Situācija Baltkrievijā saglabājas sprādzienbīstama, vienlaikus Krievijā sākas pēdējā laika vērienīgākie militārie manevri “Kaukāzs 2020”, kuru laikā iespējams nemanāmi aizmanevrēt pavisam citos virzienos, un Putins jau arī sola militāro atbalstu Lukašenko, kurš jaunām vēlēšanām un visam starptautisko padomdevēju pūlim saka ‒ tikai pār manu līķi. Tikmēr Latvija jau sola uzņemt politiskos bēgļus no Baltkrievijas, rīko mācības iebrukuma apturēšanai Aizsardzības ministrijā un strādā pie Valsts aizsardzības koncepcijas. Nemierīgs laiks.
Bēgļu gan nebūšot daudz. Tā pēc Baltkrievijas situācijai veltītās valdības ārkārtas sēdes pirmdien paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Baltkrieviem jāstājas rindā
Aģentūra LETA noskaidrojusi, ka iepriekšējos gados bijuši vien daži gadījumi, kad baltkrievi patvērumu prasījuši, taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde viņiem Latvijas Republikas vārdā izsniegusi kurvīti. Tagad politisku apsvērumu dēļ atteikumu nebūs, taču visam jānotiek atbilstoši likumiem un pandēmijas laika epidemioloģiskajiem nosacījumiem. Baltkrieviem, ja būs vēlēšanās mukt uz Latviju, jāstājas rindā. Taču, kas notiktu, ja izceltos lielāka migrantu krīze un rindā viņi stāvēt negribētu? Lietuva paziņojusi, ka varasiestādes ir gatavas reaģēt uz iespējamo spriedzi pie Baltkrievijas robežas un gatavo telpas, kurās izmitināt bēgļus no kaimiņvalsts. Arī mūsu Saeimā vakar tika spriests par robežas atvēršanu ierobežotam skaitam baltkrievu, kas varbūt gribētu patverties Eiropā. Šo debašu rezultāts ir parlamenta paziņojums ar aicinājumu organizēt Baltkrievijā atkārtotas prezidenta vēlēšanas. Tiesa gan, sarīkot tās var vienīgi pats Lukašenko, un, kā viņš jau paziņojis ‒ kas tāds var notikt vienīgi pār viņa līķi. Līdzšinējo Baltkrievijas nemieru gaitā bojā gājuši divi cilvēki, bet prezidents ir sveiks un vesels.
Nepieciešamas bailes no vajāšanas
Bēgļu straume ir potenciāli liels apdraudējums valstij, kuru tā šķērso. Piemēram, tāpēc, ka noplicina uzņemošās valsts sociālo budžetu, turklāt ar to kopā var pārvietoties teroristi. Eiropas valstis jau vairākus gadus cenšas apvaldīt migrantu pūļus no Āfrikas, vidējiem austrumiem, un tāpat Vidusjūru pa brīdim šķērso pilnas laivas ar labākas dzīves meklētājiem. Līdz Latvijai šī plūsma nonākusi minimālos apmēros. Taču konfliktu ģeogrāfijai pārvietojoties uz austrumiem no Latvijas, arī problēmas mērogs var augt.
Iekšlietu ministrija šobrīd apliecina, ka ir gatava Baltkrievijas pilsoņu uzņemšanai Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā: “Bēgļa statuss tiek piešķirts, ja trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas Patvēruma likuma nosacījumi, kas liedz personai piešķirt bēgļa statusu.”
Kas noderīgs materiālajās rezervēs
Ja bēgļu straume kļūtu nevadāma, rīcības algoritmi būtu meklējami citos dokumentos. Pirmkārt, Valsts civilās aizsardzības plānā. Tas ietver “Pasākumu plānu par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā”. Taču kā Neatkarīgā vēstīja, dokumenta pieņemšana jau pāris gadus kavējas, jo ministrijām un iestādēm uzliktu jaunus pienākumus, ko tās nevēlas. Piemēram, sadaļā, kas skar iedzīvotāju pārvietošanu, uzdots gan izstrādāt kārtību iedzīvotāju evakuācijai, pagaidu izmitināšanai un aprūpei, gan “izveidot un uzturēt kartogrāfisku ģeotelpiskas informācijas datu kopumu par evakuācijas pulcēšanās vietām, ieslodzījuma vietām un to resursu, ārstniecības iestādēm un to resursu, īslaicīgās aizturēšanas vietām, sociālās aprūpes centriem un citu saistošu informāciju”. Tā kā plāns nav pieņemts, šie un arī citi uzdevumi nav izdarīti. Pagaidām dokuments der vienīgi ziņkāres apmierināšanai. Valsts materiālās rezerves ir ļoti noslēpumains lielums, par kura saturu nekas daudz netiek izpausts. Taču no Valsts civilās aizsardzības plāna projekta iespējams uzzināt, kādi krājumi Latvijā izveidoti starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai.
Noliktavās atrodas 1200 segas, 60 lāpstas, 100 sanitārās nestuves un lērums citu labumu 27 pozīcijās.
Ko saka aizsardzības koncepcija
Latvijai kā NATO dalībvalstij ir saistoša 2016. gada Varšavas samita prasība nodrošināt efektīvu pasākumu kopumu, “lai varētu pārvarēt nekontrolētu masveida iedzīvotāju pārvietošanos un nodrošināt dekonfliktāciju starp evakuējamiem iedzīvotājiem un ienākošiem militāriem spēkiem” .
Ministru kabinets vakar apstiprināja un nosūtīja tālākai virzībai uz Saeimu Valsts aizsardzības koncepcijas projektu. Neatkarīgā par šo dokumentu jau vēstīja: “Aizsardzības koncepcija gatavo partizānu karam” (15.06.2020.).
Arī migrācijas draudi tajā garāmejot ir pieminēti, taču runa ir tikai par globālo klimata pārmaiņu izraisītu migrāciju kā fonu un iemeslu dažādiem konfliktiem. Primāri dažādas sociālas nekārtības ir iekšlietu resora bizness, līdz brīdim, kad iekšlietas un pašvaldības vairs netiek galā. Tad talkā tiek saukta armija. Jāatgādina, ka, piemēram, pandēmijas sākumā armija devās talkā robežsardzei sargāt valsts robežas. Tomēr bruņoto spēku primārais uzdevums vienmēr ir un paliek valsts fiziskā drošība. Un tas arī atspoguļojas jaunajā Valsts aizsardzības koncepcijā. Tā runā par militāriem apdraudējumiem, nevis civilām katastrofām un nekontrolējamām bēgļu plūsmām. Savukārt Krievija atbilstoši koncepcijai tiek uzskatīta par galveno apdraudējuma avotu:
“Agresija Ukrainā, kā arī mēģinājumi mazināt Baltkrievijas neatkarību norāda uz augošajām Krievijas ambīcijām. Nākotnē iezīmēsies arvien nopietnāki mēģinājumi mainīt ģeopolitisko situāciju Eiropā, neizslēdzot iespēju lietot militāru spēku.”
Par laimi, pagaidām gan karošana, gan bēgļu plūsmas uz Latviju attiecas tikai hipotētiski. Arī uzbrukums Aizsardzības ministrijai, kas vakar un šodien tika izspēlēts ministrijas kompleksā Krišjāņa Valdemāra ielā.
