Vides ministrija uzņēmusies pildīt Izglītības un Veselības ministrijas funkcijas, lai iedzīvotāju veselības uzlabošanas nolūkos izglītotu viņus par slikta gaisa elpošanas kaitīgumu. Kampaņai atvēlēti ievērojami līdzekļi. Tikmēr finansējums mājsaimniecību individuālo apkures ierīču uzlabošanai vai nomaiņai tiek solīts kaut kad varbūt pēc diviem gadiem. Tieši lielpilsētu piesārņotais gaiss šobrīd vides kvalitātes topā Latvijai liedz pacelties uz pirmo ‒ zaļāko vietu.
Vides kvalitātes pētījumiem bieži vien nevar uzticēties, jo no grantiem dzīvojošie pētnieki ir ieinteresēti dramatizēt situāciju, lai saņemtu atkal jaunus grantus turpmākiem pētījumiem. Uz pētniekiem un politiķiem, savukārt, spiedienu izdara dažādu nozaru lobisti - piemēram, lai zaļo ideju aizsegā virzītu ieceri par mežu aizstāšanu ar OIK turbīnām. Objektīvāku skatījumu uz valsts vides stāvokli iespējams sagaidīt no starptautiskiem finanšu nozares ekspertiem, kas savu klientu interesēs pēta, kur izdevīgāk, drošāk un tālredzīgāk ir ieguldīt naudu. Nule šādu pētījumu publiskojusi Lielbritānijā bāzētā kompānija “NumbleFins”, sarindojot Eiropas valstis pēc to zaļuma “ Greenest Countries in the EU 2019".
Britu pētījums veikts, apkopojot Eurostat, Eiropas Vides aģentūras un Pasaules veselības organizācijas datus, kā galvenos kritērijus izmantojot dabas resursus un cilvēku atstāto ietekmi uz dabu. Latvija šajā pētījumā ierindojas otrajā vietā aiz Zviedrijas. Kaimiņi lietuvieši - piektajā vietā, igauņi devītajā. Lūk, īss paskaidrojums par otrās vietas ieguvēju:
“Latvija ierindojas kā otrā zaļākā valsts ES, galvenokārt dabas resursu (saldūdeņu un mežu) pārpilnības dēļ. Kā arī tā rada salīdzinoši zemu siltumnīcefekta gāzu daudzumu (6 tonnas uz vienu iedzīvotāju gadā). Neatjaunojamās enerģijas patēriņš ir otrs zemākais starp valstīm (1,4 tonnas naftas ekvivalenta uz vienu iedzīvotāju). Tomēr smalko cieto daļiņu koncentrācijas dēļ gaisa kvalitāte ir zemāka, Latvija pēc šī kritērija atrodas saraksta pirmās puses apakšā. Un Latvijai ir arī viens no sliktākajiem atkritumu pārstrādes rādītājiem ES (25%). Tātad atbilstoši šim pētījumam vidēji Latvijas vides kvalitāte ir daudz augstāka nekā virknē citu valstu, bet gaisa kvalitātes problēma patiešām nav izdomāta. Pētījumā izpētes akcents ir likts uz smalko daļiņu PM2.5 piesārņojumu. Tā avoti ir galvenokārt vietējā apkure.
Putekļu piesārņojuma izplatību ir pētījis arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, secinot, ka Latvijas mājsaimniecību sektors vidēji rada 80% kopējo PM2.5 emisiju. Kurināmā patēriņš ražošanas industrijā, enerģijas un siltuma ražošanā, pakalpojumu sektorā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, kā arī emisijas no ogļu pārkraušanas - rada vidēji 11% no kopējām smalko cieto daļiņu emisijām. Emisijas no rūpnieciskajiem procesiem rada vidēji 4% no visām daļiņu PM2.5 emisijām. Lauksaimniecība rada tikai 1% daļiņu PM2.5 emisiju. Transporta sektors kopējās smalko daļiņu emisijās veido vien 4%, tomēr tas ir būtisks avots pilsētās, kur transporta radītā piesārņojuma koncentrācija piezemes emisiju un pilsētvides uzbūves īpatnību dēļ ir ievērojami augstāka.
Likvidēt piesārņojumu iespējams, likvidējot piesārņojuma avotus. Taču apkure ir vajadzīga un pārvietoties arī ir nepieciešams. Runa var būt vienīgi par piesārņojuma samazināšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to apņēmusies panākt, vēršoties pret iekšdedzes dzinējiem un krāsns apkuri ar nodokļu palīdzību.
Proti, par parastām vidusšķiras mašīnām būs jāmaksā lielāks ikgadējais ekspluatācijas nodoklis, bet par parastām vidusšķiras krāsnīm mājās - lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. Tas ir ierakstīts valdības apstiprinātajā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.‒2030. gadam.
Vēl viens instruments putekļu daudzuma samazināšanai gaisā ir sabiedrisko attiecību kampaņa “Zini videi kaitīgos gaisa piesārņojuma avotus! Neradi tos pats!”, un tā tiek īstenota pašlaik. Līdzekļus kampaņai ministrija pasmēlusies no Latvijas Vides aizsardzības fonda. Kampaņas kopējais budžets, kā informē ministrija, ir 28 390 eiro bez PVN. Kampaņa tiek īstenota “ar mērķi izglītot iedzīvotājus par ilgtermiņa rīcībām valsts un pašvaldību līmenī, kā arī par individuālām darbībām, lai gaisa piesārņojumu mazinātu”.
Kampaņas ietvaros gaisa kvalitāte valstī tiks uzlabota ar šādiem pasākumiem:
|
Ministrija skaidro, ka “pareizi ekspluatējot un tīrot apkures iekārtas, uzstādot apkures filtrus vai uzlabojot krāšņu kvalitāti, var būtiski mazināt gaisa piesārņojumu. Tāpat ministrija šobrīd strādā pie jaunas atbalsta programmas - tuvāko divu gadu laika iedzīvotājiem tiks piedāvāts valsts līdzfinansējums apkures iekārtu nomaiņai uz moderniem apkures katliem”. Jaunas un labas krāsnis, vai ekonomiski pamatota pieslēgšanās centrālajai apkurei, par ko arī runāts labāka gaisa plānā, protams, iedzīvotājiem būtu liels ieguvums. Taču priecāties par to vēl pāragri. Iepriekšējos gados, Eiropas Savienības zaļā kursa noskaņās iedzīvotājiem tika solīta arī palīdzība autoparka nomaiņā pret videi draudzīgāku. Taču līdz šim naudas vietā ierēdniecība spējusi piedāvāt un politiķi virzīt vienīgi autonodokļu pieaugumu. Arī solījumi par valdības palīdzību iedzīvotājiem zaļākas apkures ierīkošanā pagaidām ir tik nekonkrēti, ka drīzāk vedina domāt par primitīvāko sagaidāmo problēmas risinājumu - malkas krāšņu aizliegumu pilsētās.
