Pieteikusies vēl viena partija, kas izliekas nezinām par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Partija “Progresīvie”, kas līdz šim vairāk pazīstama ar radikālām idejām sabiedrības dzimumdzīves jomā, piebiedrojusies Jaunajai konservatīvajai partijai cīņā pret valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu “Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi”. Tas ļaus arī turpmāk valsts aizsardzībā saglabāt brīvprātības principu, atliekot nepieciešamību ieviest obligāto militāro dienestu, taču vienlaikus - kalpos kā mehānisms jauniešu ieinteresēšanai un armijas rezerves veidošanai nākotnē. Ar likumu viss būs kārtībā, ja vien netiks iztraucēta tā stāšanās spēkā.
Partija “Progresīvie” vērsusies pie Valsts prezidenta Egila Levita ar aicinājumu likumu neizsludināt. Vēstule lasāma partijas mājaslapā, bet, lūk, tās esence: “Pieņemot likumu esošajā redakcijā, mēs veidojam nevēlamu precedentu: ignorējam labas pārvaldības principus valstiski svarīgu jautājumu lemšanā, neproporcionāli iejaucoties izglītības procesā, ieviešam izglītības programmu, kas esošajā redakcijā ir pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un Satversmes pamatprincipiem, nepievēršam pietiekamu uzmanību visaptverošas civilās aizsardzības un kopējās drošības veicināšanai, iesaistot visus jomas dalībniekus.” Vēl partija vēstulē, atsaucoties uz dažādiem starptautiskiem ANO dokumentiem, pamāca, ka bērnu apmācīšana militārajā mācībā, tostarp darbībās ar ieročiem, šaušanā un lauka kaujas iemaņās, ir bērnu iesaistīšana bruņotajos spēkos. Tāpēc jāīsteno pasākumi, kas novērš propagandas vai aktīvas rekrutēšanas iespēju skolās vai to tuvumā un aizsargā bērnus skolas vidē.
Ko domāt par “Progresīvo” vēstuli prezidentam, tajā sazīmētajām šausmu ainām un iespējamajām sekām, Neatkarīgā vaicāja aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Pirmkārt, piesauktās ANO rekomendācijas ir rakstītas Āfrikai, kur astoņgadīgi bērni īstos karos kļūst par lielgabala gaļu. Tas nekādi nav Latvijas gadījums, un Latvija nevienu bērnu negrasās sūtīt karā. “Valsts aizsardzības mācība ir moderna atbilde mūsdienu pasaules izaicinājumiem. Cilvēkiem jābūt tiem sagatavotiem,” skaidro ministrs, un ir būtiski, ka šī politikas iniciatīva bauda sabiedrības labvēlību ‒ valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās atbalstot 70% iedzīvotāju. (Tik daudz droši vien tādēļ, ka vienīgā alternatīva šāda veida sabiedrības iesaistes procesam ir obligātā militārā dienesta ieviešana, un vismaz pagaidām tas nav Latvijas aizsardzības dienaskārtībā.)
Kas attiecas uz Valsts prezidenta Egila Levita iespējamo pozīciju, viņš ir iepazīstināts ne vien ar pašu likumprojektu, bet detalizēti arī ar mācību saturu un ministram Pabrikam personīgi atzinis, ka saturs ir labs.
“Es būtu augstākā mērā pārsteigts, ka prezidenta kungam rastos kaut kādi iebildumi,” atzīst ministrs Pabriks.
“Progresīvo” rīcība ir tiešām dīvaina, jo ar šādu pozīciju partija nostājas pretrunā citiem koalīcijas partneriem. Galu galā arī Jaunā konservatīvā partija vairs nekavēja likumprojekta virzību. Jāatgādina, ka likuma pieņemšana jau no paša sākuma noritēja smagnēji, jo visas vasaras garumā to centās sabotēt Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī vairākas antimilitāras ievirzes sabiedriskās organizācijas. Tomēr Saeimas deputātu vairākums šīm provokācijām neļāvās, jo aizsardzības nozarei šis likums ir ļoti būtisks. “Progresīvie” Saeimā nav pārstāvēti, taču Rīgas domē gan viņi iekļuva un izdarīja to kopā ar apvienību “Attīstībai/Par!”, kas vada Aizsardzības ministriju. Tātad tagad vēršas pret sabiedrotajiem. Turklāt arī pašu “Progresīvo” priekšvēlēšanu programmā elektorātam solīts nevis kavēt, bet atbalstīt militāro zināšanu nonākšanu pie plašākas sabiedrības:
“Pilnveidosim valsts pašaizsardzības spējas, vienlaikus pilnvērtīgi izmantojot visu pieejamo aizsargspēju resursu, paplašinot militāro un civilās aizsardzības apmācību uz dažādām sabiedrības grupām ārpus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes.” Izglītības iestādes šādā aprakstā loģiski iekļaujas.
Jaunais Valsts visaptverošās aizsardzības koncepts tiek balstīts uz spēcīgu profesionālo dienestu, Zemessardzi un obligātu aizsardzības apmācību skolu jauniešiem no 2024. gada.
Galīgais lēmums par šīs koncepcijas pilnvērtīgu ieviešanu dzīvē tagad ir Nacionālo bruņoto spēku augstākā vadoņa Valsts prezidenta Egila Levita ziņā. Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitajā un ne vēlāk kā divdesmit pirmajā dienā pēc to pieņemšanas. Savukārt likuma otrreizēju caurlūkošanu prezidents Saeimas priekšsēdētājam var pieprasīt desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Galīgajā lasījumā likums tika pieņemts 3. decembrī. Desmit dienu atskaite sākās nākamajā dienā. Pretenziju izteikšanas termiņš tātad beidzies, un acīmredzot gaidāma likuma oficiālā izsludināšana.
