Kopš pavasara, kad Latvijas valdība lēma par pievienošanos politekonomiskam starpvalstu biznesa projektam Trīs jūru iniciatīva, politiķi ir vairākkārt slavinoši izteikušies par pasākumu kā tādu, pat Valsts prezidents. Taču pilnībā izpalicis skaidrojums, kādēļ tieši šie konkrētie projekti, ieskaitot Skultes gāzes termināli, bauda valstisku atbalstu. Latviešu valodā pieteikto projektu saraksts vispār nekur nav pieejams.
Pēc ilgākas rakņāšanās Trīs jūru iniciatīvas vēsturē un aktuālajā informācijā Neatkarīgajai izdevās noskaidrot vismaz atslēgas vārdus, kādos nosaukti Latvijas pieteiktie projekti jaunajam finanšu instrumentam. Saraksts publicēts Trīs jūru iniciatīvas investīciju fonda mājaslapā:
1. Rail Baltica
2. Vēja elektrostacijas projekta izstrāde
3. Viedu āra apgaismojuma tehnoloģiju ieviešana
4. Mobilitātes risinājumu izstrāde un īstenošana
5. Salaspils-Baltezers, būvniecība projekta Via Baltica ietvaros
6. Piekrastes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība
7. Pārrobežu optisko šķiedru tīkla attīstība
8. Pārrobežu datu centru tīkla izveide.
Detalizētāka informācija - kas tās par Latvijai tik ļoti vajadzīgām šķiedrām, vēja stacijām, lampiņām un gāzes caurulēm, kas jāpērk kredītā, izpaliek. Un ko tur dara, piemēram, “Rail Baltica”, ja naudu jaunajam dzelzceļa savienojumam dod Eiropas Savienība? Kāpēc uz aizdevumu saņemšanu virzīti tieši šie projekti un kā tika pieņemti lēmumi, kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ ir līdz šim nepubliskota, nereklamēta un slēpta informācija.
Arī Ekonomikas ministrijas ziņojums “Par akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcijas Altum” iesaisti Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondā” skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā un publiski pieejams ir tikai protokollēmums, kas uzdod “Ekonomikas ministrijai nodrošināt akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” pievienošanos fondam, ieguldot tajā līdz 20 miljoniem eiro no pašu vai piesaistītajiem līdzekļiem”. Neatkarīgā piektdien jau vēstīja, ka viens no pretendentiem uz šī publiskā finanšu instrumenta izmantošanu ir sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras projekts, ko Vidzemes piekrastē Saulkrastu kūrortā pieteicies īstenot amerikānis Pēteris Aloizs Ragaušs. Politisko aizmuguri viņam nodrošina Jaunā konservatīvā partija un partija “Jaunā Vienotība”. Projekta finansiālā uzbūve iecerēta līdzīgi kā elektrības OIK tā dēvētajai zaļajai enerģijai. Proti, ar valdības lēmumu uzņēmuma “Latvenergo” termoelektrocentrālēm tiktu uzlikts pienākums pirkt gāzi tieši no šī konkrētā uzņēmuma, kas godīgos tirgus apstākļos un pie godīgas konkurences nevarētu pastāvēt. Maksātu, protams, visi patērētāji. Faktiski tas būtu vēl viens OIK, ko visa sabiedrība maksātu, lai bariņš aizjūras šeptmaņu un viņu politiskie atbalstītāji Latvijā pelnītu. Ilgu laiku nebija zināms, kur projekta attīstītāji grasās ņemt sākotnējās investīcijas. Izrādās, ka iecerētais naudas avots ir Trīs jūru iniciatīvas investīciju fonds, kurā lēmumus par atbalstāmajiem projektiem pieņem amerikāņi. Un savu artavu Latvijas valdība jau ir ieguldījusi. Neatkarīgā par to jau vēstīja publikācijā: “Koalīcijas prioritāte ‒ superprojekts “Skulte LNG Terminal"".
Vadoties no publiski pieejamām informācijas druskām, šobrīd izskatās, ka citi Latvijas projekti kā pretendenti uz Trīs jūru iniciatīvas naudu pierakstīti tikai tāpēc, lai amerikāņu gāzes projekts neizskatītos tik ļoti uzkrītoši lobēts. Piemēram, dzelzceļa “Rail Baltica” attīstītājiem - “Eiropas dzelzceļa līnijas” un Baltijas kopuzņēmumam “RB Rail” par pieteikšanu jaunam finansējuma avotam paziņots tikai pagājušajā piektdienā. Līva Biseniece, kas vada kopuzņēmuma sadarbību ar valsts iestādēm, pirms tam skaidroja, ka projektam ir tikai divi finanšu avoti: CEF (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments) un nacionālais līdzfinansējums. Nekādi aizņēmumi projektā nav paredzēti.
Zīmīgi, ka vienīgais uzņēmums, kas publiski ir paziņojis par pieteikšanos uz jauno finanšu instrumentu, ir “Skulte LNG Terminal”. Tas pats amerikāņu virzītais un Latvijas valdības atbalstītais OIK2 projekts. Lūk, citāts no uzņēmuma paziņojuma:
“Ar Latvijas valdības lēmumu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts ir izvirzīts kā viens no Latvijas prioritārajiem projektiem finansējuma piesaistei Trīs jūru iniciatīvas ietvaros.”
Sabiedrībai nekas nav jāzina
Neatkarīgā vērsās Attīstības finanšu institūcijā “Altum” ar lūgumu skaidrot projektu izvirzīšanas un izvērtēšanas kārtību. Kādas uz citu valstu un citu projektu fona ir Latvijas prioritārā projekta ‒ Skultes termināļa ‒ izredzes saņemt finansējumu. Galu galā “Altum” vadītājs Reinis Bērziņš ir arī Trīs jūru iniciatīvas investīciju fonda Uzraudzības padomes loceklis, un viņam vajadzētu to zināt. Tomēr no saņemtās atbildes var izdarīt tikai vienu secinājumu - viņi uzskata, ka sabiedrībai nav jāzina, kā tiek izmantoti publiskie līdzekļi, un tāpēc nekur nav publicēti Latvijas projektu apraksti.
Lūk, “Altum” sniegtais skaidrojums par lēmumu pieņemšanas mehānismu Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondam pieteikto projektu izvērtēšanā:
“Šī iniciatīva ir papildu instruments dalībvalstu un ES finansējumam infrastruktūras projektiem. Vienlaikus tā ir komerciāla un tirgus virzīta iniciatīva, kas garantēs diversificētas investīcijas un atdevi investoriem.
Projektus investīcijas izvērtēšanai iesniedz paši uzņēmēji vai projektu attīstītāji. Investīciju lēmumu pieņemšana notiek vairākos posmos, ko veic piesaistītais investīciju konsultants “Amber Infrastructure”, fonda investīciju komiteja, kas sastāv no starptautiskiem investīciju ekspertiem un fonda pārvaldnieks “Fuchs Asset Management”. Ikviens projekts pakļauts lēmumu pieņemšanas procedūrai, kas vairākās pakāpēs izvērtē projekta dzīvotspēju un potenciālo atdevi, šo procesu neietekmē projektu iesniedzēji vai valstis, no kuriem šie projekti tiek saņemti.”
Visticamāk, piesakot Skultes sašķidrinātās gāzes termināli šī publiskā finansējuma rīkam, Latvijas valdība rēķinājusies vai pat jau sarunājusi, ka amerikāņi nobalsos par amerikāņu projektu un Latvijas iemaksātie 20 miljoni nonāks amerikāņa Peter A. Ragauss (kā viņam labpatīk pašam rakstīt savu vārdu) un viņa politisko sabiedroto rīcībā.
Kaut gan no Latvijas sabiedrības interešu viedokļa sašķidrinātās gāzes, jeb OIK2 projekts nav ne prioritārs, ne objektīvi nepieciešams. Jo vēl jau iedzīvotājiem divi miljardi eiro ir jāsamaksā par esošo OIK1 shēmu.
