Jau vairāk nekā gadu ikvienam pensiju otrā līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju, ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls gadījumā, ja viņš nenodzīvos līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Tomēr iedzīvotāju interese par šo jautājumu vērtējama kā ļoti zema.
To apliecina arī jaunākie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati - tikai 13 procenti no visiem pensiju otrā līmeņa dalībniekiem ir izdarījuši savu izvēli.
Pensiju otrā līmeņa dalībniekiem ir izvēle uzkrājumu nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pievienot citas izvēlētas personas pensiju otrā līmeņa kapitālam. Vēl ir trešā iespēja - šo naudu ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā,
un, ja cilvēks ir izvēlējies tieši šo variantu, tad speciāls iesniegums nav jāaizpilda, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tā dara un darīs ar visiem pensiju otrā līmeņa kapitāla uzkrājumiem, ja no konkrētā cilvēka nebūs nekāda iesnieguma.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā atklāj, ka diemžēl nereti ir gadījumi, kad pensiju otrā līmeņa dalībnieks nomirst pirms pensijas piešķiršanas, neizmantojis iespēju pensiju otrā līmeņa uzkrājumu atstāt saviem tuviniekiem. 2020. gada laikā (līdz oktobrim) miruši 3949 pensiju otrā līmeņa dalībnieki, bet tikai astoņi procenti no viņiem bija norādījuši, kā rīkoties ar viņu uzkrāto pensijas kapitālu. Summas, ko būtu varējuši saņemt mantinieki, svārstās no 22,41 eiro (minimālais uzkrātais kapitāls, ko var novēlēt) līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. 2020. gada deviņos mēnešos valsts pensiju budžetā pārskaitīts mirušo pensiju otrā līmeņa dalībnieku pensijas uzkrājums 8,5 miljonu eiro apmērā. Mantiniekiem izmaksāti 78 700 tūkstoši eiro, bet citu personu pensiju otrajam līmenim pievienoti 153 200 eiro.
Izvēli par labu kādam no šiem trijiem variantiem 2020. gada laikā ir izdarījuši kopumā 173 500 iedzīvotāji, kuri ir pensiju otrā līmeņa dalībnieki. Šie cilvēki ir iesnieguši aģentūrā iesniegumu par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms vecuma pensijas piešķiršanas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Statistikas daļas vadītāja Evita Česka norāda, ka kopumā gan iesniegts 182 100 iesniegumu, kas liecina, ka personas uzrakstījušas vairākus pieteikumus, visticamāk, mainot savas izvēles.
Vērtējot pagājušā gada iedzīvotāju aktivitāti, jāsecina, ka vislielākā tā bija janvārī, kad tikko spēkā stājās izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī noritēja plašākas sarunas publiskajā telpā par šo jauno iespēju. Tomēr jau nākamajos mēnešos iesniegumu skaits būtiski saruka, īpaši zema cilvēku atsaucība bija aprīlī - jūnijā, ko statistikas speciālisti saista ar ārkārtas stāvokli Covid-19 dēļ. Piemēram, salīdzinājumam varam apskatīt janvāri, kad iesniegumus iesniedza vairāk nekā 68 000 iedzīvotāju, un maiju, kad reģistrēti tikai 5850 iesniegumi.
“Analizējot iedzīvotāju izdarītās izvēles, redzam, ka tās nav būtiski mainījušās - populārākā izvēle ir uzkrāto kapitālu nodot mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā - to izvēlējies 71 procents pensiju otrā līmeņa dalībnieku, bet būtiski mazāk - vidēji 27 procenti dalībnieku - izvēlējušies uzkrāto kapitālu pievienot norādītās personas valsts fondētās pensijas kapitālam,” datus analizē speciāliste Evita Česka. Tikai divi procenti pensiju otrā līmeņa dalībnieku izvēlējušies uzkrāto kapitālu ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Viens no iemesliem, kāpēc neliela daļa vecāku, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, ir nolēmuši neizdarīt izvēli vai arī izvēlēties atstāt pašlaik šo uzkrājumu valsts pensiju speciālajā budžetā, ir apstāklis, ka vecāka nāves gadījumā tad būtu lielāka apgādnieka zaudējuma pensija bērniem, nekā situācijā, ja pensiju otrā līmeņa uzkrājums būtu novēlēts mantojumā vai nākotnes pensiju uzkrājumam citam.
Sievietes ir aktīvākas savas izvēles izdarīšanā - 62 procenti no visiem iesniegumu iesniedzējiem ir sievietes, un tikai 38 procenti vīriešu ir izdarījuši izvēli. Dati rāda, ka sievietes, salīdzinot ar vīriešiem, ir aktīvākas savas izvēles paušanā visās vecuma grupās. Kopumā visvairāk pašlaik savu izvēli izdarījušas personas, kuras dzimušas no 1960. līdz 1969. gadam, un personas, kuras dzimušas no 1970. līdz 1979. gadam.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti izpētījuši arī to, kāda ir iedzīvotāju atsaucība šai izvēlei pa reģioniem, un secina, ka faktiski visos reģionos aktivitāte ir līdzīga. Nedaudz aktīvākas iesniegumu aizpildīšanā ir Kurzemes reģionā deklarētās personas, bet nedaudz pasīvāki ir Latgalē deklarētie. Ārvalstīs deklarēto personu zemā aktivitāte varētu būt saistīta gan ar to, ka šo personu vidē ir ārvalstnieki, gan to, ka ārvalstīs mītošās personas nav informētas par iespēju izmantot uzkrāto valsts fondēto pensiju shēmas kapitālu.
Iesniegumu skaita sadalījums pēc iesniedzēja vecuma un iesniegumā norādītās izvēles liecina, ka personas reproduktīvā vecumā (1980. gadā un vēlāk dzimušie) vairāk izvēlas uzkrāto kapitālu ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā, tā norādot savas rūpes par kapitāla izmantošanu apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinā, savukārt 1969. gadā un agrāk dzimušie izvēlas uzkrāto kapitālu ieskaitīt konkrētai personai, iespējams saviem bērniem un/vai mazbērniem. Tomēr kopumā galvenā izvēle, ko izvēlējušies praktiski visu vecumu pensiju otrā līmeņa dalībnieki, ir nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra mudina katru pensiju otrā līmeņa dalībnieku izdarīt savu izvēli un paziņot, iesniedzot iesniegumu.
Visērtāk to izdarīt latvija.lv vai nosūtot iesniegumu ar drošu elektronisku parakstu uz e-pasta adresi: edoc@vsaa.gov.lv. Tas prasa apmēram piecas minūtes laika un jau tajā pašā vai nākamajā dienā atnāk arī apstiprinājums par izdarīto izvēli uz e-pastu vai mobilo tālruni.
