Eiropas Komisija nākusi klajā ar piedāvājumu jaunajiem mehānismiem nelegālo migrantu sadalīsanai dalībvalstu starpā, Grieķijā vairākas nevalstiskās organizācijas apsūdzētas spiegošanā par labu noziedzniekiem un palīdzībā cilvēku kontrabandistiem. Zviedrijā sākusies pēdējā laika skaļākā prāva pret slepkavu un izvarotāju Abubakeru Mohamadu Avadu. Izvēloties turpmāko valsts stratēģiju attiecībā uz nelūgtajiem viesiem, šīs ir kopsakarā vērtējamas norises.
Pirms pāris nedēļām neliela entuziastu grupa pie Brīvības pieminekļa sludināja patvēruma piedāvāšanu migrantiem no Grieķijas salām. Tiem Āfrikas un Āzijas valstu iedzīvotājiem, kas, pērkot noziedznieku un noziedzīgu sabiedrisko organizāciju pakalpojumus, nelegāli ieradušies Eiropas Savienībā labākas dzīves meklējumos. Viens no velkamistu plakātiem angliski vēstīja “Gatavojiet istabas bēgļiem”, uz cita bija rakstīts “Mums ir gana vietas” . Vēl trešais lakoniski aicināja “Reffugees welcome”. Taču neviens plakāts nevēstīja ‒ Abubakers Mohamads Avads ir izvarotājs un slepkava.
Velkamistiem nepatīk stereotipi. Viņi uzskata, ka tie stereotipi, kas ir pretrunā viņu pārliecībai, jāizskauž. Kaut gan stereotips ir dabisks jebkuras dzīves būtnes aizsardzības mehānisms. Un katrs šāds gadījums ‒ katra izvarošana un katra slepkavība sabiedrībā nostiprina stereotipu, ka nelegālie migranti ir potenciāls apdraudējuma avots. Zviedrijā šonedēļ sākusies tiesa pret Abubakeru Mohamadu Avadu.
Viņa noziegums ir šaušalīgs savā bezjēdzībā, bet vienlaikus līdzīgs daudziem citiem, ko pastrādā Eiropas uzņemtie noziedznieki ‒ seksuāli izsalkuši, naida pārņemti un bailes nezinoši.
Šī konkrētā nozieguma fabulu Neatkarīgā jau aprakstīja publikācijā “Migrants no Sudānas nogalina zviedru nacionālistu". Tas notika pavasarī. Tagad lieta nonākusi līdz tiesai, policijas savāktie materiāli publiskoti un kļuvuši zināmi būtiski nozieguma apstākļi, kas nepārprotami pastiprina noziedznieka vainu.
Pirmkārt, meitenes izvarošana un puiša slepkavība tomēr ir savstarpēji saistīti noziegumi, jo otra izvarošana notika vannasistabā, laikā, kamēr smagi sadurtais mājas saimnieks atradās turpat līdzās un strauji noasiņoja. Otrkārt, noziedznieks savus upurus uzskatījis par rasistiem, jo uz plaukta ieraudzījis beisbola cepuri ar burtiem SD virsū. Tā ir Zviedrijas trešās lielākās politiskās partijas “Zviedrijas demokrāti” abreviatūra. Šī partija aizstāv nacionālisma ideoloģiju un iestājas pret nelūgtiem viesiem Zviedrijā. Tādiem kā Abubakers Mohamads Avads. Zviedrijas valsts pirms vairākiem gadiem piešķīra viņam patvērumu, pilsonību, pabalstus, centās integrēt. Bet nekas no tā nesanāca. 13 gadus ilgušajā Zviedrijas dzīvē viņš pastrādāja vismaz vienu seksuālu uzbrukumu, vairākas veikalu zādzības, narkotiku noziegumus, bet šī gada 10. maijā divas izvarošanas un slepkavību.
Uz Tonija Linda rīkoto ballīti draugiem viņš ieradās neaicināts. Ar vienu no viesiem vakara gaitā konfliktēja un viegli ievainoja ar nazi. Meitenei uzbruka, kad visi jau bija aizgājuši gulēt. Piedraudēja ar nazi, piesauca plauktā pamanīto cepuri - nosauca meiteni par rasisti un piedraudēja, ka nogalinās gan viņu, gan viņas draugus. Izvaroja. Attapusies meitene metās prom, sasauca draugu Tomiju Lindu, abi patvērās vannasistabā un izsauca policiju, taču satraukumā nebija ieslēgušies. Abubakers Mohamads Avads viņus atrada un metās Tomijam virsū ar nazi. Dūra daudzas reizes ‒ skaustā, kaklā, krūtīs. Kamēr Tonijs noasiņoja, Abubakers Mohamads Avads vēlreiz izvaroja meiteni. Policija ilgi nebrauca. Tik ilgi, ka Abubakers Mohamads Avads bija paguvis aizmigt līdzās līķim. Kad policija jau iecirknī fotografēja aizdomās turamo, viņš priecīgi smējās un ar pirkstiem rādīja uzvaras zīmi. Bija piedzēries. Pirmajās liecībās teica, ka neko no notikušā neatceras. Bet vēlāk atzinās. Esot balsis dzirdējis un pieņēmis nepareizu lēmumu. Tik vienkārši.
Vardarbīgu un seksuālu rakstura noziegumu skaits Zviedrijā būtiski pieaudzis kopš 2015. gada, kad valstī tika uzņemta Eiropas Savienības uzliktā migrantu kvota. Arī Latvijai nācās uzņemt vairākus simtus migrantu, taču lielākā daļa, tiklīdz tika laukā no Muceniekiem, devās tālāk uz bagātākām valstīm - Vāciju, Austriju, Zviedriju.
Tagad Eiropas Savienība gatavo jaunu migrācijas politiku, un, tāpat kā iepriekš, tā obligātā kārtā attieksies arī uz Latviju. Eiropas Komisija septembra beigās prezentēja ES Migrācijas un patvēruma sistēmas reformas plānu. Tas paredz, ka ES ārējās robežas valstis, kas pakļautas migrācijas spiedienam, varēs pieprasīt obligātā solidaritātes mehānisma iedarbināšanu. Un tad pārējās valstis nonāks izvēles priekšā: tās varēs uzņemt migrantus pie sevis vai finansēt migrantu repatriēšanu uz viņu izcelsmes valstīm citu ES valstu vietā. Dalībvalstu līdzdalības pienākumi tiks noteikti, pamatojoties uz iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu. Eiropas Parlaments, kam būs jāapstiprina vai jānoraida Jauno migrācijas un patvēruma paktu, jau paudis bažas, ka lielākā daļa dalībvalstu izvēlēsies maksāt par atbrīvošanos no migrantu aprūpes pienākuma, un tādā gadījumā Eiropas Savienība būs tās pašas 2015. gada dilemmas priekšā ‒ ko darīt ar slikti kontrolētiem nelegālo migrantu pūļiem.
Pašmāju velkamisti uzskata par lietderīgu migrantu ieplūdināšanu arī mūsu zemē. Abubakera Mohamada Avada noziegums māca, ka pret nelūgtiem ciemiņiem jāizturas ar lielāku piesardzību.
