Latvijas daba ir neizsmeļams iedvesmas, prieka, izziņas un naudas avots tās pētniecībā iesaistītajām institūcijām un ekspertiem. Šogad noslēdzas galvenais posms Vislatvijas dabas skaitīšanas projektā, kurā Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā krustu šķērsu izstaigāta visa valsts un arī upes izbradātas. Tagad ārpakalpojumā piesaistīti dabas eksperti to varēs darīt vēlreiz – tikai valsts zinātniskā institūta BIOR uzdevumā.
“BIOR vadošie pētnieki uzsākuši darbu pie Latvijas upju ierindošanas prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā. Kopumā plānots inventarizēt 19 tūkstošus kilometru Latvijas upju,” teikts institūta paziņojumā sabiedrībai. Projekta izmaksas aplēstas 30 265 eiro apmērā un tiek segtas no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem. Salīdzinājumā ar citiem projektiem vides nozarē, summa nav diži liela, taču dīvains šķiet apstāklis, ka līdzīgs darbs tikko jau ir veikts citas iestādes, proti, Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projektā
“Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”.
Plašākai publikai par šo projektu tiek stāstīts, lietojot saīsinātu nosaukumu - Dabas skaitīšana. Projekts mēroga ziņā grandiozs, tajā iekļauta visa valsts teritorija, un galvenais mērķis ir saskaitīt un izvērtēt pilnīgi visas Latvijas dabas teritorijas, tostarp arī upes. Atrast katru vērtīgo biotopu un pat piešķirt tam kvalitātes punktus. Darbs turpinās jau ceturto gadu. Tajā iesaistīti aptuveni 400 cilvēki. Arī pētīšanai atvēlētā summa ir grandioza - 9,5 miljoni eiro. Likumsakarīgi rodas jautājums, ko tādu nav bijis iespējams izpētīt Dabas skaitīšanas projektā, ja tagad nepieciešams jauns pētījums BIOR izpildījumā.
Šo jautājumu Neatkarīgā uzdeva dabas skaitīšanas vadītājai Irisai Mukānei. Viņa skaidro, ka abi projekti esot savstarpēji saistīti, jo BIOR pētījumā tiks izmantoti dabas skaitīšanā iegūtie dati, taču institūts upju stāvokli analizēs no cita aspekta - no zivju populācijas viedokļa. Liks kopā ar topogrāfiskajām kartēm, saimniecisko darbību piegulošajās zemēs un piedāvās labākus upju apsaimniekošanas veidus. Pētīs, vai kvalitatīvos biotopos ir labāki apstākļi zivīm un attiecīgi - arī makšķerniekiem. Dabas skaitīšanas projektā skaitītas upju straujteces un augi upju krastos, bet ne zivis, nemaz nerunājot par makšķernieku novērošanu.
Kas attiecas uz Dabas aizsardzības pārvaldes pētījumā jau noskaidroto, situācija esot šāda:
No visiem Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem saldūdens biotopi Latvijā aizņem 18%, un no tiem biotops 3260 “Upju straujteces un dabiski upju posmi” veido arī 18%. Pēc ekspertu novērtējuma, izcila kvalitāte piemīt tikai 1% Latvijas upju straujteču. 12% gadījumu tā atzīta par labu, 15% - par viduvēju, 5% - par zemu. Pārējie upju posmi nav atbilduši biotopu kvalitātes kritērijiem. Piemēram, tādēļ, ka meliorācijas, hidroelektrostaciju, bebru vai zemniecības darbības dēļ ir pārāk negatīvi ietekmēti. Zemgalē Lielupes baseinā aktīvās zemkopības dēļ situācija ir sliktāka, Gaujas baseinā labāka. Biotopu kartēšana un rezultātu pārbaude Dabas skaitīšanas projektā jāpabeidz līdz šā gada beigām.
BIOR projekts tiek īstenots vēl pirms noslēgusies Dabas skaitīšana. Kā skaidrots institūta paziņojumā:
“Latvijas upju inventarizācija nepieciešama, lai novērtētu upju nozīmi zivju sugu aizsardzībā un faunas daudzveidībā, kā arī saimnieciski izmantojamo zivju resursu saglabāšanā. Šāda datu bāze nodrošinātu zinātniski pamatotu upju apsaimniekošanas pasākumu plānošanu un palielinātu upju atjaunošanas pasākumu efektivitāti.”
Tehniski - visas Latvijas upes tiks sadalītas vienu kilometru garos posmos un par katru upes posmu datubāzē tiks iekļauta pieejamā informācija, piemēram, upes kritums, gultnes substrāts, zemes izmantošanas veids upes krastā. Kopumā pētnieki plāno apkopot informāciju par aptuveni 19 tūkstošiem upju posmu. Upju inventarizāciju plānots pabeigt līdz vasarai, pēc tam BIOR izveidos publiski pieejamu upju sarakstu, kurā tiks apskatīti un uzskaitīti efektīvākie apsaimniekošanas pasākumi.
Projekta priekšizpētē par Latvijas upēs nozīmīgākajām zivju sugām tika atzītas ceļotājzivis - lasis, taimiņš, upes nēģis, arī alata un strauta forele, kuras uzturas salīdzinoši strauji tekošos ar skābekli bagātos ūdeņos. Tātad tai pašā biotopā Nr. 3260, kas apmeklēts, novērtēts un piereģistrēts Dabas skaitīšanā.
