Pašlikvidācijas procesā iesprostotās bankas “ABLV bank” īpašnieku dibinātajam labdarības fondam “Novum Riga Charitable Foundation” novembrī apritējusi piecu mēnešu paralīzes jubileja. Visa nauda iesaldēta, bet no tiesībsargājošajām iestādēm ne ziņas par to, kāpēc un kad tā tiks atkal brīvlaista. Fonds gatavo pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai.
Labdarības fondu darbības mehānisms ir šāds: nauda tiek savākta no tiem, kam tās ir daudz vai nav žēl, un ieguldīta dažādās programmās, lai palīdzētu, kam naudas nepietiek. Slimiem cilvēkiem, vientuļiem bērniem, kultūras nozarei utt. Pēc šāda principa darbojās arī Ernesta Berņa un Oļega Fiļa dibinātais fonds “Novum Riga Charitable Foundation”. Līdz jūnijam, kad Finanšu izlūkošanas dienests nolēma iesaldēt fonda līdzekļus. Daudz naudas.
Finanšu izlūkošanas dienests ar izsmeļošāku pamatojumu tā arī nav nācis klajā. Tikai šis te teikums ‒ “banku konti, kurus fonds atvēra pēc ABLV bankas darbības apturēšanas 2018. gadā, varētu būt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai”. Kopumā iesaldēti līdzekļi aptuveni 9 miljonu eiro apmērā. No tiem lielākā daļa bija uzkrājumi topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai. Muzejs ir uzprojektēts, būvprojekts saskaņots, bet kad un vai vispār tiks būvēts - ieceres virzītāji to šobrīd nevar pateikt, savukārt naudas arestētāji to negrib teikt. Ļoti iespējams, ka viņi gatavojas šo naudu nacionalizēt. Tāpat kā bankā “ABLV bank” esošos noguldījumus. Ja atrast pamatu Berņa un Fiļa ielikšanai cietumā, ko pieprasījusi ASV valdība, nav izdevies, tad vismaz šādi iespējams kaut kā abiem baņķieriem kaitēt un tādējādi demonstrēt paklausību aizjūras sabiedrotajiem. Bet līdz ar to kaitējums tiek nodarīts arī visiem no fonda darbības atkarīgajiem, tostarp, Latvijas kultūras nozarei.
Lai noskaidrotu, kas notiks tālāk ar fonda uzkrājumu, kas ir izmeklēšanas priekšmets, un kāda ir virzība izmeklēšanā, Neatkarīgā vērsās Ģenerālprokuratūrā. Saņēmām šādu ieteikumu: “Ņemot vērā, ka konkrētās krimināllietas procesa virzītājs ir Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, tad šie jautājumi adresējami viņiem.” Neatkarīgā vērsās arī Valsts policijā, un tur jautājumi vienkārši tiek ignorēti. Principā tas jau bija sagaidāms, jo jebkāda informācija, kas saistīta ar ASV pasūtījumu un tiesībsargājošo iestāžu aktivitātēm šī pasūtījuma izpildē, tiek rūpīgi dozēta. Izplatīta tiek tikai tāda informācija, kas kaitē “ABLV bank” interesēm. Piemēram, vēstot par Latvijas bankās iesaldētiem līdzekļiem, runāts tiek tikai par “ABLV bank”. Citas bankas Valsts policija sargā no nevēlamas publicitātes. Sit tieši gulošo.
Lai kaut kā aizstāvētos, fonds uzreiz pēc līdzekļu iesaldēšanas bija pasācis publiskot komunikāciju ar tiesībsargājošajām iestādēm. Tagad dokumenti sociālajos tīklos vairs netiek izplatīti. Lūk, skaidrojums fonda mājaslapā:
“Mums šādas tiesības no policijas puses tika liegtas. Tas notika septembra beigās, kad saņēmām par to īpašu paziņojumu. Mums ir liegts publicēt atbildes, ko saņemam, neskatoties uz to, ka tās ir formālas. Par katru atbildi, ja vēlamies to pārpublicēt, jāraksta atsevišķs pieprasījums. Uz vienu no pieprasījumiem jau atbildi saņēmām un mums tika atļauts pārpublicēt tikai prokuratūras atbilžu ievaddaļu un lēmuma daļu. Mēs joprojām esam par atklātību, tādēļ, tiklīdz mums ļaus turpināt atbilžu plašāku atspoguļošanu, atsāksim to darīt.”
Iesaldētās naudas piecu mēnešu jubileju labdarības fonds “Novum Riga Charitable Foundation” atzīmē ar paziņojumu par gaidāmo vēršanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pieteikums tikšot iesniegts jau tuvākajā laikā. “Mēs esam stingri pārliecināti, ka tas, kas tika izdarīts ar fondu, nav taisnīgi, un to plaši esam atspoguļojuši mūsu komunikācijā sociālajos tīklos un sūdzībās. Kopš jūnija esam iesnieguši vairāk nekā 35 sūdzības un pieteikumus policijai, prokuratūrai un tiesai. Diemžēl gandrīz uz visiem saņemtas formālas, nevis atbildes pēc būtības, un pārliecinoši lielākā daļa mūsu pieteikumu ir noraidīti.”
Visticamākais, šī nebūs vienīgā Strasbūrā skatāmā lieta, kas tieši vai pastarpināti saistīta ar “ABLV bank” bojāeju.
Pieteikumus tiesai gatavo arī Latvijas valsts piemānītie noguldītāji, un, tā kā kolektīva prasība šai gadījumā nav iespējama, procesi varētu būt vairāki.
