“Ne FID, ne arī tās vadītājas I. Znotiņas kundzes viedoklim nav un nevar būt kāda ietekme uz lietu izskatīšanu tiesā.” Pie šāda slēdziena nonākusi Latvijas tiesnešu biedrības valde, izvērtējot mācību seminārā uzklausītās Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas pamācības. Znotiņa mācīja nepieaicināt FID rosinātajās lietās aizstāvības lieciniekus un nenozīmēt grāmatvedības ekspertīzes.
Profesionālajā vidē plašas diskusijas raisījušie izteikumi izskanēja mācību seminārā, ko oktobra beigās ierobežotam personu lokam organizēja FID. Prokurori, tiesneši un citu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji divas dienas klausījās lekcijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu. Kā Neatkarīgā jau vēstīja, ar lekciju seminārā uzstājās arī pati FID vadītāja Ilze Znotiņa. Viņas pamācības bija tik skandalozas, ka nofilmētais materiāls tika noplūdināts ziņu aģentūrai LETA.
Atgādinām, ko tieši Znotiņa teica:
“Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām.” No Znotiņas citātiem ir saprotams, ka apsūdzībai maksimāli jāizmanto visi pieejamie uzbrukuma resursi, turpretim aizstāvībai jāatvēl pats resursu minimums, lai tādējādi nodrošinātu maksimāli ātru tiesas procesa norisi.
No tiesas puses šāda attieksme būtu pretrunā Satversmes 92. pantam: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā (..).” Pēc semināra atskaņu nonākšanas publiskajā telpā arī Latvijas tiesnešu biedrība izvērtēja Ilzes Znotiņas viedokli. Biedrības mērķis ir iestāties par tiesas prestižu un tiesu varas stiprināšanu valstī. Tāpēc arī tiekot sekots plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem amatpersonu viedokļiem. Tomēr Znotiņas izteikumos biedrības valde nesaskatīja nedz Satversmes pārkāpumu, nedz tiesas ietekmēšanu - tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Znotiņas viedoklis tiesnešiem neesot saistošs.
Lūk, kā situāciju Neatkarīgajai skaidro LTB prezidente Adrija Kasakovska:
“LTB ieskatā, - viedokļu apmaiņu mācību seminārā par vienu no būtiskākajiem jautājumiem, pierādījumu pietiekamību, nevar vērtēt kā tiesas ietekmēšanu. Ne FID, ne arī tās vadītājas I. Znotiņas kundzes viedoklim nav un nevar būt kāda ietekme uz lietu izskatīšanu tiesā. Katrā krimināllietā valsts apsūdzības uzturētājs tiesā ir prokurors ar viņam noteiktajām pilnvarām virzīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi, norādīt uz tiesas sēdi izsaucamās personas, pieteikt lūgumus par ekspertīzes noteikšanu, kā arī piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē.
Arī aizstāvībai ir tādas pašas tiesības pieteikt pierādījumus un piedalīties prokurora norādīto pierādījumu pārbaudē.
Tiesas kompetencē ir izvērtēt pierādījumu pietiekamību vai nepietiekamību un pieņemt notiesājošu vai attaisnojošu spriedumu. Viedokļu apmaiņa un diskusija par šo jautājumu mācību seminārā nevar ietekmēt tiesnesi, tiesu.”
Iespaidu, ka mēģina izdarīt spiedienu uz tiesnešiem FID vadītājai gan ir izdevies radīt, un to arī tiesnešu biedrība pamanījusi:
“Publicētā I. Znotiņas viedokļa kontekstā, ar skatu no malas, iespējams, varētu rasties iespaids par “vadošu” norādījumu došanu tiesnešiem, kā jāizskata lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet šis viedoklis nav attiecināms uz konkrētu izskatāmo lietu, ko varētu vērtēt kā mēģinājumu ietekmēt tiesu. Turklāt Finanšu izlūkošanas dienests ir viena no Ministru kabineta pārraudzībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, kam, kā minēts iepriekš, nav ietekmes uz tiesu.”
Tiesneši gan apzinoties, ka ilgas tiesvedības ir problēma un īpaši noziedzīgās naudas legalizācijas lietās izskatīšanas ātrums ir svarīgs:
“Tiesnešu vidū vairākkārt uzsvērts, ka viens no iemesliem ilgām tiesvedībām ir lietā nenozīmīgu apstākļu noskaidrošana un vēlāka to pārbaudīšana, pārnodrošināšanās ar pierādījumiem, par ko liecina arī tiesas blakus lēmums tā saucamajā Maxima lietā. Arī tiesa apzinās tiesas procesa ātruma nozīmi taisnīguma sasniegšanai lietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, jo, no vienas puses, noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir jāizņem no apgrozības valsts ekonomikā, bet, no otras puses, no cilvēktiesību viedokļa, tas ir nopietns ierobežojums un apdraudējums personai, kura tiek turēta aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.”
Advokātu vidū valda neapmierinātība par vieglumu, ar kādu banku klientiem tiek iesaldēti un konfiscēti līdzekļi, bez pamatojuma atteikti pakalpojumi, bez pierādījumiem taisītas apsūdzības. Taču tāda ir kārtība FID rosinātajās lietās ‒ manta tiek uzskatīta par noziedzīgi iegūtu, ja nav pierādīts, ka tā iegūta no legāliem ienākumiem. Īpašniekam pašam jāpierāda, ka viņš nav atmazgātājs, krāpnieks un teroristu finansētājs, ja viņam vispār tiek ļauts aizstāvēties. Valsts pusi šajās lietās interesē tikai naudas atņemšana, nevis patiesības noskaidrošana.
Šo tematu savā pērn aizstāvētajā promocijas darbā “Mantas atzīšanas par noziedzīgi iegūtu tiesiskais regulējums un tā piemērošanas problemātika” aplūkojis arī tagadējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, nonākot pie šāda noslēguma secinājuma:
“Kriminālās darbības bieži ir transnacionālas, un noziedzīgo grupu aktīvi tiek arvien vairāk ieguldīti ārpus savas valsts, tāpēc noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai bez notiesājoša sprieduma ir izšķiroša loma noziedzības apkarošanā un novēršanā.
Konfiskācija bez personas notiesāšanas ir viens no visefektīvākajiem instrumentiem cīņā pret noziedzību un ir absolūti likumīgs un atbilstošs cilvēktiesību garantijām.”
