Neskatoties uz krīzi un sociālo spriedzi, Saeimas deputātu vairākums vakar, balsojot par grozījumu projektu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, nolēma neiesaldēt premjera un ministru algu pieaugumu. Līdz ar to premjerministrs, ministri, tiesneši, ostu padomes locekļi un citas valsts amatpersonas nākamgad var rēķināties ar algas pielikumu. Ministru prezidenta alga nākamgad pārsniegs 5000 eiro mēnesī, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieku maksimāli iespējamais atalgojums 2021. gadā būs 10 000 eiro mēnesī.
Ažiotāžu izraisījušo priekšlikumu par atalgojuma paaugstinšanu Valsts prezidentam Saeimas deputāti vakar nepaspēja izskatīt, jo sēdē beidzās pulkstent 19, kad bija izskatīta vien aptuveni trešā daļa no likumprojektiem, līdz šim jautājumam tā arī netiekot. Saeimas darbs pie nākamā gada budžeta un tā pavadošajiem dokumentiem turpināsies šodien.
Valsts amatpersonām nav jāprasa sev algas palielinājums. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, kā aprēķināma viņu alga, proti, tā ir atkarīga gan no vidējas algas izmaiņām valstī, gan inflācijas, piemērojot attiecīgu amata koeficientu, piemēram, Ministru prezidentam ‒ 4,93, ministram ‒ 4,68, Saeimas deputātam ‒ 3,2, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam ‒ 3,32 utt. Saskaņā ar Valsts kancelejas publicēto informāciju, amatpersonu bāzes alga vispārējā sektorā nākamajam gadam ir noteikta 1025,29 eiro apmērā, elektronisko sakaru un enerģētikas nozarē ‒1492,8 eiro apmērā, finanšu un apdrošināšanas jomā ‒ 2052,84 eiro apmērā, kas ir par 4 līdz 5 procentiem vairāk nekā šogad. Līdz ar to, piemērojot attiecīgos koeficientus, Ministru prezidenta alga uz papīra nākamgad būs 5055 eiro, ministru alga ‒ 4798 eiro, turklāt, neskaitot reprezentācijas izdevumiem paredzēto naudu. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu maksimālais atalgojums noteikts 10 162 eiro apmērā.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti Reizniece-Ozola, Gundars Daudze, Raimonds Bergmanis, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis un Janīna Jalinska iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja iesaldēt algas pieaugumu valsts augstākajām amatpersonām.
Proti, deputāti rosināja, ka, nosakot Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un ministru mēnešalgu, bāzes mēnešalgas apmērs būtu Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais valstī strādājošo 2018. gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs jeb 1004 eiro.
Saeimas deputātu vairākums (JKP, AP, KPV LV) šo priekšlikumu noraidīja, līdz ar to visas amatpersonas, kurām alga tiek rēķināta atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normām, saņems algas pielikumu. Ministru kabineta locekļu atalgojuma un reprezentācijas izdevumu, kā arī parlamentāro sekretāru atlīdzības pieaugums, nākamgad nodokļu maksātājiem izmaksās 68 tūkstošus eiro, liecina 2021. gada valsts budžeta likumprojekts.
Par Valsts prezidenta atalgojuma lielumu Saeima lemj ik gadu, pieņemot nākamā gada valsts budžetu. Iesniedzot nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai Saeimā, Valsts prezidenta atalgojums bija atstāts šā gada līmenī. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pretēji pēdējo četru gadu ierastajai praksei, Valsts prezidentam nākamgad nav paredzēts algas pielikums. Proti, Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gada budžeta likumā, ko finanšu ministrs Jānis Reirs iesniedza Saeimai, bija paredzēts tērēt ne vairāk kā 5960 eiro, bet reprezentācijas izdevumiem mēnesī - ne vairāk kā 1192 eiro, tātad tikpat, cik šogad. Uz likumprojekta izskatīšanu 2. lasījumā Ministru kabinets iesniedza priekšlikumu palielināt Valsts prezidenta algu līdz 6260 eiro, bet reprezentācijas izdevumus ‒ līdz 1252 eiro mēnesī, vai nu saprotot, ka paši saņems algas pielikumu, bet Valsts prezidentam to ir lieguši, vai arī kāds mīļi palūdza iesniegt šādu priekšlikumu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija akceptēja šo priekšlikumu. Taču, saceļoties ažiotāžai sabiedrībā par algas palielināšanu krīzes laikā, Valsts prezidenta kancelejas vadība piektdien nosūtījusi vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP), rosinot Valsts prezidenta Egila Levita atalgojumam 2021. gadā tomēr nepiemērot ikgadējo indeksāciju. Par šo priekšlikumu Saeima varētu lemt šodien.
Valsts augstākās amatpersonas ‒ Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents un 13 ministri ‒ ik mēnesi papildus algai saņem apmēram 1000 eiro reprezentācijas izdevumiem, par kuru izmantošanu nav jāatskaitās.
Saeimas priekšsēdētājam, premjeram un visiem ministriem ikmēneša reprezentācijas izdevumi pienākas kopš 2016. gada. Un to lielums ir atkarīgs no Valsts prezidentam piešķirtajiem reprezentācijas izdevumiem, proti, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu Saeimas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 95 procentus, Ministru prezidenta ‒ 95 procentus, bet ministru ‒ 90 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem mēnesī. Piecu gadu laikā šie izdevumi ir palielinājušies par aptuveni 31 procentu. Šogad ik mēnesi Valsts prezidents saņem 1192 eiro, Saeimas priekšsēdētāja un premjers ‒ 1132, bet ministri ‒ 1073 eiro lielu piemaksu, kas ir paredzēta reprezentācijas izdevumu segšanai. Saskaņā ar esošo likumdošanu normatīvie akti neparedz izdevumu pierādīšanas pienākumu. Tas nozīmē, ka katram amatam atvēlētā summa tiek izmaksāta kopā ar algu. Ja Valsts prezidentam paredzētie reprezentācijas izdevumi tiek palielināti, tad tie proporcionāli palielinās arī citām valsts augstākajām amatpersonām.
Būtisku algas pieaugumu nākamajos gados saņems Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, jo Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, nobalsoja par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku mēnešalgas kāpumu. Līdz 2023. gadam šīs iestādes darbiniekiem vidējais atalgojums pieaugs par 37%.
Likuma grozījumi nosaka, ka KNAB amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, tāpat kā iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām maksimālo mēnešalgas apmēru noteiks atbilstoši rajona prokurora mēnešalgai. Tāpat likumā ir noteikts, ka KNAB amatpersonu, tāpat kā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un valsts drošības iestādes amatpersonu, var prēmēt par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata pienākumus, kā arī par tāda valsts drošības apdraudējuma vai nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu. Prēmiju kopējais apmērs gada laikā nedrīkstēs pārsniegt divas mēnešalgas.
Ņemot vērā mēnešalgas palielinājumu, izmaiņas nosaka arī samazināt biroja darbiniekiem izmaksājamās piemaksas un to apmērus. Turpmāk KNAB amatpersonām piemaksu par ieguldījumu biroja mērķu sasniegšanā vai personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti varēs noteikt līdz 30%, kā arī kopējais vienlaikus izmaksājamo piemaksu apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30%.
Šīm izmaiņām nepieciešams papildu finansējums ‒ nākamgad KNAB nepieciešami 1,5 miljoni eiro, 2022. gadā ‒ divi miljoni eiro, bet 2023. gadā ‒ trīs miljoni eiro. Atalgojumu visiem KNAB nodarbinātajiem turpmāko triju gadu laikā cels pakāpeniski, savukārt tām amatpersonām, kurām mēnešalgas apmērs būs noteikts atbilstoši rajona prokurora mēnešalgai, prasības tiks izpildītas 2023. gadā.
Vidējais atalgojums KNAB 2021. gadā pieaugs par 21,32%, 2022. gadā ‒ par 28%, 2023. gadā ‒ par 37,21% salīdzinājumā ar 2020. gadu.
Tā kā Saeimas deputātu atalgojums ir iesaldēts līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām, arī nākamgad tautas kalpi uz algas pielikumu var necerēt, ja vien, protams, paši atkal negrozīs likumu. Turklāt algas iesaldēšana paredzēta tikai Saeimas deputātiem, un tas neattiecas uz ministriju parlamentārajiem sekretāriem vai pašvaldību deputātiem. Parlamentāro sekretāru algas nākamgad pieaugs par 177 eiro, un viņi mēnesī varēs saņemt 3722 eiro. Uz līdzvērtīgu algas pieaugumu var cerēt arī pašvaldību vadītāji. Savukārt pašvaldību deputātu maksimālais atalgojums nākamgad paredzēts 1230 eiro apmērā.
