Saeimas pieņemtā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma konsolidētā versija vienā dokumentā būs izlasāma labākajā gadījumā šīs nedēļas beigās, līdz ar to Valsts prezidentam Egilam Levitam būs atvēlēts ļoti īss laiks likuma izvērtēšanai. Pašvaldības jau laikus nāk prezidentam talkā un gatavo pamatojumu, kādēļ likums nosūtāms atpakaļ uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai.
Administratīvi teritoriālais iedalījums un tā teritoriālās vienības - novada pilsētas un pagasti 2021 - karti iespējams lejuplādēt šeit
Pēc pašvaldību reformu likuma pieņemšanas apmierinātas var būt lielās pilsētas, jo tām savu cīņas fronti izdevies noturēt ar uzviju. Statusu saglabājušas visas, un tagad vēl tās iegūs valstspilsētas titulu. Dižus iebildumus neceļ tās pašvaldības, kas tiek palielinātas, kam kaut ko pievieno. Un tad atliek pašvaldības, kas pārstāv aptuveni 400 000 iedzīvotāju un kuru intereses šīs reformas kontekstā tiek ignorētas. Tās arī ir tās neapmierinātās.
Likvidācijai 77 pašvaldības
Atšķirībā no atbildīgās ministrijas, kas likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā nosvinēja ar lielīgu preses relīzi un tūlītēju ministra Jura Pūces preses konferenci, pašvaldības un to organizācijas klusēja. Pirmkārt, tāpēc, ka Saeimas pieņemtais likums nekur nav izlasāms, un, kad būs - arī neviens nezina. Otrkārt, pārāk daudz ir ar likumu neapmierināto. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis Neatkarīgo informē, ka pašlaik notiek parakstu vākšana vēstulei ar lūgumu neizsludināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tiek prognozēts, ka finālā to parakstīs ap 40 pilsētu un novadu mēri. Tas būs vairāk nekā iepriekšējās reformas laikā, kad no 548 divu līmeņu pašvaldībām tika uztaisītas 119 viena līmeņa pašvaldības. Tagad likvidācijai nolemtas tikai 77 pašvaldības, kartē un dabā atstājot 42. Bet neapmierināto ir vairāk nekā 2009. gadā.
Prezidentam sūtīs kļūmju ceļvedi
“Uzskatām, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu. Jau kopš brīža, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs uzsāka darbu pie ATR īstenošanas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts,” teikts Valsts prezidentam gatavotajā atklātajā vēstulē, turpinājumā uzskaitot likuma trūkumus. Reformai trūkst sasaistes ar citām nozarēm. Trūkst ieguvumu - zaudējumu analīzes. Visām jaunveidojamām administratīvajām teritorijām nav izstrādāti statistiskie profili, bet, kam ir - tie satur kļūdas. Trūkst sasaistes ar ES finansējuma pārdali. Netiek nodrošināta brīvprātība. Netiek ievērotas ekspertu rekomendācijas. Iedzīvotāju aptauju rezultāti tiek ignorēti. Principā prezidentam apkopotā veidā tiks darīti zināmi šie un citi argumenti, ko pašvaldības jau gada garumā skaidrojušas, bet valdošā koalīcija gada garumā ignorējusi un turpina to darīt pat pēc Satversmes tiesas nesenā lēmuma, kas ministru Juri Pūci pasludināja par Satversmes 1. panta pārkāpēju. Jau rīt pie Valsts prezidenta ar vēstuli plāno vērsties arī pati Latvijas Pašvaldību savienība.
Tas būs tāds kā kļūmju ceļvedis Saeimas pieņemtajā likumā, lai prezidentam un viņa ekspertu komandai uzreiz būtu skaidrs, kādām problēmām jāpievērš uzmanība.
Lielmežs iesaka auditu
Individuāli pie Valsts prezidenta ir vērsies Aleksandrs Lielmežs ‒ ilggadējs Mālpils novada vadītājs, neapstrīdama autoritāte pašvaldību jautājumos. Arī viņš rosina neizsludināt jauno likumu, bet tā vietā uzdot Saeimai:
“1. Veikt visu publiskās varas funkciju auditu un noteikt, kādas funkcijas ir veicamas valsts līmenī, kādas funkcijas ir realizējamas reģionu līmenī un kādas vietējā (kopienu) līmenī, t.i., pilsētās un pagastos.
2. Noteikt šiem līmeņiem kompetences un finanšu avotus, un ievēlēšanas kārtību.
Šādu reformu varētu atbalstīt, jo tā atbilstu gan Satversmei, gan Eiropas Savienības pamatnostādnēm par demokrātisku un daudzlīmeņu pārvaldi, pēc iespējas vairāk pārvaldē un lēmumu pieņemšanā iesaistot pašus pilsoņus.” Tā uzskata Aleksandrs Lielmežs, vēstulē klāt liekot zīmīgu statistiku. Atbilstoši jaunajam likumam Latvija Eiropas Savienībā būs ar vismazāko pašvaldību skaitu un lielāko vienas pašvaldības izmēru pret iedzīvotāju skaitu. Vidējā vietējā pašvaldība ES dalībvalstīs ir ar 5031 iedzīvotāju un pārvalda 47,8 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Latvijas rādītājs atbilstoši jaunajai kartei ir 47 286 iedzīvotāji 1538 kvadrātkilometros.
Top konsolidētā versija
Kad Valsts prezidents Egils Levits varēs sākt darbu pie likuma izvērtēšanas, šobrīd nav zināms. Vispirms Saeimā ekspertiem jāizstrādā likuma konsolidētais variants. Jāsaliek kopā trīs lasījumu un 377 izskatīto priekšlikumu rezultāts. Ļoti iespējams, ka darba gaitā ir pieļautas pretrunas un juridiskas kļūdas. Jāatgādina, otrā lasījuma vidū valstī iestājās koronakrīze. Visi priekšlikumi tika atsaukti, lai pilnībā pievērstos ārkārtējās situācijas lēmumu pieņemšanai. Bet, iesniegti atkal uz trešo lasījumu, priekšlikumi eksperimentālā kārtā tika skatīti attālināti, nenodrošinot pilnvērtīgu diskusiju procesu. Šobrīd ir ļoti maz cilvēku, kuri pārzina šī Saeimas sasaukuma svarīgāko pieņemto likumu. Atbildīgajā komisijā prognozē, ka likuma galīgā - konsolidētā versija varētu tapt līdz nedēļas beigām. Kad Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece to parakstīs, likums tiks nosūtīts Valsts prezidentam Egilam Levitam izvērtēšanai.
Termiņš iet, likuma nav
Satversme piešķir prezidentam tiesības likumu izbrāķēt:
“Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt. (LR Satversmes 71.p.).”
Zināmu mulsumu izraisa jautājums, kurā brīdi sākas šo prezidentam atvēlēto desmit dienu atskaite, ja likuma apkopotā galīgā versija top tik ilgi - kopš pagājušās trešdienas. Izrādās, tā ir sākusies jau ceturtdien, taču vēl šobrīd Valsts prezidenta kanceleja nav saņēmusi likumu. Kā paskaidro preses dienests: “Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu un Oficiālo publikāciju, un tiesiskās informācijas likuma 4. panta trešo daļu 10 dienu izvērtēšanas termiņš sākas ar nākamo dienu pēc likuma pieņemšanas Saeimā. Šajā gadījumā 10. diena būs sestdien, 20. jūnijā.”
Tātad līdzīgi kā visai Latvijas sabiedrībai, arī Valsts prezidenta iespējas piedalīties pašvaldību reformas īstenošanā ir tikušas ierobežotas. Nu jau vismaz par sešām dienām.
