Lietuvas un Igaunijas prezidenti, kuru alga pirms nodokļu nomaksas pārsniedz attiecīgi 9 tūkstošus eiro un 6 tūkstošus eiro, ir labāk atalgoti nekā Latvijas prezidents, kura alga šogad, tāpat kā pērn, nesasniedz 6 tūkstošus eiro. Taču atšķirībā no Latvijas prezidenta, kurš algā uz rokas, visticamāk, saņems vairāk nekā pērn, Lietuvas prezidenta alga pēc nodokļu nomaksas būs mazāka nekā pagājušajā gadā.
Pērn rudenī iesniedzot šā gada Valsts budžeta projektu, Finanšu ministrija bija vai nu piemirsusi, vai arī apzināti nebija ierēķinājusi ikgadējo atalgojuma pieaugumu Valsts prezidentam (Ministri Valsts prezidentam neatvēl algas pielikumu). Likumprojektam nonākot Saeimā, Valsts prezidenta kanceleja, iesniedzot budžeta pieprasījumu, iekļāva tajā arī Valsts prezidenta atlīdzības ikgadējo indeksāciju. Tā kā šis priekšlikums tika skatīts Saeimas komisijā, par to uzzināja sabiedrība, kas nebija apmierināta ar prezidenta algas pielikumu krīzē. Sabiedrības spiediena rezultātā Valsts prezidents Egils Levits atteicās no algas pielikuma, un viņš, tāpat kā pērn, algā pirms nodokļu nomaksas šogad saņems 5960 eiro mēnesī. Ja nebūtu sabiedrības spiediena un E. Levits nebūtu atteicies no algas pieauguma, Latvijas Valsts prezidents algā šogad saņemtu 6260 eiro.
Ierindas Saeimas deputāti algā bruto šogad saņems 2963 eiro mēnesī, tas ir tikpat, cik pērn un aizpērn, jo parlaments 2019. gada beigās nobalsoja par deputātu algu iesaldēšanu uz visu 13. Saeimas laiku. Šogad algas ir iesaldētas arī Valsts kontroles padomei. To nolēma Saeimas vairākums, balsojot par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Taču algu iesaldēšana vēl nenozīmē, ka tiktu iesaldēti amatpersonu ienākumi. Tā kā ir stājušās spēkā vairākas izmaiņas darbaspēka nodokļos, tad arī amatpersonas, kuru algas ir iesaldētas, uz rokas saņems nedaudz vairāk nekā pērn.
Premjera alga šogad ir noteikta 4950 eiro apmērā, ministru - 4699 eiro apmērā, kas ir attiecīgi par 136 eiro un 129 eiro mēnesī vairāk nekā pagājušajā gadā. Sabiedrība gan tiek joprojām maldināta par valdības locekļu algu iesaldēšanu (Saeima nekaunīgi maldina sabiedrību par ministru algu iesaldēšanu).
Lietuvas parlaments īsi pirms Ziemassvētkiem apstiprināja Lietuvas valsts budžetu 2021. gadam, paredzot tajā vispārējās valdības deficītu 7 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kopējos izdevumus - vairāk nekā 18 miljardu eiro apmērā, no kuriem vairāk nekā 4,7 miljardi eiro ir paredzēti sociālajai aizsardzībai. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā prezidenta atalgojums tiek noteikts budžeta likumā. Portāls lrt.lv vēsta, ka Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas mēnešalga šogad ir noteikta 9680 eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc nodokļu atskaitījumiem Lietuvas prezidents uz rokas saņems 5623 eiro. Pērn Lietuvas prezidents algā uz rokas saņēma 5856 eiro.
Lietuvas premjerministrei Ingrīdai Šimonītei šogad algā izmaksās 3021,91 eiro mēnesī uz rokas. Iepriekšējais Lietuvas premjerministrs Sauļus Skverneli līdz pilnvaru nolikšanai pērn algā uz rokas viņa saņēma 3385 eiro. Lietuvas Seima spīkerei Viktorijai Čmilītei-Nīlsenai šogad noteikta 2784 eiro liela alga uz rokas. Iepriekšējā sasaukuma Lietuvas parlamenta spīkeris Viktors Pranckietis algā uz rokas pērn saņēma 3065 eiro.
Igaunijā valsts augstāko amatpersonu, tostarp prezidenta, ministru un deputātu algas mainās katru 1. aprīli, informē news.err.ee. Aprēķinus veic Finanšu ministrija, ņemot vērā iepriekšējā gada ieņēmumu un patēriņa cenu izmaiņas, piemērojot katram amatam savu koeficientu. Igaunijas prezidenta, parlamenta priekšsēdētāja, premjerministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja algas aprēķinam ir noteikts koeficients 1, pārējām amatpersonām attiecīgi mazāks, piemēram, ministru algu aprēķinam koeficients ir 0,85, Parlamenta deputātu algu aprēķinam - 0,65.
Līdz ar to Igaunijas prezidentes alga uz papīra līdz šā gada 1. aprīlim ir noteikta 6661,77 eiro apmērā, Ministru alga - 5662, 51 eiro apmērā, parlamenta deputātu algas - 4330,15 eiro mēnesī, liecina Neatkarīgās aprēķini.
