Diskusija par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē kļuvusi ļauna un neiecietīga. LGBTQ+ un to atbalstošā liberālā sabiedrības daļa konservatīvi domājošos taisa par atpalikušiem muļķiem. Un nupat šis konflikts no sociālajiem tīkliem iesoļojis Saeimā.
Nacionālās apvienības rosinātie grozījumi Satversmes 110. pantā nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās. Par balsoja 47 deputāti, pret 25. Neviens neatturējās, taču 21 deputāts nebalsoja. Acīmredzot “Saskaņa” cerēja uz kvoruma noraušanu, citi varbūt vienkārši baidījās balsot pretēji savas frakcijas lēmumam. Kas to lai zina. Te apskatāms balsojuma atšifrējums.
Likumprojekta iekļaušana Saeimas dienaskārtībā pilnīgi neko neapsola nedz to iesniedzējiem, nedz arī pretiniekiem. Cīņa turpināsies.
Likumdevējam jau vairākus gadus ar zināmu regularitāti nākas spriest par tā dēvēto partnerattiecību regulējumu, ko pieprasa seksuālās minoritātes. Vienkāršoti runājot - tiesībām apprecēties, bet tiem, kuri negrib precēties, tiesībām tikt uzskatītiem par ģimeni. Arī pašlaik sabiedrības iniciatīvu vietnē “Mana balss” iespējams parakstīties “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību”. Kaut kad šis kārtējais pieprasījums atkal tiks sūtīts uz Saeimu, taču tagad rutīnas noraidījums vairs nederēs, jo savu vārdu ir teikusi Satversmes tiesa. Tēviem paredzētais paternitātes atvaļinājums ar tiesas spriedumu piešķirts sievietei, kura nav ne bērna māte un vēl jo vairāk nav bērna tēvs. Šāds Darba likuma traktējums prasa principiāli mainīt izpratni par ģimeni visos saistītajos normatīvajos aktos un valstī kopumā.
Konservatīvajā sabiedrības daļā Satversmes tiesas skandalozais spriedums tiek uztverts kā iejaukšanās tautai lemjamos jautājumos. Tādēļ ir sekojis pieprasījums politiķiem vēl skaidrāk noformulēt Satversmē ģimenes jēdzienu. Uzrakstīt, ka māte ir sieviete, ka tēvs ir vīrietis un dzimums nav nekāda mistiska sociāla konstrukcija, bet gan bioloģiski noteikts fakts. Protams, Nacionālās apvienības piedāvātais formulējums nekādi nesaskan ar LGBTQ+ ideoloģiskajām un politiskajām interesēm. Ar likumprojektu un tā anotāciju var iepazīties šeit.
LGBTQ+ interešu lobisti apgalvo, ka Satversmes 110. panta grozījumos piedāvāts sašaurināt ģimenes jēdzienu. Ka tā ir vēršanās pret viendzimuma ģimenēm. Diskriminācija. Ka valsts nedrīkst īpaši aizsargāt vienu sabiedrības grupu - dabiskās ģimenes. Tas ir paradoksāli, jo citā LGBTQ+ atbalstītā politiskā iniciatīvā - par Latvijas pievienošanos tā dēvētajai Stambulas konvencijai, viņi paši rosina īpašas aizsardzības piešķiršanu sev.
Lūk, par kādām īpaši aizsargājamām grupām ir runa “Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”:
“Šajā konvencijā par neaizsargātām tiek atzītas šādas personas: sievietes grūtniecības stāvoklī un sievietes, kam ir mazi bērni, personas ar invaliditāti, tostarp personas ar garīgiem vai kognitīviem traucējumiem, personas no laukiem vai attāliem rajoniem, narkotisko un psihotropo vielu lietotāji, prostitūtas, personas, kuras pieder nacionālajām vai etniskajām minoritātēm, migranti, tostarp nereģistrēti migranti un bēgļi, geji, lesbietes, biseksuālas personas un transpersonas, kā arī personas, kas inficētas ar HIV, bezpajumtnieki, bērni un gados veci cilvēki.”
Tātad šīs sabiedrības grupas, LGBT ieskaitot, dokumentā tiek uzskatītas par vairāk aizsargājamām. Un līdzīgi arī Latvijas Satversme aizsargā ģimeni. Tikai savulaik, iekļaujot jēdzienu “ģimene” valsts pamatlikumā un nosakot ģimenei īpašu aizsardzību, likumdevējs neiedomājās, ka drīzā nākotnē tiks apšaubīta pati ģimenes jēdziena būtība - ka māte ir sieviete, tēvs vīrietis un bērns ir viņu attiecību auglis.
LGBTQ+ pirms likumprojekta skatīšanas izplatīja maldinošu informāciju, ka valsts aizsardzību rosināts atņemt vientuļajiem vecākiem. Vai, piemēram, ģimenēm, kur bērns dzīvo pie vecvecākiem. Vai ir adoptēts. Tā nav taisnība.
Satversme sargā un arī turpmāk sargās ikvienu Latvijas valstspiederīgo!
Pirms jautājuma par Satversmes grozījumu pieņemšanu izskatīšanā, Saeimas deputātu pastkastes tika piebērtas ar individuāli un kolektīvi sūtītām vēstulēm no abām ierakumu pusēm. Konservatīvajai iedzīvotāju daļai acīmredzot ar deputātu pārliecināšanu veicās labāk. Taču tālāk vairs nebūs tik vienkārši. Likumprojekta nodošanai komisijām pietiek ar vienkāršu vairākumu, bet, lai šo likumprojektu pieņemtu un izdarītu grozījumus valsts pamatlikumā, vajadzīgas divas trešdaļas balsu. Tātad vismaz 67 deputāti. Vadoties pēc 14. janvāra balsojuma, tik liela atbalsta nodrošināšana būs problemātiska. Bet līdz trešajam galīgajam lasījumam Saeimā gaidāma vēl krietna villošanās.
