Ļoti dāsni atalgotajam Vakcinācijas projekta birojam daļu no darbiniekiem pieņems bez konkursa – tos izvēlēsies jaunā biroja vadošie darbinieki paši pēc saviem ieskatiem. Kopumā darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem plānots novirzīt 641 800 eiro. Vakcinācijas projekta biroja izveidē ir saskatāma uzkrītoša līdzība ar Zolitūdes traģēdijas sabiedrisko komisiju, kura līdzīgi kā topošais Vakcinācijas projekta birojs ar pieticību nesirga.
Vēl viena, bet mazāk uzkrītoša līdzība ir tā, ka gan ar Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas, gan ar Vakcinēšanas projekta biroja izveidi ir saistīti pašreizējās partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) biedru vārdi. Taču, iespējams, tā ir tikai sagadīšanās.
Aizvadītajā piektdienā Veselības ministrija izsludināja konkursu uz piecām Vakcinācijas projekta biroja vakancēm. Brīvdienās šis saraksts tika papildināts vēl ar piecām vakancēm, un tas nozīmēja, ka šajā birojā darbosies vismaz 10 cilvēki. Vakarrīt piecas vakances atkal bija pazudušas no Veselības ministrijas mājaslapas, liecinot, ka Veselības ministrija gaida pieteikumus atkal tikai uz piecām vakancēm. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) vakar preses konferencē viesa skaidrību, proti, jaunajam birojam paredzēti 10 darbinieki. Konkurss ir izsludināts tikai uz pieciem vadošajiem amatiem - Vakcinācijas projekta biroja vadītājs, komunikācijas koordinators, loģistikas koordinators, vakcinācijas procesa koordinators un informācijas tehnoloģiju projektu koordinators. Savukārt pārējie pieci darbinieki, kas lielākoties ir tehniskie darbinieki, darbā tiks pieņemti bez konkursa. Tos izvēlēsies Vakcinācijas biroja vadība pati. Kā izteicās D. Pavļuts, šāda taktika izvēlēta, lai dotu iespēju birojam pašam veidot savu komandu.
Pēc D. Pavļuta teiktā, īstenībā neesot bijusi nepieciešamība sludināt publisku konkursu pat uz biroja vadību, jo tie neesot ierēdņu amati. Līgums ar jaunajiem darbiniekiem tiks slēgts uz 12 mēnešiem. Pēc tam, kad projekts būs beidzies, birojs tiks likvidēts.
Arī Veselības ministrijas preses sekretāre Sintija Gulbe apstiprināja, ka šobrīd izsludināts konkurss uz piecām Vakcinācijas projekta biroja vakancēm (vadošajiem amatiem). “Bet, tā kā birojs veidots visaptverošas vakcinācijas nodrošināšanai nacionālā mērogā, plānots, ka birojā kopā strādās desmit cilvēki, kas nodrošinās visu iesaistīto nozaru sadarbību vakcinācijas procesa un loģistikas, informāciju tehnoloģiju un komunikācijas jomās. Atbalsta personālu - vēl 5 vakances - vēlāk jau atlasīs projekta vadītājs pēc iecelšanas amatā,” skaidroja Sintija Gulbe.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Veselības ministrija steidzamības kārtā izsludinājusi konkursu uz Vakcinācijas projekta biroja desmit vakancēm, solot maksāt algā līdz 4900 eiro, kas ir krietni vairāk nekā Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienesta vadībai un pat ministriem. (Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem sola lielāku algu nekā ministriem)
Diemžēl tas nav pirmais gadījums, kad uz nelaimes rēķina kādam ir vēlme uztaisīt barotni.
Pirms septiņiem gadiem notikusī Zolitūdes traģēdija satricināja visu Latviju - tā bija nelaime, kurā cilvēki bija gatavi kaut ar plikām rokām palīdzēt glābt gruvešos apraktos. Lai izvērtētu Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, 2013. gada decembrī tika izveidota Zolitūdes traģēdijas sabiedriskā komisija, par kuras vadītāju tika iecelts Jānis Kažociņš (kādreizējais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, pašlaik Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos), bet par komisijas locekļiem - Ināra Šteinerte (bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese), Baiba Rubesa (tobrīd “Citadeles bankas” padomes locekle, vēlāk “Rail Baltica” valdes priekšsēdētāja, tagad “HansaMatrix” padomes locekle un partijas “Attīstībai/Par!” (AP) biedre ) un Inese Voika (tobrīd sabiedrības par atklātību “Delna” padomes priekšsēdētāja, tagad “Delnas” biedre un Saeimas deputāte (AP)).
Ministru kabineta rīkojumu par komisijas izveidi šādā sastāvā parakstīja toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (tagad Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un ES tirdzniecības komisārs) un toreizējais ekonomikas ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs Daniels Pavļuts (pašreizējais veselības ministrs (AP)).
Jaunizveidotā komisija ar altruismu vai pieticību nesirga. Tā Valsts kancelejā iesniedza sarakstu ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu komisijas darba nodrošināšanai, tostarp nepieciešamību pēc darba telpām, protokolēšanas nodrošināšanu, transportu, tehniskā atbalsta nodrošinājumu, informēja par izdevumiem ekspertu piesaistīšanai utt.
Komisijas darba nodrošināšanai tika pieprasīts atalgojums papildu darbiniekiem - administratoram un protokolētājam no Valsts kancelejas resursiem, kā arī neatkarīgam preses sekretāram un neatkarīgiem juristiem ar specializāciju civillietās un administratīvajās lietās.
Kopumā šīs komisijas darba nodrošināšanai tika prasīti 205 482 eiro, no kuriem puse - 104 186 eiro - bija paredzēta šo četru komisijas locekļu algošanai. Tātad vidēji 2169 eiro mēnesī vienam komisijas loceklim. 2014. gadā premjera alga uz papīra bija 2774 eiro, ministru alga - 2499 eiro.
Uzzinot par tik ārkārtīgi uzpūstām izmaksām, sabiedrība bija sašutusi. Un arī toreizējais premjers V. Dombrovskis atzīt, ka šīs komisijas locekļu plānotais atalgojums ir par augstu. Tajā pašā dienā arī J. Kažociņš atzina, ka Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas izdevumu tāme ir izšķērdīga un tā ir jāpārskata, tomēr, viņaprāt, komisijas locekļiem uz rokas vajadzētu saņemt vismaz 1000 latus mēnesī (tas ir 1422 eiro).
Salīdzināšanai Veselības ministrijas padotības iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuras piedalījās 2013. gada 21. novembra traģēdijas seku novēršanā tirdzniecības centrā Priedaines ielā 20, Rīgā, tika izmaksāta vienreizēja prēmija - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta amatpersonai (darbiniekam) 702 latu apmērā un Valsts tiesu medicīniskās ekspertīzes centra amatpersonai (darbiniekam) 619 latu apmērā.
Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas priekšsēdētājam atalgojums tika pārskatīts un pielīdzināts Ministru prezidenta biroja vadītāja atalgojumam, bet komisijas locekļu atlīdzība pielīdzināta premjera padomnieku atalgojumam. Tāpat Ministru kabinets neatbalstīja komisijas pieprasījumu izmantot Valsts kancelejas resursus. “Ja sabiedriskā komisija pieprasījusi papildus trīs speciālistu štata vietas, tad tai ir jāspēj pašai gan protokolēt sanāksmes, gan nodrošināt administratora funkcijas, nepiesaistot Valsts kancelejas resursus,” 2013. gada nogalē pauda toreizēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.
Līdztekus Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas locekļu dāsnajai atalgošanai 61 400 eiro bija paredzēti kā atlīdzība pieaicinātiem speciālistiem, septiņu darba vietu izveidei un uzturēšanai paredzēts tērēt 5729 eiro, bet ekspertu piesaistīšanai - 5000 eiro. Komisijai arī paredzēts iegādāties trīs portatīvos datorus ar programmatūru kopumā par 4269 eiro, projektoru 569 eiro vērtībā, rūteri par 213 eiro, papīra smalcinātāju par 1281 eiro.
Komisijai vēl paredzēts apmaksāt telefona sakaru pakalpojumus un iegādāties piecus mobilos telefonus, bet transportam tērēt 11 tūkstošus eiro.
2013. gada 18. decembrī no komisijas priekšsēdētāja amata atkāpās J. Kažociņš un pēc tam arī B. Rubesa un I. Voika.
