Ja no desmit mazākām atkritumu kaudzēm Latvija pāries uz piecām lielākām, tad kopējais radīto atkritumu daudzums samazināsies un Eiropas Padome, Komisija un Parlaments būs laimīgi. Ar šādu piedāvājumu klajā nāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Turpretī lielās pilsētas ir pretējā ieskatā – pārmērīga centralizācija un atsevišķu poligonu darbības ierobežošana izraisīs atkritumu izvešanas tarifu pieaugumu. Un tādā gadījumā nevis atkritumu daudzums samazināsies, bet pieaugs nelegālā apsaimniekošana – krūmos, pagalmos un svešos konteineros.
Atkritumu apsaimniekošana ir ienesīgs bizness, jo preces daudzums tajā ir faktiski neizsmeļams, bet valsts, pašvaldību un iedzīvotāju pienākums ir maksāt, lai atkritumi tiktu nevis mežā izgāzti vai bedrēs norakti, bet inteliģenti apsaimniekoti. Pastāv viedoklis, ka tas tā nenotiek. Ka atkritumu ir pārāk daudz un ka tie netiek inteliģenti savākti. Šādu iespaidu veicina atkritumu izgāztuves, kas stihiski veidojas daudzdzīvokļu namu pagalmos ap konteineriem. Tie burtiski pievelk netīrību, dzīvniekus un bezpajumtniekus, lai arī formāli nodrošina iedzīvotājiem inteliģentas atkritumu apsaimniekošanas iespējas.
Piemēram, var minēt, kā šonedēļ notiek atkritumu šķirošana Teikā, kādā daudzdzīvokļu māju pagalmā starp Brīvības un Ropažu ielu. Tur stāv konteiners stiklam, konteiners kartonam, divi konteineri nešķirotajiem atkritumiem. Nojumes nav. Vāki vienmēr ir vaļā visiem, jo principā visos ir viens un tas pats rasols. Šonedēļ klāt nācis bariņš riepu, pāris ledusskapji, televizora paliekas, grāmatu ķīpas un klozetpods. Tas viss noklāts ar sadzīves atkritumiem, kam konteineros trūcis vietas, un līdzās vēl ir prāva būvgružu kaudze. Kādā dzīvoklī atkal saimnieks būs nomainījies. Visu šo atkritumu mikropasauli izķidā putni un bezpajumtnieki. Starp citu, podu pagalma vidū viņi izmanto tieši tam, kam tas domāts. Sētnieka ikrīta centieni šai - pēc būtības legālajai izgāztuvei piešķirt kompaktāku formu vakarā ir cietuši acīmredzamu fiasko. Tomēr nevar noliegt, ka atkritumi ne tikai tiek nesti un vesti klāt, bet arī gādāti projām. Un tādā ziņā atkritumu saimniecība, lai arī acīmredzami neinteliģenti, tomēr darbojas. Ārpus Rīgas - citās pilsētās situācija ir ievērojami labāka, jo šīs pilsētas kopumā pēdējā desmitgadē bijušas daudz labāk aprūpētas. Tieši tāpēc Vides ministrijas iecere daļu atkritumu poligonu slēgt, pārveidot vai kaut kā specializēt izraisījusi satraukumu.
Neviena cita pilsēta nevēlas būt tik netīra un piesārņota kā Rīga iepriekš aprakstītajā piemērā. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plāni pie tamlīdzīgām sekām var novest.
Šīs ieceres ir aprakstītas informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada”, kas pašlaik tiek virzīts skatīšanai valdībā. Galvenā ideja ir no pašreizējiem 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, kuros sadalīta Latvija, uztaisīt piecus, ar vienu atkritumu apglabāšanas poligonu katrā. 10 kaudžu vietā piecas. Attiecīgi potenciāli slēdzami vai restrukturizējami ir šādi poligoni:
• Latgales reģionā ‒ Dziļā vāda, Križevņiki;
• Viduslatvijā - Brakšķi;
• Vidzemē - Kaudzītes;
• Ziemeļkurzemē - Pentuļi.
Kā skaidro ministrija, “sekmīgai atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai ir nepieciešama atkritumu apsaimniekošanas sistēmas centralizācija, tādējādi nodrošinot lielāku vienuviet apsaimniekojamo atkritumu apjomu, kas rada iespēju efektīvāk investēt tehnoloģijās, kas nepieciešamas atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanai”.
Pašvaldību viedokli par ministrijas iecerēto atkritumu centralizāciju apkopojusi Latvijas Lielo pilsētu asociācija, jo tieši pilsētas ir atkritumu saimniecības lielākais piegādātājs:
“Var piekrist, ka Latvija līdz 2035. gadam panākamos mērķus atkritumu apsaimniekošanā varēs efektīvāk izpildīt tad, ja to savākšanas un pārstrādes saimniecība nebūs pārāk sadrumstalota un poligoni būs piesaistīti gana lieliem reģioniem, kuros atmaksātos veikt jaunas investīcijas. Tiktāl viss ir pareizi. Taču kādēļ valsts centrā ir jāveido jauna “ūdensgalva” un vienlaikus jāsadrumstalo tās rietumu daļa?”
Ūdensgalva tiktu izveidota, tagadējo Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionu apvienojot ar Pierīgas reģionu un izveidojot monstrozu Viduslatvijas reģionu.
Lūk, lielo pilsētu pretargumenti VARAM piedāvājumam. Tos formulējis Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis:
“Viduslatvijas AAR - veidošanas vārdā VARAM piedāvā likvidēt otru lielāko Latvijas atkritumu poligonu - Zemgalē esošos “Brakšķus”, kas patlaban ir aizpildīts tikai par 59% un kura prognozētais ekspluatācijas termiņš pārsniedz 14 gadus. Šādā gadījumā Zemgalē radītos atkritumus būtu jāved uz Rīgu, uz Getliņiem. Uz poligonu, kura ekspluatācijas laiks lēnām tuvojas beigām. Tas nav pareizi ne no izmaksu, ne no ilgtspējas viedokļa. Prātīgāk ir pārveidot “Brakšķus” par pilnvērtīgu atkritumu apsaimniekošanas centru un attīstīt tajā infrastruktūru dalīti savākto atkritumu pārstrādei.
Arī Kurzemei piedāvātais risinājums nešķiet loģisks. Kamēr aizpildās poligons “Janvāri”, kura prognozētais ekspluatācijas laiks tikai nedaudz pārsniedz piecus gadus, iecerēts uz laiku iekonservēt poligona “Pentuļi” krātuvi. Mūsuprāt, tā ir nesaimnieciska resursu tērēšana, it īpaši, ņemot vērā poligonos jau ieguldītos finanšu līdzekļus. Ievērojot to, ka “Pentuļu” darbība plānota vēl vismaz 15 gadus, bet abi pārējie Kurzemes poligoni pēc dažiem gadiem būs pilni, ekonomiski racionālāk ir veidot kopēju Kurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionu un pašvaldībām vienoties par to, kādu galveno funkciju pildīs katrs no trim poligoniem.
Un visbeidzot - nepārdomātā poligonu slēgšana un pārprofilēšana rada pamatotas bažas par to, ka būtiski - pat par ceturto daļu - varētu palielināties atkritumu izvešanas tarifi Kurzemes un Zemgales iedzīvotājiem. Tas nav pieļaujami.”
Lai arī iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk, atkritumu daudzuma prognozes ir industriju iepriecinošas, ir daudz un būs vēl vairāk. Apsaimniekojamo atkritumu apjoms pārskata periodā tiek prognozēts no 669 tūkstošiem tonnu 2020. gadā, līdz 826 tūkstošiem tonnu 2035. gadā. Tātad kopā 16 gadu periodā tie būs 12,6 miljoni tonnu atkritumu.
Ja šos atkritumus kādu pseidozaļu aizspriedumu dēļ nesāks pārstrādāt elektrībā un siltumā, tie radīs bezgalīgas problēmas iedzīvotājiem, pašvaldībām, lai arī nodrošinās nebeidzamu peļņu atkritumu apsaimniekotājiem. Savukārt atkritumu izvešanas tarifu kāpums neizbēgami novedīs pie esošo problēmu saasināšanās. Daudziem jau tagad šķiet, ka veco dīvānu, riepas vai podu ir pareizi izmest daudzstāveņu pagalmā, aizstiept līdz tuvējam meželim vai iemest kaimiņa apmaksātajā konteinerā.
Ja tuvākais atkritumu poligons VARAM īstenotās reformas rezultātā pārcelsies tālāk, operators drīkstēs celt atkritumu izvešanas pakalpojumu cenas, un tad nelegāli atkritumu apsaimniekošanas risinājumi sabiedrībā kļūs tikai populārāki.
