Starptautiskajā lidostā “Rīga” lieki kļuvuši aptuveni 40 lidaparāti, un ne jau tāpēc, ka neviens nekur kovida dēļ nelido. Vietā, kur pašlaik novietota Rīgas Aviācijas tehnikas muzeja kolekcija – lielākā Austrumeiropā, plānots būvēt “airBaltic” tehniskās apkopes angāru jaunajām “Airbus” lidmašīnām. Padomju aviācijas mantojumam līdz gada beigām likts izvākties. Lidostai gan ir arī alternatīvs problēmas risinājums.
Rīgas Aviācijas tehnikas muzejs faktiski ir viena cilvēka - Viktora Talpas mūža darbs. Tā pirmsākumi meklējami 1965. gadā, kad tika nodibināts Frīdriha Candera jauno lidotāju klubs. Talpa tolaik strādāja Latvijas civilās aviācijas pārvaldē un veica kluba organizatoriskos darbus. Aizsardzības resora atbalsts pakāpeniski ļāva kluba īpašumā iegūt dažādus vērtīgus eksponātus - gan lidot spējīgus, gan norakstītus helikopterus, lielas un mazas lidmašīnas. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Viktors Talpa nevilšus kļuva par Austrumeiropā lielākā vēsturisko lidaparātu kolekcijas īpašnieku. Nevienam citam tā nav bijusi vajadzīga, un, tikai pateicoties Talpas entuziasmam un lidostas “Rīga” pretimnākšanai, šie padomju aviobūves paraugi nav sazāģēti metāllūžņos. Lidostas neizmantotā teritorijā tie vienkopus savākti arī no kādreizējā aviokluba Liepājas un Ventspils filiālēm, kopš 1998. gada. Bet nu mūsdienu un aizgājušo dienu aviācijas līdzāspastāvēšanā iestājies krīzes moments. Viktors Talpa saņēmis lidostas administrācijas oficiālu pieprasījumu atbrīvot viņa rīcībā nodoto lidostas teritoriju līdz šā gada beigām.
Lidostas pārstāve Laura Kulakova Neatkarīgajai skaidro, ka zeme muzeja vajadzībām savulaik tika piešķirta lietošanā ar nosacījumu, ka tajā brīdī, kad zemes gabals būs nepieciešams pašas lidostas attīstībai, tas tiks atdots. Nu tas brīdis ir pienācis. Teritorijā, kur pašlaik atrodas vecās lidmašīnas, plānots būvēt “airBaltic” tehniskās apkopes angāru jaunajām “Airbus” lidmašīnām. Apkopes pakalpojumus iecerēts sniegt arī citām lidsabiedrībām, kas izmanto šīs markas lidmašīnas.
Talpa par šādu scenāriju brīdināts jau pirms diviem gadiem, un viņš arī pats Neatkarīgajai atzīst: “Nekādu pārmetumu lidostai. Tāda ir vienošanās.”
Taču tas nekādi neatrisina problēmu. Lidmašīnas atrodas turpat, kur bijušas, līdz jaunajam gadam aizvākt tās fiziski ir neiespējami, nav arī naudas, lai tās demontētu un pārvietotu, un pats galvenais ‒ joprojām nav skaidrs, uz kurieni tās pārvietot. Ir tikai versijas. Viena - pārvietot muzeju otrpus lidlaukam līdzās Skultes ciemam, arī uz lidostas “Rīga” zemes. Otra - aizgādāt lidmašīnas uz Spilves lidostu, liekot šo privāto kolekciju par pamatu Latvijas Nacionālajam aviācijas muzejam.
Spilve būtu ideāla vieta vecajām padomju lidmašīnām ‒ līdzās vecajam padomju terminālim. Taču jāņem vērā fakts, ka lidosta “Spilve” ar iepriekšējās domes gādību uz daudziem gadiem nodota necienīga un nespējīga nomnieka rīcībā. Firmai ar nosaukumu «Aerobig Plus» un Krievijas izcelsmes radurakstiem. Neatkarīgā par to jau vēstīja publikācijā Spilves lidostā notiek noziegums pret vēsturi.
Nule apakšnomniekiem - nedaudzajiem aviācijas entuziastiem, kas vēl .nav padzīti no lidlauka, atsūtīts brīdinājums, ka finansiālu apsvērumu dēļ no 27. novembra vairs netiek nodrošināta lidlauka fiziskā apsardze.
Situācija kopumā ir šāda. Galvaspilsētā ir lidlauks, kurā notiek diezin kas, var nosēsties diezin kas. Vēsturiskais terminālis brūk kopā, bet jauno pilsētas vadību priekšgājēju iedibinātā situācija apmierina, un iejaukties tā negrasās.
Ar ierosinājumu pārvietot Viktora Talpas privāto kolekciju uz Spilvi ‒ pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa vērsās biedrības “Latvijas Aviācijas muzejs “Spilve””. Faktiski šī biedrība pārstāv nevis kādas fiziskas vērtības, bet sapni par šādu muzeju:
“Latvijas mērogos ir skaidrs ‒ kur būs Talpas kolekcija, tikai tur nākotnē būs (vai nebūs nekad) valsts nozīmes Latvijas Aviācijas muzejs! Talpas kolekcija tajā aptvers padomju laika un aukstā kara tehnikas sadaļu, citus posmus varēs attēlot ar replikām, digitālo ekspozīciju u.c., tādējādi izveidojot pilnu mūsu bagātās aviācijas vēstures ainu. Talpas kolekcijas pārvietošana šobrīd ir fundamentālas izšķiršanās jautājums, īstais brīdis, kad saglābt nokavēto. Mēs, šīs vēstules autori, paužam nepārprotamu viedokli, ka Viktora Talpas kolekcija nekavējoties ir jāpārvieto uz vēsturisko lidostu “Spilve”, jāizvieto ēkai pieguļošā teritorijā, kur tā kļūs par topošā muzeja tehniskās ekspozīcijas galveno sadaļu. Juridiskie jautājumi par Talpas kolekcijas piederību var tikt sakārtoti pakāpeniski, bet pārvietošana ir neatliekama. Ja lidostai “Rīga” piederošā teritorija netiks atbrīvota līdz 31.12.2020., tad unikālie eksponāti tiks iznīcināti kā metāllūžņi.”
Ko uz biedrības vēstuli atbild Rīgas mēra Mārtiņa Staķa birojs? Vispirms to, ka “Aerobig Plus” var justies pilnīgā drošībā: “Ar Rīgas domes 19.04.2016. lēmumu Nr. 3673 tika precizēts, ka nekustamā īpašuma, tai skaitā vēsturisko lidostas “Spilves” ēku (šobrīd valsts aizsardzībā atrodas ēka ar aleju un tās interjera dekoratīvās apdares) pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums tiek pagarināts un ir spēkā līdz 31.12.2028. Minētie grozījumi tika veikti, lai nodrošinātu enkurnomnieka - SIA “Aerobig Plus”, kas būtu ieinteresēts ilgtermiņa attīstības projektu realizācijā, piesaisti.” Taču enkurnomnieks, kā jau vēstījām, negrasās neko realizēt, kamēr īpašums nav noprivatizēts. Tātad strupceļš.
Savukārt dome pati ieguldīt līdzekļus Spilves vēsturiskās ēkas saglābšanā negrasās:
“Ņemot vērā to, ka minimālās izmaksas vēsturiskās lidostas ēkas atjaunošanai un restaurēšanai mērāmas vairākos miljonos eiro, norādām, ka Rīgas pašvaldība šobrīd nevar uzņemties šāda apjoma saistības ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ.”
Bet par Viktora Talpas kolekciju vispār ne vārda. Tā vietā muļķīga pieklājības atvadu frāze Staķa biroja vārdā:
“Vienlaikus, atzinīgi vērtēju Jūsu iesaisti šī jautājuma risināšanā un aktualizēšanā.” Ko līdz aktualizēšana, ja lidmašīnas nav, kur likt, bet pilsēta nepalīdz ne lidlauku ar termināli saglābt, ne muzejam nepieciešamo kolekciju pārņemt.
Muzeja biedrība lēsusi, ka lidmašīnu pārvietošanai būtu nepieciešami 200 000 eiro, taču šis nav reālistisks skaitlis. Arī pats Viktors Talpa ir veicis aprēķinus, pamatojoties uz līdzīgu objektu pārvietošanas precedentiem kaimiņvalstīs, un, pēc viņa aprēķiniem, visu 40 kolekcijas lidaparātu pārvietošana uz Spilvi izmaksātu ap 2 miljoniem eiro. Piemēram, vienas lidmašīnas Tu-134 pārvietošana no Tallinas uz Tartu maksājusi 50 000 eiro. Dārgs pasākums, jo lidmašīna ir liela. Garums - 35 metri, spārnu platums 29 metri, augstums ‒ 9,2 metri. Tā jāizjauc, pārvešanas maršrutā ielās jādemontē elektrības kontakttīkls. Pēc tam viss atkal kopā jāskrūvē. Tāpēc kolekcijas pārvešanu uz Spilves lidostu Viktors Talpa uzskata par faktiski neiespējamu.
Taču pastāv vēl otra versija, kurā muzeja lidaparātus būtu iespējams pārvietot ar minimāliem izdevumiem - faktiski turpat aiz lidlauka žoga. Pārrunas ieinteresēto pušu starpā norit jau vairākus gadus. Viktora Talpas noteikums ir kolekcijas nedalāmība. Viens saimnieks un garantija, ka lidmašīnas netiks sagrieztas metāllūžņos vai izpārdotas kolekcionāriem citās valstīs. Mārupes pašvaldībā Neatkarīgā noskaidroja, ka šobrīd risinājuma diemžēl nav:
“Jau kopš 2016. gada pašvaldība ved sarunas ar iesaistītajām pusēm par Aviācijas tehnikas muzeja ekspozīcijas saglabāšanu un izvietošanu Mārupes novadā. Pašvaldība iesaistījusies gan sarunās ar lidostu “Rīga” un ekspozīcijas turētāju, gan veikusi projekta sagatavošanu finansējuma piesaistīšanai no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Sagatavotie projekti ir noraidīti. Ņemot vērā, ka pašvaldībai nav savas zemes, kur izvietot muzeja ekspozīciju, un nepieciešamais finansējums, tad šobrīd process ir apstājies.”
Kolekcijas saglabāšanā vadošā loma šobrīd ir nevienam citam kā pašai lidostai “Rīga”, kurai esošajā vietā vecās lidmašīnas kļuvušas par traucēkli. Laura Kulakova administrācijas vārdā mierina, ka 1. janvārī metāllūžņu savācēji netiks saukti uz lidostu. Formāli brīdinājums ir sūtīts, taču Talpas kunga kolekcijā atrodas unikāli padomju aviobūves eksemplāri, un lidosta esot ieinteresēta darīt visu, lai kolekcija tiktu saglabāta un attīstītos kā pilnvērtīgs muzejs. Turklāt vēlmi iesaistīties šī mērķa īstenošanā paudusi arī Ceļu satiksmes drošības direkcija, kurai jau ir radniecīga pieredze Rīgas motormuzeja veidošanā un uzturēšanā. Tehniski lidmašīnu pārvietošanu varētu nodrošināt pati lidosta “Rīga”. Mārupes pašvaldība savukārt varētu iesaistīties muzeja veidošanas procesā, iespējams arī finansiāli.
Protams, būtu brīnišķīgi, ja Nacionālais aviācijas muzejs atrastos Spilves lidostā, kas ir Latvijas aviācijas šūpulis. Taču nebūtu sliktāk, ja pagātnes liecības uz cieņpilnu palikšanu iemājotu lidostā “Rīga”.
Kamēr Spilves lidostā turpināsies Rīgas domes atbalstīts noziegums pret aviācijas vēsturi, Viktora Talpas kolekcijai būs arī drošāk palikt savā līdzšinējā mājvietā - lidostā “Rīga”. Tikai citā vietā.
