No brīža, kad Inčukalna gudrona dīķu likvidācijas projekts ticis vaļā no visādiem ārzemju konsultantiem un partneriem, darbs beidzot noritēja pa īstam. Ziemeļu dīķis ir pabeigts pilnībā, un tur jau zaļo iesētā zālīte. Dienvidu dīķī traktori jau aizrakušies līdz baltajām smiltīm. Finišs ir pavisam tuvu.
Neatkarīgajai bija ekskluzīva iespēja izstaigāt abu dīķu teritoriju Valsts vides dienesta projekta vadītājas Ineses Tiļļas pavadībā. Paskatīties, kā aug zāle Ziemeļu dīķī, un pabradāt pa pēdējiem gudrona pikučiem starp neitralizējamās grunts uzbērumiem. Sliktā ziņa, ka šī vēl padomju laikos sāktā dīķu likvidēšana būs aprijusi savus simt miljonus eiro, un gan jau vēl kādu žūksni ierīs tiesvedība ar iepriekšējo darbu veicēju “Skonto būvi”. Labā ziņa, ka arī Dienvidu dīķī redzamas darbu beigas.
Tur vairs nesmird!
Vēl dažas kravas uz Brocēnu cementa rūpnīcu vedamā materiāla atrodas nojumē. Vēl vairāki lieli piesārņotās grunts kalni pārkraujami un neitralizējami, lai noņemtu skābumu. Bet principā apakšā ir redzama balta smilts un darbu beigas. Traktori nēsājas kā skudras. Izskatās kā darbīgā karjerā, un būtiski, ka te vairs tikpat kā nesmird. Vēl pagājušajā gadā, pārdesmit minūtes uzturoties šeit bez respiratora, kasījās rīkle. Tagad gaiss ir puslīdz tīrs. Arī gruntsūdeņiem pakāpeniski jāattīrās. Analīžu rezultāti no kontrolurbumiem joprojām uzrāda dažādu vielu svārstības, taču šī viļņveida kustība pakāpeniski rimstas, un, kā uzsver projekta vadītāja Inese Tiļļa - situācija vairs nevar kļūt sliktāka, jo piesārņojuma avots, kas gadiem izplatīja piesārņojumu, nu ir likvidēts. Ziemeļu dīķī izņemti piesārņojuma kodoli - ar gudronu piesārņotā grunts attīrīta un atlikta vietā, tai apkārt sadzīta rievsiena, un pa virsu uzlikta bentonīta māla cepure. Zāle arī lekna saaugusi. Pa perimetru brīdinājuma uzraksti salikti.
“Uzmanību! Bijušais Ziemeļu gudrona dīķis! Nestaigā un neizbraukā! Ļauj teritorijai atkopties!” Pavasarī arī Dienvidu dīķī skats būs līdzīgs.
Vāciešiem nesanāca
Dienvidu dīķī lietotās tehnoloģijas gan citādākas, jo šis dīķis nebija aizbērts. Gudrons nepārtraukti sajaucās ar nokrišņiem, veidojot dažādas konsistences kārtas. Uzņēmuma “Skonto būve” piesaistītajai vācu kompānijai MUEG, nebija pa spēkam atrisināt šo rēbusu, pat neraugoties uz grandiozo naudas daudzumu, kas tai tika maksāts. Samaisīts ar RDF materiālu - sasmalcinātiem degtspējīgiem atkritumiem, gudrons tomēr tecēja no tiem laukā. Tas vairs nederēja cementa rūpnīcas krāsnīm. Savukārt atkritumu vadāšana uz Vāciju nebija finansiāli saprātīga. Pēc varena skandāla, kura sekas vēl gadiem baudīs juristi, gudrona dīķi nonāca vietējo kompāniju “Ekoosta”, “Bao” un “Venteko” izveidotas pilnsabiedrības “Inčukalns EKO” rīcībā. Un tā lieta aizgāja. Vietējie uzņēmēji daudz elastīgāk spēja reaģēt uz tehnoloģiskām problēmām un likvidējamās vielas mainību. Uz vietas objektā tika izveidota identiska laboratorija tai, kāda ir Brocēnu cementa rūpnīcā, lai perfekti varētu kopēt rūpnīcai nepieciešamos parametrus. RDF tika aizstāts ar koka skaidām, iegūstot labāku degtspēju un noturību. Sagatavotās masas irdināšanai tiek izmantoti tās pašas cementa rūpnīcas krāsns apvedkanāla putekļi. Visi lietotie risinājumi ir nestandarta un tapuši eksperimentu rezultātā. Tas arī esot šī veiksmes stāsta pamats.
Ne visi tam tic
Pagājušajā nedēļā medijiem un Valsts vides dienestam tika atsūtīta vēstule, kurā apšaubīts, ka Inčukalna gudrona dīķu projekts tā pašreizējā posmā būtu veiksmes stāsts:
“Vairākiem apkārtnes iedzīvotājiem ir radušās bažas par to, ka gudrons netiek izrakts pilnībā un turpina piesārņot vidi, kā arī tas atrodas atklātā veidā un, mūsuprāt, netiek pienācīgi uzglabāts. Izsakām arī bažas par sekojošo: slikta (iespējams, pat bīstama) dzeramā ūdens kvalitāte Inčukalna apkaimē (Gaujas tuvumā); aizdomīgas ķīmisku vielu smakas apkaimē; gājušas bojā daudzas priedes, kas varētu liecināt par būtisku piesārņojumu apkārtnē (nozāģēto koku atrašanās vieta nav zināma); bažas par gruntsūdeņu un Gaujas piesārņojumu.”
Vēstules pārstāvis ir biedrības “Tavs novads” pārstāvis Andris Lapiņš. Viņš skaidro, ka tikai apkopojis citu cilvēku un organizāciju paustās bažas, arī viens deputāts sniedzis informāciju, bet visi nez kādēļ vēlas palikt anonīmi. Arī precizēt, kur tad ir tas piesārņotais dzeramais ūdens, viņš nespēj.
Dabai dota otra iespēja
Neatkarīgās izpēte liecina, ka vēstulē paustajām bažām visdrīzāk nav pamata. Koki, par kuriem runāts vēstulē, apkārt Dienvidu dīķim nokalta jau 2018. gadā, jo tobrīd izmantotas nepietiekami jaudīgas gaisa attīrīšanas iekārtas, un priedēm arī kaļķa putekļi nepatīk. Gruntsūdeņu monitorings rāda, ka piesārņojuma līmenis svārstās, bet kopumā mazinās. Gauja ir tīra. Par kādām dzeramā ūdens problēmām nav ticamu ziņu. Uzņēmuma “Vangažu avots” pārskatos kvalitātei atbilstošs ūdens tiek piegādāts gan Vangažos, gan Inčukalnā. Bet, ka viss gudrons patiešām tiek izrakts laukā, par to Neatkarīgā pārliecinājās klātienē. Protams, Inčukalna gudrona dīķi arī turpmāks paliks piesārņotas vietas ar kopīgo piesārņojuma areālu 120 hektāru platībā, un turpmākos 30 gadus šeit turpināsies vides monitorings. Tomēr nav noliedzams, ka, tieši pateicoties paveiktajiem darbiem, dabai tagad būs dotas visas iespējas atveseļoties.
ZIEMEĻU DĪĶĪ DARBI PABEIGTI
- veikta sērskābā gudrona atklātās tilpnes piesārņotās grunts ekskavēšana un utilizācija AS BAO kompleksā un SIA “Schwenk Latvija” rūpnīcā - kopumā 7265 m3;
- veikta dolomīta šķembu iestrāde teritorijā - kopumā 26 800 m2;
- izveidots rekultivācijas reljefs ar vertikālu un horizontālu ūdens necaurlaidīgu aizsargbarjeru un virszemes ūdens novadīšanas sistēmu;
- izmantojot reversās osmozes tehnoloģiju, atsūknēts un attīrīts piesārņotais pazemes ūdens kopumā 108 016 m3.
DIENVIDU DĪĶĪ DARBI TURPINĀS
Dienvidu dīķī no sanācijas darbu atsākšanas 2018. gada februārī līdz 2020. gada maija beigām ekskavēts un nodots sekundārā kurināmā sagatavošanai aptuveni 31 872 t sērskābā gudrona. Gudrona ekskavēšanas darbi ir noslēgušies par 3 mēnešiem agrāk, nekā plānots. Šobrīd turpinās gudrona sagatavošana sekundārajā kurināmā un utilizācija. SIA “Schwenk Latvija” ražotnē Brocēnos nogādātas 42 510 t un utilizētas 26 936 t sekundārā kurināmā (64%).
Avots: Valsts vides dienests
