Līdz ar Saeimas lēmumu par valsts budžetu nākamajam gadam un valdības veiktajām izmaiņām veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā vismaz no politiķu puses ir izpildīti solījumi mediķiem un algas nākamgad tiks palielinātas tā, kā to paredz likums.
No Veselības ministrijas sniegtās informācijas izriet, ka 2021. gadā par 25 procentiem pieaugs mediķu zemākā mēnešalga, taču algas pieauguma procenti ir iestrādāti arī veselības aprūpes pakalpojuma tarifā, tāpēc nākamgad ir jāpieaug arī vidējai ārstu, māsu un sanitāru darba samaksai par slodzi.
Lēmumu par ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu 2021. gadā par 25 procentiem decembra sākumā jau apstiprināja Saeima, pieņemot nākamā gada budžeta likumu. Šonedēļ šo algas palielinājumu apstiprināja arī valdība. Saskaņā ar veiktajām izmaiņām veselības pakalpojumu organizēšanas kārtībā nākamgad mediķu zemākās mēnešalgas pieaugums būs 25 procenti. Veselības ministrijā skaidro, ka šāds pieaugums attiecībā pret 2020. gadu ir iestrādāts tarifā, nodrošinot, ka pieaugs arī vidējā darba samaksa par slodzi, un uzsver, ka līdz ar šo lēmumu būs izpildītas Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās prasības par pakāpenisku darba samaksas pieaugumu mediķiem.
Kā palielināsies mediķu atalgojums? Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 302 eiro - no 1187 eiro 2020. gadā līdz 1489 eiro 2021. gadā, bet sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 200 eiro ‒ no 785 eiro līdz 985 eiro. Vidējā darba samaksa par slodzi ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 2021. gadā būs 1862 eiro (377 eiro pieaugums) un ārstniecības un pacientu aprūpes personām ‒ 1117 eiro (226 eiro pieaugums).
Pieaugums plānots arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošām ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, tam atvēlot 15,67 miljonus eiro. Savukārt 4,61 miljons eiro atvēlēts, lai palielinātu rezidentu darba samaksu.
No kopējās summas 2,54 miljoni eiro piešķirti arī darba samaksas pieaugumam veselības aprūpes jomas darbiniekiem, kas strādā Valsts asinsdonoru centrā, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, Nacionālajā veselības dienestā, Veselības inspekcijā un Slimību profilakses un kontroles centrā. 4,96 miljoni eiro novirzīti citu ministriju budžetos, lai palielinātu darba samaksu mediķiem, kas strādā citos sektoros, piemēram, izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros un citur.
Atalgojums tiks palielināts gan stacionārajā, gan ambulatorajā sektorā strādājošiem mediķiem, tai skaitā ģimenes ārstiem un rezidentiem, un uz visiem attieksies 25 procentu algas kāpums.
Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam 2021. gadā un turpmāk ik gadu ir piešķirti 183 miljoni eiro (no tiem 16 miljoni eiro, lai darba samaksu saglabātu 2020. gada līmenī, jo iepriekš šim gadam finansējums netika piešķirts).
Kopumā veselības nozares budžets 2021. gadā būs 1,44 miljardi eiro, ko veido Veselības ministrijas izdevumi, Eiropas Savienības fondu projektu realizācija un cita ārvalstu finanšu palīdzība.
Rezultātā vispārējās valdības sektora izdevumi veselības aprūpei būs 5,4 procenti no iekšzemes kopprodukta jeb 12,5 procenti no vispārējiem valdības izdevumiem. Veselības ministrija skaidro, ka šos procentus veido Veselības ministrijas izdevumi, ES fondu projektu realizācija, pašvaldību budžeta izdevumi veselībai, citu ministriju izdevumi veselībai, proti, veselības nozares budžets šādi tiek vērtēts, saliekot visus ar veselību saistītus izdevumus vienā makā.
Jāatgādina, ka kopumā būtiskāko problēmjautājumu risināšanai veselības nozarē 2021. gadā būtu nepieciešami 476 miljoni eiro. Veselības ministrija šo summu bija iesniegusi 2021. gada budžeta projektā, bet neguva tam apstiprinājumu. Sāpīgākais jautājums ir kompensējamo medikamentu pieejamība pacientiem, pacientu līdzmaksājumu mazināšana, kā arī rindu mazināšana uz speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem. Tiesa, pēdējos būtiski ietekmējusi ārkārtas situācija veselības aprūpē, kad šie pakalpojumi ir ierobežoti.
Valdība arī nolēmusi, ka valsts apmaksāti pakalpojumi saistībā ar Covid-19 ārstēšanu un testēšanu tiks nodrošināti līdz nākošā gada 30. jūnijam (pašlaik noteikumos tas ir paredzēts līdz šā gada beigām). Ārstniecības personām arī tiks apmaksāti ceļa izdevumi, ja Covid-19 pacienta veselības stāvoklis neļauj apmeklēt ārstniecības iestādi, bet stacionārā ārstēšana pacientam nav nepieciešama. Valsts apmaksās pulsa oksimetra nomu un nepieciešamības gadījumā tā piegādi mājās. Sekundārās veselības aprūpes speciālisti saņems riska maksājumu, lai veicinātu ārstniecības iestāžu iesaisti veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā Covid-19 pacientiem un kontaktpersonām, piemēram, nodrošinot izmeklējumus.
Papildu finansējumu saņems ģimenes ārstu prakses, lai tās stiprinātu savas komandas, jo būtiska loma darbā ar pacientiem ir arī māsai un ārsta palīgam. Viens no šādiem papildu maksājumiem būs par sasniegtajiem rādītājiem vēža skrīninga atsaucības uzlabošanā. Piemēram, te būtiska loma darbā ar pacientiem ir ne tikai ģimenes ārstam, bet arī māsai un ārsta palīgam, kuriem jānodrošina izglītojošais darbs ar pacientiem, tāpēc vismaz 30 procenti no kopējā maksājuma būs jānovirza šiem speciālistiem.
