Labklājības ministrija aprēķinājusi indeksus, kurus izmantos šā gada pensiju pārskatīšanā. Indeksējot vecuma pensijas, piemēros indeksu atkarībā no seniora darba stāža – jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pensijas pielikums.
Neatkarīgā rakstīja, ka šā gada indeksāciju ietekmē deflācija jeb patēriņa cenu samazinājums atsevišķos šā gada mēnešos, kas nozīmē, ka indeksi salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mazāki. Tomēr deflācija nav apēdusi pensiju pielikumu, un, pēc Neatkarīgās aplēsēm, vidēji pensijas pieaugs par desmit līdz 13 eiro.
Indeksē lielāku apmēru
Pensijas tiek indeksētas vienu reizi gadā - 1. oktobrī, bet indeksu, kādu piemēros pensiju pārskatīšanā, Labklājības ministrija aprēķina jau augustā. Jāatgādina, ka indeksu nepiemēro visām pensijām vienādi, jo netiek indeksētas pensijas, kuras lielākas par pensiju likumā noteikto apmēru. Šogad tiks indeksētas visas pensijas vai to daļa, kas nepārsniedz 454 eiro.
Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Labklājības ministrija atgādina, ka izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar 1. grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.
Indekss mazāks
Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu. Formulā, kas nosaka pensijas indeksācijā izmantojamo indeksu, iekļauti vairāki rādītāji, un viens no tiem ir patēriņa cenu indekss laikposmā no iepriekšējā gada 1. augusta līdz esošā gada 31. jūlijam. Tas tiek izteikts kā koeficients ar četrām zīmēm aiz komata. Redzot patēriņa cenu krišanos vairākos šā gada mēnešos, bija bažas par indeksu, ko aprēķina pensiju pārskatīšanā. Tomēr deflācija jeb cenu samazināšanās tika novērota tikai aprīlī, maijā un jūnijā, bet jūlijā preču cenas jau atkal pieauga. Gada inflācija jūlijā tika aprēķināta 1,2 procentpunktu apmērā.
Labklājības ministrija norāda, ka šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380, kas ir nedaudz mazāks nekā pagājušajā gadā, līdz ar to deflācijas mēnešu ietekme ir nedaudz, bet jūtama.
Jo lielāks stāžs, jo lielāka pensija
Arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas jeb darba stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt, jo papildus inflācijas rādītājam pensiju palielināšanā izmanto arī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma procentus. Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem; ja no 30 līdz 39 gadiem, kā arī ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, piemēros 60 procentus; ja darba stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem - 70 procentus, bet ja stāžs senioram ir 45 gadi un vairāk - 80 procentus.
Labklājības ministrija norāda arī konkrētos indeksus, kurus var piemērot pensijām, lai pamēģinātu pieaugumu izrēķināt paša spēkiem. Senioriem, kuru darba stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijas pārskatīšanā piemēros indeksu 1,0380; ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem - piemēros indeksu 1,0446; ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem - indekss būs 1,0512 Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadu - piemēros indeksu 1,0578.
Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 350 eiro, tad senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no šā gada oktobra pensijas apmērs būs 363,30 eiro - tātad par 13,30 eiro lielāks, bet ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem - pensijas apmērs būs 365,61 eiro, t.i., par 15,61 eiro lielāks. Ja apdrošināšanas stāžs pensionāram ar šādu pensiju ir no 40 līdz 44 gadiem - pensijas apmērs būs 367,92 eiro, t.i., par 17,92 eiro lielāks. Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad pensija palielināsies līdz 370,23 eiro un būs par 20,23 eiro lielāka.
Te gan jāņem vērā būtiska piezīme ‒ no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu.
2020. gadā pensionāra neapliekamais minimums ir 300 eiro, tātad ar 20 procentu nodokli apliks to pensiju daļu, kas ir virs 300 eiro.
Indeksē piemaksas
Vienlaikus ar pensiju indeksē arī piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, un pensijas piemaksas indeksācijā piemēro faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Pensiju piemaksas ir dažādas un atkarīgas no tā, kad cilvēks devies pensijā, taču indeksācijā abiem piemaksu apmēriem piemēros vienu un to pašu indeksu.
Esošais piemaksas apmērs, kas šobrīd ir 1,07 eiro un 1,61 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, tiks pārskatīts, piemērojot indeksu 1,0380. Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1,07 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,11 eiro, bet tie, kas saņēma 1,61 eiro - turpmāk saņems 1,67 eiro.
Piemēram, pensionārs, kurš saņem vecuma pensiju 400 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās noteikto piemaksu 26,75 eiro, no šā gada oktobra saņems vecuma pensiju 423,12 eiro un piemaksu pie pensijas 27,75 eiro. Arī te jāņem vērā, ka pensijai tiks piemērots iedzīvotāja ienākuma nodoklis.
Labklājības ministrija atgādina, ka pensionāriem pašiem nekas nav jādara - pensiju indeksāciju nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski. Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā.
