Grandiozi sodi komercbankām, kas rezultējas kredītiestāžu paranoiskā attieksmē pret klientiem un investorus atbaidošā Latvijas tēlā, ir nevēlamas blaknes finanšu sektora kapitālajā remontā. Nozare prasa, lai valdības meistari labo savu haltūru ar saprātīgāku risku izvērtēšanas kārtību. Lai bankas skaidri saprot, kas ir un kas nav atļauts, bet klientiem netiek atteikts tikai tāpēc, ka bankām paniski bail no saviem uzraugiem FKTK un FID.
Lai gan Latvijas banku sektors pāris gadu laikā ir transformējies līdz nepazīšanai, teju pilnībā atsakoties no ārzemnieku naudas, kas principā atzīta par kaitīgu, netīru un terorisma nolūkos tērējamu, komercbankas joprojām tiek sodītas un ar milzīgām summām. Bankai naudu vienkārši atņem, jo apkalpots kāds darījums, kas nepatīk uzraugam, vai nav ieviesta kāda jauna bankas uzvedības norma, kas labpatīk uzraugam.
Vēl šopavasar vairāk nekā pusmiljonu bija spiesta samaksāt “Citadele banka”, savukārt šomēnes Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemērojusi sodu “Reģionālajai investīciju bankai”. Gandrīz pusmiljonu eiro, kas noēdīs lauvas tiesu pirmā pusgada peļņas. Pārbaudē konstatēta “nepietiekama līdzekļu izcelsmes noskaidrošana liela apjoma skaidras naudas darījumos, ko veikuši augsta riska bankas klienti no paaugstināta riska jurisdikcijas. Tādējādi banka nenodrošināja atbilstošu risku pārvaldību un tika pakļauta nesamērīgam reputācijas riskam”. “Neatkarīgā” vaicāja Reģionālajai investīciju bankai viedokli par tai piemērotā soda un izdarītā pārkāpuma samērīgumu, taču nekādu izsmeļošo atbildi nesaņēma:
“Banka šobrīd detalizēti izvērtē FKTK lēmumu un tādēļ pagaidām nevaram sniegt plašāku komentāru par to.” Tā arī ir ierasta prakse, ka bankas par saņemtajiem sodiem publiski neizrunājas. Droši vien tāpēc, lai nesekotu pa skuju taku bankai “ABLV bank”, kas bija priekšzīmīgā stāvoklī, taču tika slēgta, jo politiski tas tā tika nolemts, saņemot attiecīgu pavēli no ASV.
Kāpēc bankām piemērotie sodi ir tik lieli? FKTK skaidro, ka tāda ir starptautiskā prakse, kas izriet no ES direktīvas. Par pārkāpumiem noziedzīgas naudas atmazgāšanas un terorisma novēršanas jomā piemērojamais soda apmērs nosakāms līdz 10% no attiecīgās kredītiestādes vai finanšu iestādes kopējā gada apgrozījuma. Nosakot soda apmēru, tiekot ņemts vērā pārkāpuma smagums un ilgums, kā arī tiek izvērtēti atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. “Naudas soda piemērošana ir viens no pasākumiem, kuru FKTK izmanto apstākļos, kad ir pārkāptas būtiskas Latvijas un arī Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības un ir nepieciešams efektīvs preventīvs mehānisms, lai nodrošinātu drošu un piesardzīgu finanšu tirgus darbību, tādējādi nodrošinot finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzību.”
Un te jāuzsver, soda piemērošana nenozīmē, ka automātiski tiek izmeklēti darījumi, kuru dēļ sodi piemēroti. Sodīšana ir profilakses instruments, lai turētu bankas pastāvīgā stresā, un tas nepārprotami ir iedarbīgi. Taču, vai šāda valsts politika ir pakalpojumu saņēmēju interesēs, varētu diskutēt.
Pat elementāra konta atvēršana Latvijas bankās ir kļuvusi par neiespējamo misiju, jo īpaši, ja potenciālo klientu nesauc Līga, bet gan Vasiļisa.
Savukārt esošajiem klientiem nākas taisnoties par kristāltīriem ienākumiem un meklēt pierādījumus pat desmit un vairāk gadu veciem darījumiem. Pat sabiedrotajiem amerikāņiem, kas vēlas pelnīt Latvijā ar pasūtījumiem militārajā sektorā, strādāt kļuvis tik neērti, ka viņi Finanšu ministrijā iesēdinājuši savu cilvēku, lai tas šķirotu labos aizdomīgos klientus no sliktajiem aizdomīgajiem. Amerikāņa klātbūtne noformēta kā tehniskā palīdzība.
Ievērojot maksimālu diplomātiju un iejūtību, lai nesakaitinātu uzraugus, nozare tomēr cenšas vērst uzmanību uz kapitālā remonta negatīvajām sekām, un nule par nepieciešamajiem risinājumiem spriests arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur banku lobijs ‒ Finanšu nozares asociācija prezentēja savu plānu saprātīgai prasību piemērošanai, lai uzlabotu spēju uzņemties risku. Tulkojumā - nebaidītos no klientiem. Attiecībā uz pašreizējo situāciju ir šādi secinājumi:
• Pārāk liels uzsvars likts uz klienta sākotnējo izpēti, dokumentēšanu un informācijas pieprasīšanu no klienta ‒ pārāk maz vienkāršotās izpētes un izpētes iespējas bez klienta iesaistes.
• Pārāk daudz formālu prasību normatīvajos aktos, maz elastības.
• Nerezidentiem radītās prasības tiek pārceltas uz rezidentiem.
• Nesamērīga vietēju politiski nozīmīgo personu izpēte.
• Pārāk daudz pārspīlētu, nekonsekventu prasību pārbaudēs, kas rezultējās sodos.
• Neērta, dārga un ilga pieejamība valsts reģistriem.
• Iepriekšminētais veicina nespēju un nevēlēšanos uzņemties risku.
No šiem secinājumiem arī izriet nozares virzītie priekšlikumi. To ir vairāk nekā divdesmit, un attiecas tie ne vien uz klientu izpēti un bankām izvirzītajām prasībām, bet arī politiķu retoriku.
Šobrīd nozarei ir nepieciešama vienota, konsekventa un mazāk emocionāla valsts komunikācija, kas nediskreditētu Latvijas finanšu nozari un cīņu pret noziedzību. Jāatsakās no prasībām pētīt un pārpētīt to, kas valstij jau tāpat ir zināms par banku klientiem. Jānosaka saprātīgs termiņš, cik tālā pagātnē jāpārbauda klientu darījumi. Ir arī jāpārtrauc nebeidzamais auditu cikls, kas noved pie arvien jauniem sodiem un banku atteikšanās no riska uzņemšanās. Lūk, Neatkarīgajai sniegtais Finanšu nozares asociācijas viedoklis par pašlaik piemēroto ļoti skarbo sodu sistēmu:
“Asociācija ir aicinājusi FKTK izveidot saprotamu, iepriekš noteiktu, vēlams publicētu, komisijas pārbaužu pieeju (rokasgrāmatu). Būtisks ir skaidrs un saprotams pārbaužu norises process un pārbaudes elementi. Bez pārbaužu procesa, kas ietver arī dialogu par konstatēto, un saprotami un paredzami interpretētām normatīvo aktu prasībām, de-riskings ir neizbēgams. Jāņem vērā, ka tikai pēc pārdzīvotas pārbaudes ar saprotamām prasībām būs iespējams atzīt, ka praksē tiek piemērota saprātīga, risku izvērtējumā balstīta pieeja. Šobrīd ļoti nozīmīga ir uzrauga un nozares savstarpējās uzticības un profesionālas sadarbības tālāka un pastāvīga stiprināšana, jo jau uzsāktais komisijas darbs šajā jomā vērtējams ļoti atzinīgi, taču par tā faktiskajām izpausmēm nozare varēs izdarīt secinājumus tikai pēc notikušajām pārbaudēm un to rezultātiem.”
Iepazīties ar banku nozares viedokli attiecībā uz nepieciešamajiem pasākumiem samērīgas un saprātīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības, iespējams šajā atbildīgajām amatpersonām nosūtītajā vēstulē.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē, kurā tika izskatītas nozares prasības, politiķi un bankas uzraugošo institūciju pārstāvji konceptuāli vienojās, ka pieļautās kļūdas kapitālajā remontā ir jālabo. Kā tas tiks izdarīts praksē un vai visi nozares priekšlikumi tiks ņemti vērā, rādīs laiks. Priekšā vēl diskusijas premjera Krišjāņa Kariņa vadītajā finanšu sektora attīstības padomē. Pie konkrēta rīcības plāna izstrādes Finanšu ministrija sola ķerties decembrī. Finanšu nozares asociācija cer, ka uzlabojumi pakāpeniski stāsies spēkā līdz 2021. gada vidum.
Varbūt tad Vasiļisai izdosies atvērt kontu kādā no Latvijas komercbankām?!
