slēpti nesaimnieciski lēmumi, kas šobrīd ar katru pārskata publikāciju kļūst arvien pamanāmāki.
Piemēram, “Olainfarm” vadība publiski atzina, ka 2019. gada pārdošanas ieņēmumos tika ieskaitītas sadarbības partneriem nosūtītās preces, kuras realizācijā tika nodotas tikai 2020. gada sākumā.
Akcionāri pēdējā akcionāru sapulcē iebilda pret “Olainfarm” gada pārskata pozīcijām 2019. gadā, jo pamanīja, ka, iespējams, kaut kas nav kārtībā ar pašreizējās “Olainfarm” pārvaldes administratīvajiem tēriņiem. Mazākuma akcionāri ir uzsākuši tiesvedību par akcionāru sapulces lēmumu apstiprināt 2019. gada pārskatu, lūdzot šo lēmumu atcelt.
Kopš 2020. gada 1. augusta “Olainfarm” valde strādā nepilnā sastāvā, taču esošie padomes locekļi nav spējuši atrast laiku, lai “Olainfarm” ieceltu trūkstošo valdes locekli. Tas daļēji ir arī izskaidrojams, jo “Olainfarm” padomes locekļiem Jānim Bukam, Kārlim Krastiņam un Haraldam Velmeram bez darba “Olainfarm” padomē ir arī citi amati citās struktūrās. Tas nozīmē, ka, visticamāk, nepietiek laika iedziļināties uzņēmuma finanšu rādītājos. Tas gan nav šķērslis, lai pieci “Olainfarm” padomes locekļi saņemtu atlīdzību aptuveni 70 tūkstoši eiro mēnesī - vidēji katram padomes loceklim mēnesī tiek izmaksāti 14 tūkstoši eiro. Grūtības pārvaldīt uzņēmumu radušās arī padomes priekšsēdētājam Gundaram Bērziņam. Kopš 2020. gada 22. septembra viņam talkā bija jāaicina vēl viens vietnieks. Iepriekš priekšsēdētājam palīdzēja J. Buks, kuram tagad piepalīdzēs arī K. Krastiņš. Divi vietnieki padomes priekšsēdētājam nav bieži sastopama parādība. Parasti arī ļoti lielu uzņēmumu padomju priekšsēdētāji iztiek ar vienu vietnieku. Divi vietnieki varētu liecināt par priekšsēdētāja grūtībām pārvaldīt uzņēmumu un realizēt akcionāru intereses.
Neglaimojošo situāciju uzņēmuma vadībā pēdējā akcionāru sapulcē mēģināja nogludināt valdes locekle Zane Kotāne. Viņa ar ekonomikas terminu ekvilibristiku mēģināja pārliecināt akcionārus, ka, neraugoties uz pērnā gada bēdīgajiem 3. ceturkšņa rādītājiem, “Olainfarm” ir uz izaugsmes takas. Arī slavinošie raksti un intervijas plašsaziņas līdzekļos pēc 2020. gada 9 mēnešu rezultātiem ar “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju Jerūnu Hidi Veitesu un valdes locekli Milanu Beļeviču liek domāt par uzņēmuma vadības vēlmi novērst uzmanību no līdzekļu izsaimniekošanas uzņēmumā.
S. Lapiņš, paužot viedokli par “Olainfarm” pērnā gada 9 mēnešu rādītājiem, teica: “Briesmīgākais, ka kopš laikiem, kad biju šī uzņēmuma valdes loceklis, detalizācijas pakāpe pārskata datiem ir drastiski kritusies. Mūsu laikos jebkuram, kurš seko līdzi uzņēmumam, iepazīstoties ar pārskatu, bilde ātri kļuva skaidra - plaši atšifrējumi gan pa valstīm, kurās darbojās “Olainfarm”, gan pa darbības jomām katrā ceturksnī.
Tie laiki ir beigušies. Tagad vairs nav pat pieejami atsevišķi viena ceturkšņa izdalītie dati. No pašlaik publiskotajiem datiem rodas priekšstats, ka gada pirmajos mēnešos uzņēmējdarbība nesusi apjomīgu peļņu. Taču, ja mēs paņemam tikai trešo ceturksni, tad redzam, ka bilde ir gaužām bēdīga. Kāpēc tā - to neredz nedz skaidrojumos, nedz atšifrējumos. Nekādi nav iespējams saprast, kādēļ uzņēmumam 3. ceturksnī ir vislielākie zaudējumi tā pastāvēšanas vēsturē - lielāki nekā zaudējumi 1998. gada Krievijas finanšu krīzes laikā. Skopā informācija, kura tiek atklāta dažādos informācijas avotos, norāda kritumu aptuveni 25% gandrīz visās pozīcijās. Mēs redzam lielu sistēmisku krīzi, bet neredzam, kāpēc tā ir. No pieejamās informācijas neizriet, ka nelaimes izskaidrojamas ar Krievijas rubļa kritumu vai sarežģījumiem Ukrainā. Vienīgais, ko mēs redzam, ir strauji augošās administratīvās izmaksas ko papildina publiski pieejamā informācija par milzīgajām prēmijām vadībai. Bilde ir biedējoša.”
Runājot par to, vai akcionāru un viņu mantinieku strīdi nesūta atbaidošu signālu investoriem, S. Lapiņš skaidroja: “Akcionāru strīdi nerada labu reputāciju nevienam uzņēmumam. Pasaulē ir pietiekami daudz uzņēmumu ar pietiekami skaistām perspektīvām. “Olainfarm” aptuveni astoņus gadu bija neapšaubāms Latvijas fondu tirgus līderis, piemērs uzņēmējdarbības caurspīdīgumam un tirgus perspektīvām, praktiski vienīgais uzņēmums mūsu valstī, par kuru interesējās starptautiskie investori. Tas, kas šobrīd notiek “Olainfarm”, ir nopietns trieciens arī Latvijas fondu tirgus reputācijai.
Viens no reģiona spēlētājiem investīciju tirgos ilgus gadus rīkoja investoru ekskursiju pa Baltijas valstīm. Savāca no visas pasaules investorus, kuri interesējās par Baltijas valstu uzņēmumiem. Viņi ieradās Lietuvā, apmeklēja Lietuvas uzņēmumus, tad devās uz Latviju un tālāk uz Igauniju. Vienīgais uzņēmums, kuru viņi pētīja Latvijā ilgus gadus, bija “Olainfarm”. Cik zinu, vienā no pēdējām Baltijas valstu apmeklējuma reizēm viņi “Olainfarm” pat neapstājās. Tas ir ļoti draņķīgs signāls Latvijai kā valstij, kurā meklēt iespējas investēt kapitāla vērtspapīros.
Arī man pašam šobrīd pieder ļoti maz akciju, salīdzinot ar to, cik man piederēja kādreiz. Es “Olainfarm” biju atbildīgais par kontaktiem ar investoriem. Labākajos laikos aptuveni 30% kapitāla piederēja dažādiem ASV investīciju fondiem un vienam no lielākajiem Zviedrijas investīciju fondiem. Pēdējā pusotra gada laikā esmu saņēmis no viņiem privātas ziņas: “Salvi, bija ļoti patīkami sadarboties, bet mēs tā turpināt nevaram, esam savas daļas pārdevuši - paldies, uz redzēšanos!” Man nav pieejas akcionāru reģistram, bet pieļauju, ka 70-80% ārvalstu investoru uzņēmumu ir pametuši.”
Kā norādīja S. Lapiņš, lielākā “Olainfarm” bēda - to vada cilvēki, kuriem nepieder uzņēmuma akcijas, kuri uzņēmumā neko nav ieguldījuši, kuri amatos nokļuvuši apstākļu sakritības dēļ: “Tiklīdz uzņēmumā būs viens kontroles turētājs, kurš riskē ar saviem ieguldījumiem un reputāciju, tā šīm dzīrēm vajadzētu beigties.
Ja paraugāmies uz “Olainfarm” padomi, šķiet, tik labas padomes uzņēmumam nekad nav bijis - zinātņu doktori, cienījami baņķieri, jurists, lai arī ar divdomīgu reputāciju, bet tomēr jurists. Taču viņu darbi neiet kopā ar viņu labo slavu.
Aiz katras konkrētās neveiksmīgās pozīcijas stāv konkrēts neveiksmīgs vadības lēmums. Dievs vien zina kādu apsvērumu dēļ vadība lēma atstāt uzņēmumu Ukrainā bez mārketinga atbalsta. Dievs vien zina kādēļ “Olainfarm” vadītāji lēma vienam no lielākajiem meitasuzņēmumiem mainīt vadību. Cilvēki šo meitasuzņēmumu bija cēluši faktiski no nulles un pratuši iekarot cienīgu tirgus nišu daudzās valstīs.
Ja tas tā turpināsies, īstermiņā uzņēmumam vēl nekas slikts nedraud, jo tas ir labi kapitalizēts. Taču arī šis pārbaudījumu laiks nav bezgalīgs. Jo ātrāk beigsies to cilvēku vara uzņēmumā, kuriem nekas nepieder un kuri uzņēmumā neko nav investējuši, jo labāk visiem.”
