Epidemioloģiskā situācija iedrošina ātrāk atvieglot ierobežojumus

Gandrīz divus mēnešus sabiedriskajā transportā obligāti bija jānēsā mutes un deguna aizsegs vai maska. Sākotnēji liela daļa sabiedrības šo prasību ņēma vērā, taču, paaugstinoties gaisa temperatūrai un uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, šo it kā obligāto prasību ievēroja arvien mazāk. Nu valdība šo prasību mīkstinājusi © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Atzīstot, ka, pārāk ilgi saglabājot visaptverošu noteikumu, kas pieprasa mutes un deguna aizsegu lietošanu sabiedriskajā transportā, šī instrumenta nozīme cīņā ar pandēmiju tiek devalvēta, valdība mīkstinājusi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas noteikumus. Augustā varēsim piedalīties arī plašākos sporta pasākumos brīvā dabā.

“Paldies dievam, mums ir salīdzinoši labvēlīga situācija - Covid-19 tiek labi ierobežots, neraugoties, ka pasaulē tas pieņemas spēkā,” pēc Ministru kabineta sēdes paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš norādīja, ka pašlaik lielāks risks inficēties ar Covid-19 ir ārzemēs.

To apliecina arī labklājības ministre Ilze Viņķele: “Latvijā epidemioloģiskie rādītāji ir ļoti cienījami. Minēšu būtiskākos ‒ četrpadsmit dienu kumulatīvā saslimstība ir 0,9 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Eiropā vidējais rādītājs ir 16, turklāt ilgāk nekā četras nedēļas pie mums nav bijuši saslimšanas uzliesmojumi.”

Tādēļ, sākot jau ar rītdienu, tiek atcelts noteikums, kas katram sabiedriskā transporta pasažierim par obligātu pienākumu uzlika mutes un deguna aizsega nēsāšanu.

“Tā bija kļūda tik ilgi deklaratīvo normu konkrētajos apstākļos uzturēt. Ja redzējām pēc divu nedēļu rezultātiem, ka vīruss tiek kontrolēts, vīrusa transmisija apsīkst [..], tā norma bija jāatceļ agrāk, lai nedevalvētu nozīmīga pasākuma jēgu apstākļos, kuros tai nav īsti vajadzība,” atzīstot, ka šai viņas idejai valdībā nebija visu koalīcijas partneru atbalsta, saka I. Viņķele.

Taču šis noteikumu atvieglojums neattiecas pilnīgi uz visiem. Proti, maskas nēsāšana joprojām ir obligāta tiem, kuriem ir elpceļu infekcijas slimības pazīmes (klepus, iesnas), un tiem pasažieriem, kas, atgriežoties, piemēram, no ārzemēm, dodas uz mājām pašizolēties uz 14 dienām.

Tomēr šo noteikumu pārkāpēji arī turpmāk netiks sodīti. Veselības ministre neslēpj, ka valdība cer uz cilvēku veselo saprātu. “Es apelētu pie cilvēku apziņas vai sirdsapziņas. Tas kaitējums, ko potenciāli var nodarīt sabiedrībai, ir pietiekoši motivējošs, lai, pārvietojoties to īso attālumu līdz mājai, izmantotu masku. Atzīstu, ka norma uz papīra pastāv, bet tās izkontrolēšana un sodīšana ir visnotaļ sarežģīta,” saka ministre.

Tāpat paliek spēkā prasība, ka personai ir pienākums nodrošināt sev mutes un deguna aizsegu, ja pasākuma organizators vai pasākuma organizētājs pirms pasākuma ir informējis par šādu prasību, tai skaitā izvietojot paziņojumu pasākuma norises vietā.

“Cerēsim, ka tas tā arī paliks, bet, ja inficēšanās rādītāji pasliktināsies, masku lietošanai sabiedriskajā transportā var būt jāatgriežas,” saka veselības ministre.

Valdības jaunākais lēmums nes patīkamu vēsti arī daļai aktīva dzīvesveida piekritēju. Sākotnēji valdība bija lēmusi, ka augustā pasākumos brīvā dabā varēs piedalīties tikai tūkstotis personu, bet tagad šis skaitlis palielināts līdz trīs tūkstošiem. Turklāt tiek atcelti arī sporta pasākumu norises laika ierobežojumi brīvā dabā. Tas nozīmē, ka lielāka mēroga orientēšanās un rogaininga sacīkstes varēs noritēt arī nakts stundās.

Paplašinātas arī sabiedriskās ēdināšanas sektora iespējas pelnīt. Ja vēl jūnijā bija spēkā noteikums, ka katram klientam bija jāatvēl četri kvadrātmetri sabiedriskās ēdināšanas iestādes platības, tad jau no šodienas tie ir trīs kvadrātmetri.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais