Nežēlastībā kritušās bankas “ABLV Bank” dibinātājs un saistītā labdarības fonda “Novum Riga Charitable Foundation” vadītājs Ernests Bernis nesen devies pie Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces Ilzes Znotiņas aprunāties par fonda līdzekļu atsaldēšanu. Tas nebija gudri darīts. Pagāja diena, un Valsts policija bankā un pie fonda cilvēkiem sarīkoja grandiozu kratīšanu.
Labdarības fonds patiešām nodarbojas ar labdarību un dara to jau gadiem. Tas ir vispārzināms fakts, tāpēc kontu iesaldēšana bija pārsteigums. Aptuveni četri miljoni eiro - pārbaudīti un ar simtprocentīgi zināmu izcelsmi, kas bija paredzēti dažādām sabiedriska labuma programmām, uz nezināmu laiku ir aizturēti. Neatkarīgā jau rakstīja, ka “Finanšu izlūkošanas dienests sagrauj ar ABLV saistīto labdarību”. Tā kā nekādus paskaidrojumus un pierādījumus šādai nepieciešamībai dienests netika sniedzis - nedz pašam fondam, nedz arī plašākai sabiedrībai, Ernests Bernis pieteica vizīti pie Ilzes Znotiņas.
Bernis dodas ciemos
Lūk, fonda paziņojums par šo vizīti:
“Ceturtdien, 11. jūnijā, mūsu fonda valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis pēc savas iniciatīvas tikās ar Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu un dienesta vadītājas vietnieku Sandiju Vectēvu. Protams, viens no svarīgākajiem tikšanās iemesliem - FID pieņemtais rīkojums par visu fonda līdzekļu iesaldēšanu, kas faktiski apturēja mūsu sabiedriskā labuma darbus. Ļoti ceram, ka jau drīzumā varēsim sniegt plašāku informāciju par tikšanos, jo sanāksme tika protokolēta, savukārt FID rīkojumu esam pārsūdzējuši.”
Taču nākamo paziņojumu pēc tikšanās sniedza nevis fonds, bet jau Valsts policija, sev neraksturīgā atklātībā ļoti detalizēti izklāstot jaunāko kriminālprocesuālo darbību gaitu.
Banku krata visi
“13. jūnijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar kolēģiem no citām Valsts policijas struktūrvienībām, speciālistiem no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes, CERT.LV un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras (kopumā iesaistītas 230 personas, no kurām 210 Valsts policijas amatpersonas) veica 46 kratīšanas dažādās vietās Rīgā un Rīgas reģionā - gan kredītiestādē, gan uzņēmumos, gan personu darba vietās un dzīvesvietās. Kratīšanu laikā tika aizturētas astoņas personas, kuras pēc iespējas nekavējoties tika nopratinātas un atbrīvotas, paliekot statusā, kas paredz tiesības uz aizstāvību. Drošības līdzekļi nevienai personai netika piemēroti. Minētās darbības tika veiktas pamatprocesā, kas bija uzsākts, reaģējot uz 2018. gada februārī saņemto Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FINCEN) ziņojuma.” Tā vēstīts Valsts policijas izplatītajā preses relīzē.
Pasūtījums nepildās
Nelielam atgādinājumam ‒ FINCEN ziņojums būtībā ir ASV valdības pasūtījums slēgt banku “ABLV Bank”, bet tās īpašniekus ielikt cietumā. Latvijas politiskā elite un varasiestādes to arī apzinīgi cenšas pildīt, taču vismaz līdz šim pietrūkst pamatojuma un pierādījumu. Pat ar vairāk nekā 50 uzsāktajiem kriminālprocesiem par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Tāpēc turpinās bankas pašlikvidācijas process, un Ernests Bernis var atļauties ar savu klātbūtni kaitināt Ilzi Znotiņu. Taču par šādiem izgājieniem nākas maksāt, tostarp ar reputāciju.
Negatīvā informācija tiek ļoti precīzi dozēta un mērķēta.
“Pašlaik tikai Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā esošajos kriminālprocesos ‒ ABLV bankā arestēti 374’882’245,55 eiro, t.sk. nauda, finanšu instrumenti, nekustamais īpašums,” tā ziņo Valsts policijas preses dienests.
Ar atskaiti par darba panākumiem valsts izdevumā “Latvijas Vēstnesis” klajā nācis arī Finanšu izlūkošanas dienests:
Šogad “kopumā līdz jūnija vidum FID iesaldējis 283,39 miljonus eiro, trīs seifus un 30 nekustamos īpašumus. Tieši jūnijā ir bijis iesaldēto līdzekļu rekords - 94,25 miljoni eiro. 88,61% iesaldēto līdzekļu uzglabāti likvidējamās kredītiestādēs.”
Tieši guļošo sit
Saliekot kopā Valsts policijas un Finanšu izlūkošanas dienesta sniegto informāciju, rodas likumsakarīgs jautājums - kas tad ir tās iestādes, kurās notiek līdzekļu iesaldēšana. Par likvidējamajām skaidrs, tādas ir divas ‒ “ABLV Bank” un “PNB Banka”.
Taču, kurās nelikvidējamās bankās iesaldēti atlikušie 11,39% Znotiņas pieminēto līdzekļu? Neatkarīgā jau pirms vairākām dienām Valsts policijai pieprasīja izsniegt precīzu sarakstu ar banku nosaukumiem un tajās iesaldētajām summām, vēršot uzmanību uz faktu, ka par banku “ABLV Bank” policija šādu detalizētu informāciju jau ir sniegusi. Oficiālā atbilde pagaidām nav saņemta, bet neoficiālā ir tāda, ka izmeklēšanas interesēs informācija netiks sniegta.
Vēsts ir nepārprotama: par “ABLV Bank” mēs sniegsim pēc iespējas sliktākas ziņas, par citām bankām - klusēsim. Šai gadījumā sakāmvārdam nav taisnība. Tieši guļošo sit.
