Partiju solījumi sociālajā jomā bez izdomas

SENIORI. Par pensionāriem ir padomājušas praktiski visas politiskās partijas un atbalstu sola gan pabalstu, gan veselības pakalpojumu veidā © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Politiskie spēki, kuri kandidē Rīgas domes vēlēšanās, iedzīvotājiem sola ne tikai bezmaksas sabiedrisko transportu un sakārtotas ielas, bet arī daudz lielākus pabalstus ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Retā partiju priekšvēlēšanu programma nekoncentrējas tikai uz materiālo atbalstu vecumdienās vai jaundzimušajam rīdziniekam, bet īsumā iezīmē arī attieksmi pret sociālo pakalpojumu attīstību.

Neatkarīgā pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām izpētīja visas partiju programmas, uzmanību pievēršot tieši sociālajiem jautājumiem.

Kāds pārsteigums ‒ sola palielināt

Saprotams, ka sociālo atbalstu visbiežāk partiju programmu rakstītāji saprot kā sociālos pabalstus materiālā jeb naudas izteiksmē, līdz ar to vairums priekšvēlēšanu programmu ir piepildītas ar solījumu palielināt pabalstu līdz 500 vai pat 1000 eiro vai ieviest jaunu pabalstu, piemēram, zāļu iegādei 100 eiro.

Piemēram, politiskā partija “Alternative” apsola “palielināt pabalstu jaunajām māmiņām līdz 500 eiro”. Nav skaidrs, vai visām māmiņām neatkarīgi no ienākumiem vai tomēr tikai māmiņām, kuras ir maznodrošinātas, proti, izvērtējot reālās vajadzības. Attiecībā uz citiem iedzīvotājiem šī partija sola vienkārši “palielināt sociālo atbalstu”. Solījums, kuru vēlētāji faktiski nevarēs pārbaudīt - izpildīts vai ne.

Partija “Jaunā Saskaņa” rīdziniekiem plānojusi izsniegt bērna piedzimšanas pabalstu ‒ par pirmo 1000 eiro, par otro ‒ 2000 eiro, par trešo ‒ 3000 eiro, un atbilstoši arvien lielāku pabalstu par nākamajiem bērniem ģimenē. Šī partija arī ierakstījusi pārdrošu solījumu, proti, ja solījums atjaunot sociālo māju celtniecības programmu ir skaidri saprotams, tad nemaz nav skaidrs, kā politiskais spēks to plānojis ‒ “nodrošinot ar dzīvesvietu visus rīdziniekus, kam tas ir nepieciešams”, turklāt salīdzinoši īsā laika posmā ‒ līdz 2025. gadam.

Saglabāsim atbalstu un “pamanīsim”

Partija “Gods kalpot Rīgai” norāda, ka sociālajam atbalstam Rīgā ir jābūt taisnīgam. Šī ir arī viena no tām partijām, kas uzsver, ka sociālais atbalsts nemazināsies un Rīgā tiks saglabāti visi pabalsti un pakalpojumi. Iespējams, šādi politiķi vedina domāt potenciālos rīdziniekus: sak’, padomājiet, ja pie varas tiks partijas, kuru politika arvien bijis strikts taupības režīms. “Gods kalpot Rīgai” sola arī risināt aprūpes mājas pieejamību un domāt par lielāku atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

Savukārt politiskā partija KPV LV, kuras pārstāve ir pašreizējā labklājības ministre Ramona Petraviča un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lapšāns kandidē uz Rīgas domi (lasi - atrodas sociālās politikas veidotāju galvgalī), programmu veidojusi kā prioritāšu atslēgas vārdus, no kuriem, visticamāk, pašam vēlētājam jāizloba, ko tad partija darīs. Piemēram, “Tavi apgādājamie ‒ bērnu pabalsti, senioru aprūpe, palīdzība īslaicīgas darba nespējas gadījumos”. Partija sola “pamanīt, negaidīt, palīdzēt un neaizmirst - nevienam nav apsolīta mūžīga veselība”.

Zaļo un zemnieku savienība sola palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 1500 eiro, nodrošināt atbalstu rehabilitācijai bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, kā arī plānos pašvaldības rehabilitācijas centra izveidi. Vēl politiķi uzsvēruši, ka paplašinās pašvaldības nodrošināto asistenta pakalpojumu saņēmēju loku.

Uzmanība arī sociālajam darbam

Vairākas partijas nedaudz izvērstāk skaidrojušas savu nostāju sociālajos jautājumos. Nacionālā apvienība Rīgu redz “bez šķēršļiem”, tāpēc sola kopā ar cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošām organizācijām “veidot ilgtermiņa programmu vides pieejamībai”. Šī partija sola attīstīt un modernizēt sociālos pakalpojumus, lai tie būtu vērsti uz individuālām klientu vajadzībām, tāpat politiķi sola veicināt pasākumus, kuri palīdzēs līdz minimumam samazināt bērnu uzturēšanos bērnu institūcijās. Tiesa, šos jautājumus politiskais spēks varēja un var risināt, atrazdamies Saeimā un arī būdams kā viena no valdību veidojošām partijām.

Otrs politiskais spēks, kura solījumi sociālajā jomā ir izvērstāki nekā citām partijām, ir “Attīstībai/Par! / Progresīvie”. Bez tā, ka politiķi sola papildus ar vismaz 350 miljonu eiro investīcijām sildīt ekonomiku, lai pārvarētu Covid šoku, partija vēsta ‒ “sociālajā jomā progresīvi ieguldīsim par trešdaļu vairāk”. Šī partija arī uzsver sociālā darba nozīmi, ne tikai pabalstus, proti, “mums svarīgāks ir nevis pabalstu skaits, bet gan tāds sociālais darbs, kas palīdz cilvēkiem izrauties no nabadzības, bērniem augt veselīgās ģimenēs un senioriem - būt aktīviem un noderīgiem.”

“Jaunā Vienotība” kā politisks spēks norāda, ka tās prioritāte ir vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem, un tā ir vienīgā partija, kas savā programmā iekļāvusi solījumu strādāt pie sistēmas, lai novērstu vardarbību ģimenēs. “Jaunā Vienotība” arī sola palielināt Sociālā dienesta kapacitāti Rīgā un sociālajiem darbiniekiem apsola algu vismaz 1100 eiro. Sociālie darbinieki pelnīs 1100 eiro. Katram jaundzimušajam rīdziniekam par godu politiķi apsolījuši iestādīt vienu koku.

Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” savu programmu uzreiz sāk ar to, ka ir vienīgā partija Latvijā, kas izpildījusi visus savus vēlētājiem dotos solījumus sociālajā jomā. “Saskaņa” arī uzskata, ka neviens, izņemot viņus, nevar saglabāt pilnvērtīgu sociālo atbalstu rīdziniekiem, un līdzīgi kā atsevišķas citas partijas sola Rīgā neatcelt nevienu sociālo programmu no tām, kas ieviestas pēdējos desmit gados. Kā jaunu piedāvājumu tā redz 500 eiro pabalstu jaundzimušajiem no 2012. gada.

Tieši šādu pašu pabalstu apsola arī Jaunā konservatīvā partija, turklāt tai rīdziniekiem ir arī kāds līdz šim partiju programmās neredzēts solījums - “tiks līdzfinansēta apaugļošanas un auglības atjaunošanas programma, šā pakalpojuma pieejamības vecuma ierobežojumu paaugstinot līdz 40 gadiem” . Jāpiebilst, ka šādu programmu realizē arī valsts (tiesa, ar vecuma ierobežojumu līdz 37 gadiem). Jaunās konservatīvas partijas solījums senioriem ir atbalsta programmas, kas nodrošinās minimālo ienākumu nestrādājošiem pensionāriem - 200 eiro.

Vai nesola leiputriju

Partija “Vienoti Latvijai” vēlas ieviest risinājumus sociāli mazaizsargāto cilvēku iesaistei darbībai pilsētas labā, par to šie cilvēki saņems atlīdzību. Centra partija arī sola palielināt sociālo palīdzību rīdziniekiem un vienkāršot tās saņemšanu. Latvijas Krievu savienība solījumos ir lakoniska: tā ieviesīs jaunu principu sociālajā palīdzībā - “nevis trūcīgie nāk pēc palīdzības, bet palīdzība nāk pie trūcīgajiem” .

“Nacionālā savienība Taisnīgums” savā programmā apsola “50 eiru piemaksa par bērnu ‒ pilsoni pēc 2 gadu vecuma”. Savukārt Rīcības partija pilnā apjomā atjaunos bezmaksas virtuvju programmu cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas, tiesa, par šo priekšvēlēšanu solījumu partija jau saņēmusi kritiku, jo Rīgā zupas virtuves nekad nav pārtraukušas savu darbu, tāpat kā patversmes. Rīcības partija arī sola, ka jau līdz 2025. gada beigām būs likvidēta rinda uz sociālo mājokli, bet dome katru mēnesi sola pabalstu katram invalīdam, maznodrošinātam, vientuļam vecākam ar bērnu 100 eiro apmērā, bet katram bērnam - 120 eiro. Par šo priekšlikumu adekvātumu reālajai situācijai jāspriež pašiem vēlētājiem.

Veselībā arī Covid tēma

Vairāki politiskie spēki priekšvēlēšanu programmās iekļāvuši solījumu pilnveidot veselības aprūpi atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām, kas neapšaubāmi ir jaunums politiskajā retorikā pirms vēlēšanām. Piemēram, “Saskaņa” programmā raksta: “pilsētas slimnīcām un poliklīnikām jābūt sagatavotām cīņai ar jauniem epidemioloģiskajiem draudiem.”

“Gods kalpot Rīgai” lepojas ar atjaunoto Rīgas 1. slimnīcu, bet Zaļo un zemnieku savienība tai sola atjaunot neatliekamās palīdzības slimnīcas statusu. ZZS sola arī ieviest līdzfinansējumu medikamentu iegādei sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un uzlabot paliatīvās aprūpes pieejamību.

“Jaunā Saskaņa” vēlas attīstīt pašvaldības aptieku tīklu ar vienotu zāļu iepirkumu, lai rīdzinieki varētu zāles iegādāties ar minimālu uzcenojumu, bet “Jaunā Vienotība” ‒ kompensēt veselības aprūpes izdevumus senioriem 100 eiro apmērā gadā. “Attīstībai/Par! / Progresīvie” vēsta, ka Rīgā būs divas dienas aprūpes slimnīcas ‒ centrā un Pārdaugavā.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.