Vīrusa apkarošanai infrastruktūra svarīgāka nekā mediķu algas

SKAT, KĀ. No premjerministra Krišjāņa Kariņa teiktā izriet, ka mediķiem jāgaida atalgojuma pieaugums tik ilgi, kamēr politiķi vienosies, kas notiek ar strukturālām reformām veselībā un nodokļu sistēmā © Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Finanšu ministrijas sagatavotais ziņojums, pamatojoties uz likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, informē sabiedrību par vissvarīgākajiem pasākumiem cīņā ar Covid-19 sekām. Ziņojuma mērķis ir “apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt Covid-19 krīzi”. Lai arī lielā mērā visi pasākumi vērsti uz ekonomikas situācijas atlabšanu, tur iemaldījusies arī veselības aprūpe un tās infrastruktūra.

Lai gan eksperti, Valsts kontrole, medicīnas iestādes un arī pati Veselības ministrija arvien ir norādījusi, cik svarīgi valstij kopumā ir cilvēkresursi medicīnas nozarē, šajā dokumentā par veselību rakstīts it kā piedevas formā, proti, “kā arī veselības sistēmai, veicinot veselības pakalpojumu pieejamību”, turklāt neviena vārda par mediķu atalgojumu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš vakar uzsvēra, ka mediķu atalgojuma palielinājums no 2021. gada ir iespējams, ja tiek konsekventi īstenoti uzlabojumi veselības aprūpes un nodokļu sistēmās.

Neatkarīgā

Par ēkām un auto

Saskaņā ar ziņojumu veselības nozarei papildus saistībā ar Covid-19 epidēmiju šogad jau novirzīti vairāki miljoni eiro - gan lielākajām slimnīcām to darba sakārtošanai, aizsarglīdzekļu iegādei un citiem mērķiem, taču tagad vēl 103,2 miljoni eiro tiks novirzīti tieši infrastruktūras projektiem. Neatkarīgā izpētīja, ka no šīs summas lielākā daļa naudas paredzēta P. Stradiņa slimnīcas vajadzībām: 20 miljoni eiro A korpusa otrās kārtas pilnas funkcionalitātes nodrošināšanai (visticamāk, lai pēc ēkas uzcelšanas to varētu iekārtot pilnībā atbilstoši prasībām). Vienlaikus Stradiņa slimnīcai paredzēti vēl 15,6 miljoni eiro veco korpusu ‒ 15., 4., 24. un 25. - renovācijai. Jāatgādina, ka 15. korpusam nesen vētrā tika norauts jumts, turklāt, pēc ekspertu atzinuma, ir jāmaina ne tikai jumta segums, bet arī tā balstošās konstrukcijas. Nākotnē šajā korpusā izvietotās nodaļas pāries uz jauno korpusu.

Latvijas Onkoloģiskā centra būvniecībai un funkcionalitātes nodrošināšanai ir paredzēti 26 miljoni eiro, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam automašīnu iegādei ‒ 16,4 miljoni eiro. Vēl 15 miljonus sadalīs reģionālajām slimnīcām - Daugavpils, Vidzemes, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils reģionālo slimnīcu intensīvo terapijas nodaļu paplašināšanai, izolācijas boksu izveidei, pacientu plūsmu nodalīšanai.

Jāgaida uz pašiem politiķiem

Pēc valdības sēdes veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka piešķirtais finansējums veselības nozarei paredzēts ne tikai Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai, bet arī veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai. Savukārt sociālajos tīklos ministre padalījās ar fotogrāfijām no Stradiņa slimnīcas, kurās redzamas mūsdienu slimnīcai nepiemērotas, neremontētas telpas. Ministre komentēja: “Universitāšu slimnīcu dilemma samaksāt mediķiem vs investēt infrastruktūrā. Šī ir viltus dilemma, jo vienlīdz svarīgi abi [..].” Saskaņā ar ministres teikto tas risināms ar lielāku publisko finansējumu.

Infrastruktūras uzlabošanai un telpu remontiem nauda, var teikt, ir jau ceļā uz Veselības ministriju un tālāk uz slimnīcām, bet kā būs ar mediķu algu palielinājumu? Ņemot vērā ierobežoto budžeta finansējumu, pērn mediķu algas palielināja par 10 procentiem, nevis par 20 procentiem, kā bija apsolīts. Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata (un šo viedokli viņš ir paudis sarunās ar mediķu organizācijām), ka “mediķu atalgojuma palielinājumam jānotiek vienlaikus ar uzlabojumiem veselības aprūpē un nodokļu sistēmā”. Veselības aprūpē ir paredzēta slimnīcu līmeņošana, savukārt nodokļu sistēmā nepieciešams ieviest lielāku taisnīgumu ‒ Covid-19 krīze ir īpaši izgaismojusi alternatīvos nodokļu režīmos strādājošo iedzīvotāju sociālo neaizsargātību. No tā, visticamāk, izriet aicinājums mediķiem gaidīt, kamēr tiks sakārtots slimnīcu tīkls un kamēr politiķi vienosies par nodokļu režīmiem. Pēc premjera teiktā, vēl no Veselības ministrijas ir jāsagaida jaunais mediķu atalgojuma modeļa piedāvājums.

DOMAS. Veselības ministre Ilze Viņķele sociālās saziņas tīklā “Twitter” publicējusi pārdomas, ka vienlaikus svarīga ir gan infrastruktūra, gan mediķu algas / Ekrānšāviņš

Mediķi neizpratnē

Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Jauno ārstu asociācija aicina vēl šogad valdību lemt par atalgojuma palielināšanu par 10 procentiem, bet nākamgad par likumā noteiktajiem 20 procentiem. “Mēs apzināmies veselības aprūpes sistēmas trūkumus un atzinīgi novērtējam Veselības ministrijas darbu pie jauna atalgojuma modeļa izstrādes un slimnīcu līmeņošanas, bet

pašlaik ir svarīgi paralēli reformām nekavējoties lemt par atalgojuma palielināšanu nozarē šogad un nākamajos gados, papildu finansējumu novirzot visiem mazo algu saņēmējiem.

Pretējā gadījumā pēc Covid-19 krīzes varam piedzīvot masveida mediķu aizplūšanu no Latvijas,” norāda Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis.

MEDIĶU arodbiedrības vadītājs Valdis Keris ir neizpratnē, kāpēc valdība nesaskata mediķu zemajā atalgojumā draudus valsts spējai tikt galā ar Covid-19 vai citu veselības jomas krīzi / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Neizpratni un sašutumu pauž arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, jo valdība joprojām ignorējot likumā noteiktās garantijas par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes darbiniekiem. “Valdība lēma, kā ministrijām pārdalīt 600 miljonus eiro. Veselības infrastruktūras projektiem tiks 103,2 miljoni. Taču likumiski garantētajam darba samaksas pieaugumam nozarē politiķi joprojām nevar atrast nepilnus 44 miljonus. Varbūt Brisele neļauj? Ne tikai ļauj, bet pat iesaka. Varbūt nav naudas? Ārkārtējā situācijā apstiprinot valsts atbalstu nozarēm un uzņēmumiem, Saeima šī gada martā pieņēma likumu, kas atļauj valdībai papildus tērēt divus miljardus eiro,” saka arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Jau Covid-19 krīzes sākumā arodbiedrība vēstulē amatpersonām atgādināja, ka “veselības aprūpes kodolu veido darbinieki, kuri arī pirms Covid-19 strādāja ar pārslodzi un uz izdegšanas robežas.”

Keris norāda, ka vienīgais rezultāts ir atbilde mediķiem no Veselības ministrijas, ko arodbiedrība saņēmusi 26. maijā. “No atbildē ietvertā skaidrojuma var secināt, ka likumā paredzētie līdzekļi mediķu algām joprojām nav piešķirti, jo… Veselības ministrija tos nemaz nav pieprasījusi,” secina V. Keris. “Kārtējo reizi redzam, ka jauniem celtniecības darbiem veselības nozarē naudu atrast nav grūti. Diemžēl to joprojām nevar atrast likumīgās darba samaksas nodrošināšanai mediķiem.”

Izpēte

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais