Vecas atkritumu izgāztuves, lopu kapsētas, militārie objekti – tās ir vietas, kur labāk nespert kāju. Taču tie nav vienīgie objekti, kuros ir konstatēts piesārņojums. Tāds var būt pat vietā, kur ir uzcelts lielveikals.
Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistru Latvijā uztur VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC). Šajā reģistrā apkopota informācija par 3500 vietām Latvijā. Tiesa, daļa no tām ir attīrīta un nav vairs uzskatāma par piesārņotu, daļa ir reģistrēta kā potenciāli piesārņota vieta. Savukārt 248 vietas šajā reģistrā ir apzīmētas kā piesārņotas, no tām 82 atrodas Rīgā.
Kartes un lietotnes
Likums nosaka, ka pašvaldību, reģionālo vides pārvalžu un centra sarakstos vai datu bāzē apkopotie dati par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām ir brīvi pieejami sabiedrībai, un tie nav uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju vai komercnoslēpumu. Ar šiem datiem var iepazīties LVĢMC mājaslapā, kurā informācija ir atrodama gan kartes, gan arī datu veidā. Viedierīču lietotāju ērtībām ir pieejama arī lietotne “PPPV ‒ piesārņotās vietas”, kurā var ielūkoties, piemēram, dodoties pārgājienos vai meklējot atpūtas vietas. Diez vai labi būtu ierīkot piknika vietu netālu no lopu kapsētas vai vecas atkritumu izgāztuves.
Piesārņoto un potenciālo piesārņoto vietu var atrast kartē. Tāpat karte un dati satur informāciju par piesārņojuma veidu, piesārņojošās darbības ilgumu, kas šajā vietā atrodas šobrīd un kas atrodas tuvākjā apkārtnē, vai tiek veikti sanācijas darbi utt. Šī informācija, iespējams, ir svarīga arī nekustamā īpašuma attīstītājiem vai pircējiem.
Lielveikals vecā atkritumu izgāztuvē
Pēc šī reģistra datiem,
piesārņojums konstatēts 37 vecās atkritumu izgāztuvēs, un sešas no tām ir Rīgā (Lielvārdes, Duntes, Uriekstes un Kleistu ielā, Juglas krastmalā un pie Bieķengrāvja).
Atkritumu izgāztuve kādreiz bija arī Juglas krastmalā, vietā, kur tagad atrodas tirdzniecības centrs “Jugla”. Šajā vietā kopš 1994. gada konstatēts gruntsūdeņu piesārņojums.
Atkritumu izgāztuve kādreiz bija arī Sarkandaugavā. Padomju laikos Sarkandaugavā dzīvojošie rīdzinieki droši vien atceras kodīgi smirdošo kanālu, kura klātbūtni varēja sajust pat ar aizvērtām acīm. Tagad kanāls ir aizbērts, dodot vietu saimnieciskai darbībai. Piesārņoto vietu reģistrā ir ierakstīta Duntes iela 15, kur tagad atrodas benzīntanks, bet kādreiz bijusi Sarkandaugavas kanāla izgāztuve.
Savukārt zemes gabals Duntes ielā 25, ko ir iegādājies “Lidl Latvija” ar mērķi būvēt šajā vietā lielveikalu, piesārņojošo vietu reģistrā nav iekļauts, lai gan pagājušajā gadā šajā vietā tika atklāts naftas piesārņojums, kas vairākas reizes pārsniedz pieļaujamās normas. Raidījums “Nekā personīga” pērn vēstīja, ka piesārņojums Duntes ielā 25 pētīts jau 2006. gadā un fiksēts Rīgas domes dokumentos, tomēr oficiālajam piesārņoto vietu reģistram par to nekas neesot ziņots. Tikai tad, kad teritoriju nopirkusi “Lidl Latvija”, izrādījies, ka naftas produktu līmenis gruntī gandrīz 40 reizes pārsniedz kritisko robežu. Topošajā veikala atrašanās vietā arī smago metālu koncentrācija desmit reizes pārsniedz kritisko robežu. Tobrīd tika konstatēts, ka piesārņoti 55 000 kubikmetru grunts.
“Lidl Latvija” šajā vietā ir plānojis uzbūvēt vienstāva veikala ēku un autostāvvietu 127 vieglajām automašīnām. Pagaidām gan nekāda rosība šajā zemes gabalā nenotiek. Tas tiek izmantots automašīnu novietošanai.
Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā atrodamas arī 8 nelegālas atkritumu izgāztuves (Kuldīgas novada Laidu, Gudenieku, Kurmāles, Pelču un Ēdoles pagastā, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kā arī Rīgā, Rudzu ielā un Jūrmalā, Zvejas ielā). Taču, visticamāk, nelegālo izgāztuvju ir vairāk.
Šajā reģistrā ir arī informācija par 71 Latvijā esošu lopu kapsētu, no kurām divas reģistrētas kā piesārņotas vietas. Viena no tām atrodas Rīgā, bijušajā padomju laiku naftas bāzes teritorijā Tvaika ielā, otra ‒ Jelgavā, lauksaimniecības teritorijā netālu no mazdārziņiem, vietā, kur kādreiz bija bīstamo šķidro atkritumu izgāztuve “Kosmoss”. Piesārņojošās darbības šajā vietā veiktas no 1965. līdz 1978. gadam. Šajā reģistrā šī vieta nokļuvusi, jo tajā uzkrāts liels daudzums šķidro toksisko atkritumu. 2012. gadā šo vietu nosedza ar 70 tūkstošiem kubikmetru būvgružu un 90 tūkstošiem kubikmetru zemes. Izgāztuves teritorija tiks uzraudzīta vēl vismaz divdesmit gadus.
Avāriju sekas
Reģistrā ir arī 9 avāriju vietas. Viena no šādām vietām ar statusu “potenciāli piesārņota vieta” ir Gaujas nacionālajā parkā, Vējupītes krastā, kur astoņdesmito gadu beigās avārijas dēļ radās piesārņojums ar mazutu. Tobrīd tas tika savākts, izmantojot tolaik pieejamos absorbentus - salmu ķīpas. Stāvās nogāzes un nepieejamās vietas dēļ piesārņojums tika noglabāts turpat gravā izraktajās bedrēs. Pēc iepriekš veiktajām aplēsēm, kopējais piesārņojuma apjoms bija apmēram 13 kubikmetri, kas atrodas apmēram 100 metru garā zonā upes krastā. Pagājušajā gadā tika veikti sanācijas darbi, lai savāktu piesārņojumu. Tas bija gana sarežģīti un laikietilpīgi, jo Vējupītes grava šajā vietā ir apmēram 55 metrus dziļa un piekļūt piesārņojuma vietai ar jebkāda veida tehniku praktiski nebija iespējams.
Savukārt statuss “piesārņota vieta” piešķirts trim avārijas vietām. Viena no tām ir Salaspils novadā, Rīgas‒Daugavpils šosejas malā, kur 1999. gadā avārija rezultātā gruntī noplūda formaldehīds.
