Saeimā pārstāvētie konservatīvie politiskie spēki trešdien, divos gejus, lesbietes, biseksuāļus un transpersonas skarošos jautājumos palika mazākumā. Parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma virzīt tālāk sabiedrības iniciatīvu par viendzimuma partneru reģistrēšanu un atzina, ka Nacionālo apvienību pārstāvošais deputāts Jānis Iesalnieks, izplatot LGBT diskriminējošu informāciju, pārkāpis deputāta Ētikas kodeksu.
Desmit tūkstošu pilsoņu parakstu, kas nepieciešami, lai iniciatīvu varētu nodot izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, ierosinājums par viendzimuma partneru reģistrēšanu savāca dažos mēnešos.
Iniciatīvas autori norāda, ka iespēja legāli reģistrēt viendzimuma partnerattiecības ir vienlīdzības jautājums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet viendzimuma pāriem legālu atzīšanu patlaban piedāvā 47 valstis, no kurām 27 ietilpst Eiropas Savienības Padomē.
“Civila laulība, civila savienība vai reģistrētas partnerattiecības nozīmē tiesības, atbildību un garantijas, ko valsts sniedz pārim, kas atrodas stabilās attiecībās. Uzskatu, ka Latvijas valdība nedrīkst diskriminēt viendzimuma pārus un izslēgt tos no aizsardzības, kas tiek garantēta oficiāli atzītai laulībai starp vīrieti un sievieti [..] tiesību piešķiršana viendzimuma pāriem neko neatņem atšķirīgu dzimumu pāriem, kas jau bauda šīs tiesības,” pauž iniciatīvu iesniegušais Raimonds Petrovics.
Savukārt iniciatīvas autorus Saeimas komisijas sēdē pārstāvošā LGBT un viņu draugu apvienības “Mozaīka” valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina atgādināja, ka jau 2018. gadā tiesībsargs norādījis - tiesiska aizsardzība 21. gadsimtā nepieciešama ne tikai divdzimumu pāriem, un valstij jāatzīst, ka viendzimuma un divdzimumu ģimenes ir līdztiesīgas.
Nevēlas tērēt laiku
Pret šo iniciatīvu, protams, vērsās komisijā strādājošais Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Viņš atgādināja, ka līdzīgu iniciatīvu noraidīja jau 12. Saeima. Viņaprāt, tas ir pietiekams iemesls, lai 13. Saeima netērētu laiku jaunajam dokumentam.
“Šis jautājums absolūti nav jauns. Mūsu gadījumā tā ir politiska izšķiršanās, par kādu laulības modeli mēs esam. Absolūti iestājos par iecietību pret katru Latvijas cilvēku neatkarīgi no seksuālās orientācijas, tai pašā laikā ir kaut kādas robežas, kuras nevajadzētu pārkāpt,” saka R. Dzintars.
Arī Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Normunds Žunna, apelējot pie vērtībām un 12. Saeimas lēmuma, iniciatīvu neatbalsta. “Šeit ir runa par vērtībām. Arī es esmu par ģimeni, kur vīrietis un sieviete veido ģimeni. Es nekādā gadījumā neesmu pret to, ka mums pastāv viendzimuma pāri, kas dzīvo viendzimuma attiecībās, bet neredzu nepieciešamību atkārtoti skatīt šo iesniegumu,” saka N. Žunna.
Iniciatīvu neatbalsta arī “Saskaņu” pārstāvošais Artūrs Rubiks, taču viņš 12. Saeimas lēmumus tik cieši ar šī parlamenta sasaukuma darbu nesaista, turklāt respektē vēlētāja gribu.
“Atbalstu pilnībā to, ko pateica Raivis. Ar abām rokām. No otras puses, iznāk tā, ka mūsu vēlētāji, kas mūs ievēlēja, grib, lai Saeima kārtējo reizi izietu šo pārbaudi. No vienas puses, uzskatu, ka vajadzētu noraidīt, no otras puses, vajadzētu skatīt,” pauž deputāts.
Jāpieņem realitāte
Uz to, ka 13. Saeima šādu likumprojektu nav vērtējusi, norāda arī “Attīstībai/Par!” pārstāvošais Ilmārs Dūrītis. “Saeimas deputātu sastāvs mainās, mainās arī sabiedrība. Secinājums, ka kādreiz Saeima jau līdzīgu iniciatīvu skatījusi un tādēļ šī nav jānodod komisijai, manuprāt, ir nepamatots,” saka I. Dūrītis. “Mums ir svarīgas tradīcijas, bet viendzimuma pāri ir pastāvējuši ļoti sen, šādas ģimenes ir un būs, būtu tikai loģiski šo diskusiju turpināt.” Turklāt par to, ka šis jautājums daļai sabiedrības ir ļoti svarīgs, liecina tas, ka šī nav pirmā reize, kad tas nonācis Saeimas dienaskārtībā.
Ņemot vērā šos argumentus, komisijas vairākums, kuram iebilda Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, lēma, ka komisija turpinās darbu pie iniciatīvas izvērtēšanas. Paredzams, ka tiks pieaicināti arī konstitucionālo tiesību eksperti, kuriem būs jāsniedz vērtējums tam, cik lielā mērā iniciatīva konfliktē vai nekonfliktē ar Satversmes 110. pantu, kas nosaka, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību ‒ savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”.
Sociālā naida izraisīšana
Nacionālās apvienības pārstāvju argumenti neizturēja arī komisijas vairākuma vērtējumu jautājumā par Jāņa Iesalnieka iespējamo Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu. Tādu bija saskatījusi Nacionālās apvienības partnere koalīcijā “Attīstībai/Par!”.
Iesniegumā komisijai organizācijas līderis Daniels Pavļuts atzīmējis, ka 13. jūlijā viņš mikroblogošanas vietnē “Twitter” novērojis, ka J. Iesalnieks kopīgojis ierakstu, kuram pievienots attēls ar teksta norādi “No LGBT brīva zona”, kas, politiķa ieskatā, saistīts ar sociālā naida un nesaticības izraisīšanu pret noteiktu sociālu grupu ‒ LGBT personām Latvijā ‒ un “pirmšķietami norāda uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem”.
“Papildus jānorāda, ka minētais ieraksts tekstuāli līdzinās Otrajā pasaules karā izmantotajam apzīmējumam “judenfrei” jeb “brīvs no ebrejiem”, kas tika izmantots kā apzīmējums teritorijām, kur ebreji tika izvesti vai noslepkavoti,” akcentē D. Pavļuts.
Komentējot paša kopīgoto ierakstu, J. Iesalnieks norāda, ka tvīta pavairošana automātiski nenozīmējot “100% piekrišanu”. Politiķis tvīta autoram vēlāk vaicājis, vai precīzāks latviskojums, ņemot vērā kontekstu, nebūtu “No LGBT ideoloģijas brīva zona”. “Citādi var pārprast. Arī Polijā, no kurienes tas, šķiet, ņemts, ir runa tieši par LGBT ideoloģiju, ne cilvēkiem,” skaidro deputāts.
Taču norādot, ka
“personai nav obligāti jābūt apstrīdēto izteikumu vai citāda veida naida izpausmju autoram un noziedzīgā nodarījuma (KL 140. pants: sociālā naida un nesaticības izraisīšana) objektīvā puse var izpausties arī, izplatot citu personu izteikumus, kas vērsti uz naida kurināšanu,”
D. Pavļuts palika pie sava. Neesot arī izslēgts, ka “Attīstībai/Par!” par J. Iesalnieka nodarījumu vērsīšoties tiesībsargājošajās iestādēs.
Sodīs vēlāk
Šī jautājuma izvērtēšanā nevēlējās piedalīties “Jauno Vienotību” pārstāvošais Ainars Latkovskis un ZZS pārstāvošais Jānis Vucāns, taču komisijas vairākums atzina, ka J. Iesalnieka rīcībā patiešām saskatāms ētikas kodeksa pārkāpums.
Lemšanu, kādu sodu Nacionālās apvienības pārstāvis par to ir pelnījis, deputāti gan atlika uz citu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi.
Saskaņā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu par tā pārkāpšanu tautas priekšstāvi var sodīt, izsakot mutvārdu vai rakstveida brīdinājumu, kuru nolasa Saeimas sēdē un publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, liegt tam piedalīties Saeimas sēdes debatēs vai pat izslēgt uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm.
