Ja jūs svīstat un satraucaties bankā, tas nozīmē, ka varat tikt atzīts par aizdomīgu klientu un jūsu transakcija par aizdomīgu darījumu. Aizdomīguma kods – LNV: klients nervozē bez acīmredzama iemesla. Ja satraukumā vairākkārt arī pārteiksieties – darbinieks diskrēti uz lapiņas pierakstīs kodu JUC: par darījumiem klients sniedz nereālus, juceklīgus vai pretrunīgus skaidrojumus. Pateicoties Finanšu izlūkošanas dienesta un banku uzrauga darbībām, valstī ir sasniegts vēl nebijis aizdomīguma līmenis.
Kopš Latvijas finanšu nozari satricinājušā kapitālā remonta sākuma pāris gadi jau pagājuši, taču kredītiestādes joprojām tiek sodītas un par lielām summām. Bankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībās ar klientiem, bet, neraugoties uz to, vienalga turpina kāpt uz savu uzraugu izliktajiem grābekļiem.
Katrs var veidot jaunas pazīmes
Akciju sabiedrība “Citadele banka” par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā aprīlī samaksāja 647 tūkstošus eiro sodu. Banka “Signet Bank AS” jūlijā samaksāja 906 tūkstošus.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā atrodams saraksts ar darījuma aizdomīguma pazīmēm (https://www.fktk.lv/klientu-aizsardziba/finansu-noziegumu-noversana/terorisma-finansesanas-noversana/), un tas ir tik plašs, ka faktiski jebkādu naudas pārvedumu un jebkuru naudas īpašnieku var klasificēt par aizdomīgu, un tādā gadījumā ir nekavējoties jāziņo uzraudzības iestādēm. Pazīmes attiecas gan uz naudu un tās izcelsmi, gan darījuma mērķiem un pat cilvēku izskatu. Turklāt saraksta beigās ir svarīga piezīme -
“darījumu aizdomīguma pazīmju uzskaitījums nav izsmeļošs un to katrs var pilnveidot, veidojot jaunu pazīmi, atkarībā no situācijas”.
Un tieši ar to bankas šobrīd nodarbojas - izgudro arvien jaunus iemeslus un pazīmes, kādēļ klientus atzīt par aizdomīgiem, bet uzraugošās iestādes atrod pamatojumu naudas iesaldēšanai un banku iedalīšanai labajās un sliktajās.
Labās bankas un pārējās
Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja labo banku sarakstu izziņoja šonedēļ Finanšu nozares asociācijas rīkotā diskusijā “Atbilstības kultūra ‒ ilgtspējīgas attīstības pamats”. Lūk, aģentūras LETA atreferētais Ilzes Znotiņas citāts:
“FID ir liels prieks strādāt ar “Swedbank”, “SEB banku”, banku “Citadele”, bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju.” Kapitālais remonts nozarē banku skaitu Latvijā ir samazinājis tiktāl, ka nav nekādu grūtību no Znotiņas izziņotā labo banku uzskaitījuma atvasināt pārējās sliktās bankas, kuras Znotiņai prieku darbā nerada vai rada nepatiku. Tās skaitā ir desmit. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka vakar preses konferencē Ģenerālprokuratūrā Ilze Znotiņa šādu loģisku secinājumu nodēvēja par viltus ziņu radīšanu.
Preses konference bija sasaukta par godu divu svarīgu dokumentu parakstīšanai: Vadlīnijas “Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru” un “Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā". Ir nodefinēts Latvijas riska profils, un sakārtoti sadarbības jautājumi, lai FID var sniegt atbalstu izmeklēšanā. Publiskoti šie dokumenti netiks.
Izmeklēšanas prioritāte Nr.1
Pēc dokumentu parakstīšanas ģenerālprokurors Juris Stukāns pavēstīja, ka tagad nevienam vairs nav jāšaubās, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācija ir izmeklēšanas prioritāte visām tiesībsargājošajām iestādēm, tai skaitā prokuratūrai: “Līdz ar to mēs nodrošināsim atbilstošus resursus, lai beidzot šīs lietas tiktu virzītas tālāk un uz tiesu, lai mēs varētu redzēt konkrētus rezultātus, ko no mums gaida attiecīgi ārvalstu eksperti un mūsu sadarbības partneri.” Jāatgādina, ka šādu prasību Latvijas valdībai izteica ASV vēstniecība - turklāt divas reizes publisku paziņojumu veidā.
Prokuratūrā tiks izveidota speciāla prokuroru grupa, kas darbosies ar šāda veida noziegumu izmeklēšanu un koordinēšanu, sniedzot kolēģiem metodisku atbalstu. Stukāns komplimentēja Znotiņas vadīto iestādi, no kuras pārējām tiesībaizsardzības iestādēm jāmācās. Bet kritiski vārdi tika veltīti Valsts policijai, kurai šo noziegumu izmeklēšana līdz šim nav bijusi prioritāte. Šobrīd no FID saņemto ziņojumu dēļ policija esot pārslogota, taču labā ziņa, ka valdība piešķīrusi papildu līdzekļus, un policijai tagad būs iespēja stiprināt tās vienības, kas strādā ar FID materiālu izvērtēšanu. Ja vien policijas vadība to atzīs par prioritāti. Jāatgādina, ka Valsts policijai kopš februāra nemaz nav priekšnieka. Atlaists.
Kontus turpinās saldēt
No abu amatpersonu skaidrotā izriet, ka līdzšinējā naudas iesaldēšanas politika bankās turpināsies. “Mēs turpināsim strādāt, lai attīrītu mūsu biznesa vidi un finanšu sektoru no netīras naudas,” tā sacīja FID vadītāja Znotiņa.
Naudu, uz ko krīt aizdomas, vispirms FID var iesaldēt uz laiku līdz 45 dienām, bet pēc tam policija caur tiesu arestēt uz laiku līdz diviem gadiem. Un noslēgumā var tikt lemts par naudas konfiskāciju. Ja atņemtā nauda izrādās tomēr godīgi iegūta, īpašnieks pats vainīgs, ka divu gadu laikā nav mācējis to pierādīt izmeklētājiem vai tūļājies ar pierādījumu gādāšanu. Un vispār ‒ nav ko svīst bankā!
