Baltijas burbulis pārplīsis: pašizolācijā jādodas, iebraucot arī no Igaunijas

© Neatkarīgā

Iebraucot no Igaunijas Latvijā, sākot ar šo dienu, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija, tas ir, nedrīkst doties uz darbu vai skolu, apmeklēt publiskus pasākumus, uzņemt ciemiņus. Izņēmums ir vienīgi Igaunijas pierobežā dzīvojošie vai bērinieki – šādos gadījumos pašizolācijas prasības nav tik stingras.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ESPKC) ik dienas atjauno datus par Covid-19 gadījumu skaitu Eiropas valstīs, kā arī aprēķina 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju. Ik piektdienu Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), izmantojot šos datus, atjauno savu sarakstu ar valstīm, kurās Covid-19 izplatība pēdējo 14 dienu laikā ir pārsniegusi, pēc SPKC ieskatiem, bīstamo robežu, tas ir 16 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, un tātad, atgriežoties no šīm valstīm, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija. ESPKC dati liecināja, ka saslimstība Lietuvā piektdien bija 15,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs pieaudzis līdz 20,8 gadījumiem.

Vakar ap pulksten 17 publiskotajā SPKC sarakstā bija identiski skaitļi kā Eiropas sarakstā, kas nozīmē, ka, iebraucot no Igaunijas Latvijā vai braucot šai valstij cauri tranzītā, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā, sargājot Baltijas burbuli, SPKC attiecībā uz Lietuvu un Igauniju piemēroja izņēmumu, proti, šīm valstīm 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju rēķināja, izmantojot citu datu avotu nekā pārējām valstīm, kas ļāva saglabāt abas šīs kaimiņvalstis tā sauktajā baltajā sarakstā.

Igaunijai uz laiku pārvilkta strīpa

Igaunijas iekļaušana tā sauktajā dzeltenajā sarakstā nenozīmē, ka uz Igauniju nedrīkstētu braukt. Robežas nav slēgtas un arī sabiedriskajam transportam, piemēram, lidmašīnām vai autobusiem ir atļauts braukt. Taču, iebraucot Latvijā no Igaunijas, ir jāievēro pašizolācija, tas ir, jānorobežojas no kontaktiem ar citiem cilvēkiem. Drīkst dzīvot savā dzīvesvietā, bet nedrīkst uzņemt ciemiņus, doties uz darbu, sabiedriskām, publiskām un citām vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku. Drīkst iet ārā (pastaigas dabā), ja ievēro 2 metru distanci no cilvēkiem un izvairās no vietām, kur pulcējas cilvēki (piemēram, veikaliem), bet nedrīkst izmantot sabiedrisko transportu. Pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto piegādi mājās, izvairoties no kontakta ar piegādātāju, vai jālūdz pārtiku iegādāties tuviniekiem, atstājot iepirkumus pie durvīm. Savukārt, ja nav citu risinājumu, uzliekot sejas masku un ievērojot divu metru distanci starp veikala apmeklētājiem un darbiniekiem, veikalu drīkst apmeklēt.

14 dienu pašizolācijas prasības neattiecas uz Igaunijas pierobežā dzīvojošiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā dodas uz darbu vai izglītības iestādi Igaunijā. Viņi varēs turpināt to darīt, bet, atgriežoties mājās, vajadzēs ievērot noteiktas prasības.

Šīs prasības attiecas arī uz Igaunijas šķērsošanu tranzītā, tāpēc var arī izmantot aviosabiedrību pakalpojumus. Taču, ja ir nepieciešamība nokļūt no Somijas uz Latviju ar auto, var izmantot “Tallink” prāmi, kas divas reizes nedēļā ir uzsācis regulārus pasažieru reisus starp Rīgu un Helsinkiem,

Lietuva un Igaunija mīkstina noteikumus

Lietuvā un Igaunijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd ir spēkā noteikumi, kas paredz pašizolācijas ievērošanu, atgriežoties no valstīm, kuru 14 dienu kumulatīvais saslimstības līmenis ar Covid-19 ir 16 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Taču Lietuva un Igaunija atšķirībā no Latvijas nolēmusi palielināt šo robežlielumu līdz 25 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šī jaunā kārtība stāsies spēkā pirmdien, un Igaunijā tā attieksies uz ieceļotājiem no Latvijas, Lietuvas un Somijas.

Lietuva aicinājusi Latviju saglabāt tā dēvēto Baltijas burbuli, paaugstinot tajā saslimstības robežkritēriju līdz 25 un attiecinot to ne tikai uz personām no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, bet uz visiem, kas pārvietojas starp Baltijas valstīm.

Pierobežā īpaša kārtība

Tā kā ministri jau pagājušajā nedēļā saprata, ka gan Lietuvai, gan Igaunijai ir visai liela iespēja nākotnē pārsniegt robežlielumu, pie kura stājas spēkā prasība par pašizolāciju, Ministru kabinets ir mainījis MK noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, piemērojot īpašu regulējumu pierobežā, lai cilvēki, kuri, piemēram, ikdienā strādā vai mācās Lietuvā vai Igaunijā, varētu to turpināt darīt, ja kaimiņvalstīs saslimstība pieaugtu.

Ja kaimiņvalstīs pieaugs saslimstība, valdības lēmums paredz, ka personas, kuras dzīvo Latvijas pierobežā un ikdienā dodas uz darbu vai izglītības iestādi Lietuvā vai Igaunijā, varēs turpināt to darīt, bet, atgriežoties mājās, tām vajadzēs ievērot noteiktas prasības, piemēram, nedrīkstēs mājās uzņemt viesus, organizēt un apmeklēt privātas tikšanās, apmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku, savukārt, uzturoties sabiedriskajās vietās, jālieto mutes un deguna aizsegs, parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, uzreiz jānodrošina pašizolācija un jāsazinās ar ārstu.

Taču tas nenozīmē, ka ikviens, atgriežoties no Lietuvas vai Igaunijas, ievērojot iepriekš minētās prasības, varēs nedoties pašizolācijā, ja šīs valstis nokļūs dzeltenajā sarakstā. To varēs darīt tikai noteiktos gadījumos, piemēram, lai pildītu darba pienākumus Lietuvā vai Igaunijā; lai saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi; lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus; lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību; lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav pieejami Latvijas teritorijā. Turklāt visos šajos gadījumos ir jāuzrāda izziņa.

Valdība arī lēma, ka personas varēs šķērsot valsts robežu, ja nepieciešams organizēt vai apmeklēt bēres. Tāpat nebūs jāievēro pašizolācija personām, kuras Latviju šķērsos tranzītā. Tas nozīmē, ka tranzītā ceļojošām personām Latvijas teritorija būs jāšķērso ilgākais 12 stundu laikā, neparedzot nakšņošanu Latvijas teritorijā.

Valdība arī vienojās uz Lietuvu un Igauniju attiecināt pieeju, ka, inficēšanās rādītājiem pārsniedzot 16 uz 100 000 iedzīvotāju, tiks vērtēts saslimstības pieauguma kāpuma temps ‒ ja tas nepārsniegs 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, tad vēl nedēļu tiks novērota epidemioloģiskā situācija, lai piemērotu konkrētus ierobežojumus. Tādu pašu kārtību pret Latviju apņēmušās īstenot arī Igaunija un Lietuva.

Izpēte

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais