Finanšu nozarei sniegtie uzraudzības kantoru rīkojumi kļūst arvien pretrunīgāki. Vēl nesen bankām tika pavēlēts ziņot un atteikties apkalpot pat tādus klientus, kas, ierodoties filiālē, tikai izskatās iesvīduši un satraukušies, jo var taču gadīties, ka viņi vēlas atvērt kontu Ziemeļkorejas kodolprogrammas apkalpošanai. Bet nule ģenerālprokurors Juris Stukāns nācis klajā ar paziņojumu, ka bankas par nepamatotu atteikšanos atvērt kontus nepieciešams sodīt.
Nevaldības organizācijas (NVO) banku izpratnē ir augsta riska klienti, un sevišķi tās, kuras saņem finansējumu no ārzemēm. Latvijā tādu ir daudz - pat lielākajai labdarības organizācijai ziedot.lv ir ārvalstu ziedotāji. Aizliegts tas nav, taču bankām pārvedums no ārzemju konta uzreiz ir brīdinājuma signāls, jo īpaši, ja nevaldības organizācija nav norādījusi patieso labuma guvēju, kas daudzos gadījumos pat objektīvi nav iespējams.
Tā kā pēc valstī veiktā finanšu nozares kapitālā remonta iespējamie sodi par noziedzīgās naudas apkarošanas likumu pārkāpumiem bankām ir milzīgi, tās ar riska klientiem vispār nevēlas strādāt. Ir taču vienkāršāk klientam parādīt durvis nekā riskēt ar savu kapitālu un reputāciju. Jo īpaši tāpēc, ka paši banku uzraugi visu laiku ir mācījuši, ka šādi klienti ir briesmīgi bīstami un to vien dara, kā mēģina visu ko atmazgāt vai terorizēt.
Jāatgādina, ka vērienīgas nepatikšanas un dramatiska lejupslīde Latvijas finanšu nozarē sākās 2018. gadā pēc Eiropas Padomes ekspertu komitejas “Moneyval” ziņojuma par Latvijas nespēju novērst naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Pirmās cieta bankas, nākamie bija uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, bet pērnvasar zem lupas pakļuva arī nevaldības organizācijas (NVO). To veicināja Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojums, kurā nevaldības organizācijas izceltas kā īpaša juridisko personu riska grupa, ko var izmantot starpniekošanai naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas darījumos.
Lūk, cik vispārināti ziņojumā raksturoti ar nevaldības organizācijām saistītie riski:
“NVO galvenokārt neveic tiešu un nepastarpinātu terorisma finansēšanu un atbalstīšanu - lielākoties NVO ieņem starpnieka lomu, lai piesaistītu līdzekļus un vēlāk tos novirzītu, slēpjot patieso saņēmēju un izlietojuma mērķi. NVO var tikt iesaistītas vairākos vai jebkurā no NILLTF (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšana) shēmas posmiem:
Nav brīnums, ka pēc iepazīšanās ar šādiem tekstiem banku paranoja kļūdīties pieauga vēl vairāk, līdz ar to nevaldības organizācijām atvērt kontus kļuvis īpaši sarežģīti. Bankas mēnešiem veic klienta izpēti vai arī līdzšinējo sadarbību bez paskaidrojumiem pārtrauc. Tā tas noticis pat valsts oficiāli veicinātās NVO programmās, piemēram, ieviešot Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstītus projektus tādās prioritārajās attīstības sadarbības valstīs kā Moldova.
Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojumā kā augsta riska NVO kopa definētas reliģiskās organizācijas, labdarības organizācijas, organizācijas, kas nodarbojas ar sociālo palīdzību, izmitināšanas jautājumiem, veselības aprūpi, izglītību, pārstāvniecību vai citu “labu darbu”. Papildus augsta riska kopā iekļautas arī NVO, kas nav norādījušas konkrētu nodarbošanās veidu vai kā darbības veidu norādījušas “Citur neklasificēta biedrība vai nodibinājums”. Tātad faktiski FID skatījumā visas nevaldības organizācijas ir potenciālas noziedzīgas naudas atmazgātājas un terorisma finansētājas.
Nevaldības sektora pārstāvji šādam vispārinājumam nepiekrīt un jau ilgāku laiku cenšas iedabūt šo problēmu politiķu dienaskārtībā. Skaidrot finanšu institūcijām un to uzraugiem, ka NVO nevar vērtēt pēc tādiem pašiem kritērijiem kā jebkuru uzņēmumu.
Biedrības un nodibinājumi darbojas pēc citiem principiem un pasaulē iespējami arī tādi darbības mērķi, kas nav saistīti ar pelnīšanu, atmazgāšanu un spridzināšanu.
15. decembrī nevaldības organizāciju sarežģījumi attiecībās ar bankām tika skatīti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē. Pieteiktais temats ‒ “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu izplatības ierobežošanu NVO sektorā”.
Deputāti izveidojušos situāciju atzina par aplamu esam, uzklausīja gan NVO, gan uzraudzības iestāžu pārstāvjus. Un īpašas uzmanības vērtas bija ģenerālprokurora Jura Stukāna pārdomas. Faktiski viņš pateica, ka vainīgas ir bankas, darīt pāri NVO nedrīkst, un, ja bankām kaut kas nepatīk, lai iet prom no Latvijas:
“Viss ir tiešām ļoti aktuāli, un jums bija pamats par to runāt. Ņemot vērā, ka ir šīs problēmas ar naudas līdzekļu legalizāciju, un šī ir jau visas pasaules problēma - jo mēs redzam, ka Amerika norāda uz problēmu, Eiropa to ir atzinusi. Līdz ar to bankas saņem ļoti milzīgus sodus. Līdz ar to skaidrs, no bankas puses visvienkāršāk ir atteikt, jo līdz ar to viņām nevar pārmest, ka viņas nav izpētījušas klientu, viņi nav izpētījuši tādu un tādu apstākli. Jo tā klienta nav. Un, ja nav, tad nav ko pārmest. Bet atkal, ja bankas nenodrošinās subjektiem iespēju šeit strādāt, jo šobrīd bez bankas konta tas nav iespējams, tad skaidrs, ka ir jautājums par to, vai valsts piekrīt, ka banka šādā veidā rīkojas. Un šeit atbildes uz šodien dzirdēto ir ļoti vienkāršas. Katrai institūcijai saskaņā ar legalizēšanas novēršanas likumu ir noteikta kompetence.
Un šeit, ja mēs runājam, ka banka kaut ko pārspīlē vai banka nevēlas sadarbību, par to ir iespēja FKTK iesniegt sūdzību, un FKTK ir jāizvērtē visi šie apstākļi. Un FKTK ir tā institūcija, kura banku var arī sodīt finansiāli.”
Ģenerālprokurors arī norādīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir jāvienojas ar bankām par sarkanajiem karodziņiem, pazīmēm un norādēm, kuros gadījumos un cik dziļi jāizpēta klients. Vai ir pamats likt NVO vidēja un augsta riska sarakstos vai tomēr pie procedūras ar vienkāršotu klienta izpēti, un kādos gadījumos tas darāms. Bet, lai bankas vienkārši nepamatoti neatteiktu klientu apkalpošanu, FKTK ir skarbāk jāvēršas pret bankām, un ne tikai naudas sodiem. Tā ģenerālprokurors Stukāns paziņoja Saeimas komisijas sēdē:
Ja banka nevēlas strādāt, nu tad līdz pat tam, ka pateikt - nu, sorry, tad jūs šeit nevarat darboties! Jūs nevarat vienkārši atmest bez pamata mūsu teritorijā esošos klientus. Jo nav variantu ‒ mums ir nepieciešams konts, lai varētu strādāt!”
Šī saruna nav pabeigta. Nākamā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde plānota janvāra beigās. Deputāti vēlas saņemt informāciju par koriģēto FID ziņojumu un FKTK izstrādātas vadlīnijas banku darbam ar NVO. Bet pagaidām nevaldības sektora pārstāvjiem, dodoties uz banku, ļoti jāuzmanās. Galvenais bankā nesvīst. Lai nepadomā, ka klients satraucies par Ziemeļkorejas raķetēm! Turpretī bankām gan tagad jāiesvīst, citādi uzraugi tās drīzumā padarīs peramas pilnīgi par jebko, kas ienāks prātā.
