Latvijas Mežizstrādātāju savienība vērsusies pie Satiksmes un Zemkopības ministrijām ar rosinājumu palielināt baļķvedēju maksimālo pieļaujamo svaru līdz 60 tonnām un sastāvu garumu līdz 24 metriem. Ceļu uzturētāju pirmā reakcija gan ir noraidoša.
No ekonomiskā viedokļa vairāk baļķu aizvest vienā paņēmienā ir izdevīgāk. Mašīnai nepieciešams braukt mazāk reižu. Mazāk degvielas tiek nosvilināts. Mazāk arī CO2 izmešu tiek radīts. Vieni vienīgi ieguvumi. Jautājums tikai, vai Latvijas ceļi un tilti spētu izturēt lielāku slodzi. Latvijas Mežizstrādātāju savienības vadītājs Andrejs Cunskis atzīst, ka šis jautājums jau ir ar krietnu bārdu. Jau pirms desmit gadiem nozare centusies pamākt baļķvedēju ierobežojumu mīkstināšanu, taču nesekmīgi. Toreiz galvenais pretarguments bijis tieši tiltu sliktais stāvoklis. Taču desmit gados tiltu sakārtošanai daudz ir paveikts. Un nozare nolēmusi valdību uzrunāt vēlreiz. Jo īpaši tādēļ ir īstais brīdis, ka Eiropas klimata mērķu vārdā Latvija apņēmusies būtiski samazināt transporta nozares radītos izmešus.
57% Latvijas teritorijas klāj meži. Tie tiek kopti, aprūpēti, zāģēti un atkal stādīti no jauna. Tāpēc pa Latvijas ceļiem kā atspoles nēsājas daudzi desmiti baļķvedēju, vedot koksni laukā no mežiem un tālāk uz ostām, zāģētavām un ražotnēm.
Ar zirgiem baļķvedējus neaizstāt, bet samazināt iespējams gan braucienu skaitu, gan pārvadājumos izmantoto transportlīdzekļu skaitu.
“Biedrība lūdz izvērtēt iespējamību Latvijas Republikas teritorijā kokmateriālu kravu pārvadājumiem izmantot transportlīdzekļus ar faktisko masu līdz 60 tonnām un garumu līdz 24 metriem,” rakstīts ministrijām adresētajā vēstulē.
Pašlaik standarta maksimālais svara ierobežojums ir 40 tonnas, bet ar speciālajām atļaujām saskaņotos maršrutos 52 tonnas. Garums nedrīkst pārsniegt 18,75 metrus. Palielinot atļauto sastāva kopgarumu, varētu izmantot garākas piekabes un iekraut tajās divus baļķu garumus. Tas izlīdzinātu slodzi uz riteņiem. Turklāt kā uzsver Andrejs Cunskis, atšķirībā no fūrēm, baļķvedējiem ir sapāroti riteņi, un arī tas mazina spiedienu uz ceļa virsmu.
Mežizstrādātāji aplēsuši, ka, palielinot pieļaujamo svaru līdz 60 tonnām, transporta izmaksas iespējams samazināt par 30 līdz 40%. Tas noskaidrots pētījumā, kas pirms vairākiem gadiem īstenots sadarbībā ar Zviedrijas mežu izpētes institūtu “Skogforsk”. Turklāt konstatēti vēl arī citi ieguvumi. Tāpat kā visi pārējie transporta veidi, baļķvedēji mēdz būt iesaistīti satiksmes negadījumos. Uzlabojot pārvadājumu efektivitāti, kokmateriālu īpatsvaru satiksmes plūsmā un satiksmes drošības riskus Latvijā iespējams samazināt par 3 līdz 4%. Savukārt CO2 emisijas kokmateriālu pārvadājumos un kopējo degvielas patēriņu iespējams samazināt par 29 līdz 31%, palielinot kopējo pārvadājamās kravas apjomu un samazinot kopējo transportlīdzekļu skaitu.
Skandināvijā baļķvedēju pieļaujamais maksimālais kopsvars sasniedz 90 tonnas, bet garums 25,25 metrus. Taču tur ir pilnīgi citādas gruntis - zem ceļiem atrodas akmens. Turpretī Latvijā ceļus nākas būvēt uz smilšainām, mālainām, kūdrainām augsnēm. Pavasaros un rudeņos, šķīdoņa laikā, grunts pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, ceļa segas nestspēja būtiski vājinās. Īpaši izteikti tas notiek uz grants ceļiem. Lai novērstu ceļu sabrukumu, uz daudziem vietējiem un atsevišķiem reģionālajiem valsts autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Kā vēsta uzņēmums “Latvijas valsts ceļi”, ierobežojumi katru gadu tiek ieviesti visos valsts reģionos - aptuveni 10 000 kilometru kopgarumā uz autoceļiem ar grants un stipri nolietotiem asfaltbetona segumiem. Visbiežāk piemērotais svara ierobežojums ir 10 tonnas, un līdzīgi kā valsts savu ceļu tīklu sargā arī pašvaldības.
Andrejs Cunskis teic, ka mežizstrādātāji apzinās Latvijas ceļu vārīgumu, un tieši tāpēc netiek prasīts maksimālais svars, ko spēj pārvadāt mūsdienīgs kravas transports, bet tikai 60 tonnas plus garāks sastāvs. Savukārt, kas attiecas uz pavasara un rudens svara ierobežojumiem, pret šo kārtību mežizstrādātāji neiebilst ‒ šķīdonī ierobežojumiem ir jābūt.
Vai baļķvedēju aprēķini spēs pārliecināt ceļu uzturētājus un nozari sagaida naudīgāki laiki, pagaidām nav zināms. Oficiālā sarakste tikai nule kā sākta. Taču publiskajā komunikācijā līdz šim izskanējuši pilnīgi pretēji rosinājumi, jo risas nepatīk nevienam. Tostarp pēdējā Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens rosināja izvērtēt atbildības pastiprināšanu autopārvadātājiem, kuri ar pārkrautu transportu pārvietojas pa Latvijas ceļiem un tos bojā. Viņš pieminēja arī Lietuvas baļķvedējus, kuri maitājot mūsu ceļu infrastruktūru.
Pārkrautas mašīnas neapšaubāmi bojā ceļus. Ja svara ierobežojums saprātīgās robežās tiktu paaugstināts, iespējams, tas mazinātu negodprātīgu pārvadātāju vēlmi blēdīties un braukāt pa naktīm ar pārkrautām mašīnām. Jo risks un sods par virsnormas kravu vairs neatmaksātos. Tādā gadījumā ceļi būtu ieguvēji. Arī šāds aspekts jāņem vērā, ministrijām lemjot par mežizstrādātāju rosinājumu.
Neatkarīgā lūdza komentēt mežizstrādātāju ierosinājumu Satiksmes ministrijai. Ierēdņi pašlaik iepazīstoties ar vēstuli un vērtējot saņemtos priekšlikumus. Viņu verdikts būs zināms pēc kādas nedēļas.
Tikmēr ceļu uzturētājiem - uzņēmumam “Latvijas valsts ceļi” viedoklis uzreiz ir skaidrs. Tas ir noraidošs:
“Ierobežota finansējuma apstākļos un, ņemot vērā, ka liela daļa valsts vietējo un reģionālo autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, palielināt slodzi uz šādā stāvoklī esošu autoceļu tīklu nav finansiāla seguma un tas nav prioritāri risināms jautājums.”
Uzņēmums uzskata, ka drīzāk būtu pārskatāmi pastāvošie ierobežojumi 52 tonnu sastāviem. Pašlaik tas ir maksimālais svars koksnes transportēšanai valsts autoceļu tīklā. Savukārt, pa vietējiem autoceļiem šādu pārvadājumu veikšana līdz šī gada vidum nebija atļauta vispār. Praksē gan tas notika tāpat ‒ puslegāli, jo kā tad citādi koksni no meža izvest. Mežizstrādātāji izlikās nezinām, ka tas nav atļauts, bet uzraugi izlikās neredzam, ka tas notiek. Šobrīd 52 tonnu baļķvedēju pārvietošanās ir atļauta individuālā kārtā pa iepriekš saskaņotiem maršrutiem. Iespējams, ka to varētu atļaut visā autoceļu tīklā. Pašlaik valsts vietējiem autoceļiem tiekot veikta transportbūvju ekspluatācijas slodžu pārrēķināšana, kas parādīs, kādas maksimālās kravas varētu pārvietoties pa vietējiem autoceļiem. Taču kokvedēju rosinājumu par 60 tonnu maksimālo svaru “Latvijas valsts ceļi” neuzskata par apspriešanas vērtu:
“Uzskatām, ka drīzāk būtu jākoncentrējas uz darbu pie 52 tonnu atļaušanas visā valsts autoceļu tīklā, nevis atsevišķos, saskaņotos maršrutos. Par to arī esam uzsākuši diskusiju ar VAS ”Latvijas valsts meži”. Savukārt jebkādas vēl lielākās slodzes varētu pieļaut tikai atsevišķu maģistrālo maršrutu ietvaros, līdzīgi, kā to risina Ziemeļeiropā.”
