Pagaidām aicinājums nepakļauties rekomendācijām nēsāt mutes un deguna aizsegus tiek uzskatīts par vārda brīvības izpausmi, taču varas gaiteņos tiek vērtēts, kā šādus aicinājumus paudošos sodīt par huligānismu.
Kaut arī viņš pats neatzīst, ka būtu aicinājis nevalkāt maskas, pret Saeimas frakcijām nepiederošo deputātu Aldi Gobzemu ir uzsākta Saeimas deputāta Ētikas kodeksa pārkāpuma lieta tieši par šādu nodarījumu.
Iesniegumu atbildīgajai Saeimas komisijai uzrakstīja Jaunās konservatīvās partijas deputāte Anita Muižniece, kas norādīja, ka A. Gobzems savos ierakstos sociālajos tīklos pievienojis attēlus ar sevi veikalā bez maskas un norādījis, ka nav suns ar uzpurni. Turklāt deputāts attēlus publicējis brīdī, kad masku valkāšana veikalos jau bija obligāta prasība. Tādēļ deputāte uzskata, ka A. Gobzems pārkāpis vairākus deputātu ētikas kodeksa punktus, piemēram, ka deputāts vienmēr ciena un ievēro normatīvos aktus.
Jautājumu par sodu piemērošanu tiem, kas apšauba masku nēsāšanas lietderību un aicina citus atteikties no to nēsāšanas, iepriekš aktualizējuši citi konservatīvo deputāti.
Otrdien, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) šo jautājumu lika galdā vēlreiz. Viņš vēlējās noskaidrot, cik tālu aicinājumi nevalkāt maskas uzskatāmi par vārda brīvību, jo krimināllikums sodu paredz par, piemēram, aicinājumu uz karu. “Policija uz to šobrīd ir spiesta noskatīties,” neapmierinātību neslēpa politiķis.
To, ka noteikt sodu par šādiem aicinājumiem būtu ārkārtīgi sarežģīti, deputātam skaidroja tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne, kas atgādināja, ka valsts ierobežojumus vārda brīvībai var noteikt tikai tad, ja tiek radīti nepārprotami un tieši draudi pārējai sabiedrībai.
“Vērtējot ierobežošanas nepieciešamību, jānošķir, kad ir viedokļi un kad ir fakti. Tādējādi, pirms mēs domājam par ierobežošanu, jāsaprot, kāds ir sabiedrības apdraudējums, skaidri jāsaprot, vai varam likumā noteikt skaidrus kritērijus par kādiem gadījumiem var saukt pie atbildības,” norādot, ka būtu milzu izaicinājums sakārtot normatīvos aktus tā, lai pie atbildības varētu saukt par viedokļa paušanu, skaidroja eksperte. Viņa aicina sabiedrībai skaidrot masku nēsāšanas lietderību, nevis sodīt tos, kas aicina maskas nenēsāt.
Savukārt Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole atklāja, ka piemērot sodu par aicinājumu nenēsāt maskas nemaz nav tik bezcerīgi.
S. Bole pastāstīja, ka pašlaik aicinājumi nelietot maskas pārsvarā tiek izplatīti internetā, bet uz to attiecas tās pašas normas, kas uz ikdienas dzīvi. Eksperti esot vienisprātis, ka
šādiem aicinājumiem varētu piemērot Krimināllikuma pantu par huligānismu. Proti, par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas
un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu, vai organizāciju darbu. Saskaņā ar likumu par šādu nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. “Ir jāsaprot, vai šis huligānisms izies līdz tiesai, bet ministrijai ir vienots viedoklis ar Tieslietu ministriju un prokuratūru, ka tas var izdoties,” saka S. Bole.
Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis gan neuzskata, ka Iekšlietu un Tieslietu ministriju un prokuratūras viedoklis atbildīs realitātei, un apšauba, ka pret maskām aģitējošos varētu saukt pie atbildības. Viņaprāt, pret šādiem indivīdiem pagaidām nekas labāks kā sods par maskas nenēsāšanu būs grūti ieviešams.
Atgādinām, no 20. novembra par maskas nenēsāšanu vietās, kur to pieprasa normatīvie akti, policija varēs piemērot naudas sodu līdz 50 eiro.
