Latvijā nabadzības riskam ir pakļauta vismaz piektā daļa Latvijas iedzīvotāju, un, lai arī samazinās nabadzīgo cilvēku īpatsvars no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, diemžēl tas notiek ļoti lēnu.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nabadzības risks ir audzis ģimenēm ar bērniem. Īpaši strauji nabadzības risks palielinājās starp ģimenēm ar vienu pieaugušo un bērniem
Centrālā statistikas pārvalde publiskojusi jaunākos datus par nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu. Speciālisti skaidro, ka nabadzības riska indekss ir iedzīvotāju īpatsvars (to mēra procentos), kuru rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzība riska sliekšņa. 2019. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 407 000 jeb 21,6 procenti iedzīvotāju, un tas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa. Nabadzības riska slieksnis 2019. gadā bija 5296 eiro gadā jeb 441 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībā, bet divu pieaugušo un divu nepilngadīgu bērnu mājsaimniecībā - 11 122 eiro gadā jeb 926,83 eiro mēnesī.
Dati liecina, ka zemākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits kopš 2011. gada bija 2012. gadā - 387 000, bet augstākais bija 2017. gadā - 446 000. Arī procentuāli no iedzīvotāju skaita visaugstākais nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits bija 2017. gadā. Kopš tā laika nabadzības riskā dzīvojošo īpatsvars samazinās - 2018. gadā tie bija gandrīz 23 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, bet 2019. gadā - 21,6 procenti.
223 eiro mēnesī 2011. gadā, 441 eiro pagājušajā gadā - tāds ir nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībā. Mājsaimniecībai, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni līdz 14 gadu vecumam, nabadzības riska slieksni rēķina citādāk - 2019. gadā tas bija 927 eiro.
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (35,9 procenti) un vismazākais - Rīgā (15,9 procenti) un Pierīgā (16,1 procents). Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,9 procenti iedzīvotāju, Vidzemē - 25,3 procenti un Zemgalē - 20,7 procenti iedzīvotāju.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nabadzības risks ir audzis ģimenēm ar bērniem, turklāt nabadzība skar gan ģimenes ar vienu pieaugušo, gan ģimenes, kurās ir divi pieaugušie apgādnieki. Īpaši strauji nabadzības risks palielinājās starp ģimenēm ar vienu pieaugušo un bērniem, to īpatsvaram pērn sasniedzot 30,6 procentus (kopš 2018. gada pieaugums par 4,4 procentpunktiem).
Nabadzības risks pieauga gan ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem (no 11,1 procenta 2018. gadā līdz 12,8 procentiem 2019. gadā), gan ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērnu (no 16,7 procentpunktiem 2018. gadā līdz 17,7 procentpunktiem 2019. gadā). Nabadzības risks pērn pieauga arī bērniem vecumā līdz 17 gadiem - no 14,5 procentiem 2018. gadā līdz 15,8 procentiem 2019. gadā.
Joprojām visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2019. gadā šādu pensionāru bija 71,7 procenti. Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā sabiedrības grupa bija vientuļas personas vecumā līdz 64 gadiem. 2019. gadā vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū, bet ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (51,7 procenti) un pensionāri (46,5 procenti).
Nabadzības rādītāji atšķiras arī pēc dzimuma. Vecumā līdz 17 gadiem nabadzības riskam vairāk ir pakļauti vīrieši, bet pieaugušā vecumā (turklāt visos vecuma posmos) nabadzībai vairāk pakļautas tieši sievietes. Ja darbaspējas vecumā šī atšķirība nav tik liela, tad pensionāru vidū nabadzības riskam būtiski vairāk pakļautas sievietes. Piemēram, vecumā virs 65 gadiem nabadzības riskam pakļauta piektā daļa vīriešu, bet trešā daļa sieviešu. Vēl lielāka atšķirība ir vecumā virs 75 gadiem - vīriešu vidū tie joprojām ir piektā daļa vīriešu, bet nabadzīgu sieviešu īpatsvars palielinājies līdz pat 40 procentiem.
Ja nebūtu pabalstu, nabadzības riskam būtu pakļauti ap 40 procenti
Speciālisti secinājuši, ka 2019. gadā sociālo transfertu (sociālo pabalstu) sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 16,8 procentpunktiem, jo pēdējo gadu laikā nedaudz palielinājās sociālo pabalstu vai stipendiju ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. Nepastāvot sociālajiem pabalstiem, nabadzības riskam būtu pakļauti vismaz 38 procenti iedzīvotāju.
Centrālās statistikas pārvaldes apskats “Nabadzība un sociālā atstumtība Latvijā” tiks publicēts 2021. gada janvārī.
