Nevienas nozares ministrija pagaidām nav gatava atteikties no izdienas pensijām, tomēr pieļauj iespēju pārskatīt šo pensiju piešķiršanas noteikumus. Izņēmums ir Izglītības un zinātnes ministrija, kas, savukārt, nevirzīs apstiprināšanai likumprojektu par izdienas pensijām sporta un speciālās izglītības skolotājiem, kā arī pirmsskolas pedagogiem.
Tomēr Valsts kontroles secinājumi par izdienas pensijām un to slogu valsts budžetam ir ļoti būtiski (Neatkarīgā rakstīja, ka turpmākajos gados izdienas pensiju izmaksai būs nepieciešami vismaz 4,5 miljardi eiro), tāpēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēmusi rīkoties un vēstulē aicinās valdību izvērtēt izdienas pensiju vecuma pārskatīšanu.
Eiropā lēnām atsakās
Valsts kontrole vairākas reizes pievērsusi ministriju un valdības uzmanību izdienas pensiju sistēmai un norādījusi uz faktu, ka Latvijā nav skaidras stratēģijas, kāda izdienas pensiju sistēma valstij ir nepieciešama. Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava vēlreiz atgādināja, ka izdienas pensija nav atkarīga no dzīves laikā maksātām sociālajām iemaksām, tāpēc ir jautājums, vai tā ir taisnīga pret visiem pensionāriem. “Izdienas pensiju saņēmēji var doties pensijā salīdzinoši labākos apstākļos un saņemt salīdzinoši labāku pensiju,” sacīja I. Vārava. To apliecina Valsts kontroles pētījuma dati, ka vidēji izdienas pensija ir 1,5 reizes augstāka nekā valsts vecuma pensija, un runa ir par konkrētu cilvēku pensijām, kādu šis cilvēks saņem, ja dodas izdienā, un kādu, ja viņam piešķirtu vecuma pensiju. Vislielākās atšķirības ir diplomātiem - pat divas reizes, tienešiem, prokuroriem.
“Mēs nevēršamies ne pret vienu cilvēku, kurš pašlaik ir izdienas pensijas saņēmējs, bet norādām, ka sistēma ir necaurspīdīga, iespējams, negodīga pret citiem pensionāriem un tā ir liels slogs valsts budžetam,”
sacīja Inga Vārava. Arī pieņēmums, ka izdienas pensija ir nepieciešama tāpēc, ka cilvēks vairs nevarēs turpināt darbu smagu dienesta apstākļu dēļ iepriekšējā darbā, piepildās tikai dažos gadījumos, jo, pēc Valsts kontroles datiem, septiņi no desmit izdienas pensionāriem turpina darbu un nereti arī līdzīgā profesijā. I. Vārava norādīja, ka citas Eiropas valstis arī veic reformas, lai atteiktos no izdienas pensijām vai mainītu šo sistēmu, piemēram, nosakot saīsinātu darba dienu, piedāvātu pārprofilēšanos, ja nav iespējams strādāt konkrētajā darba vietā un citas reformas. No izdienas pensijām nolēmusi atteikties arī Igaunija, ieviešot kompensācijas mehānismus noteiktās profesijās, piemēram, nosakot obligātu dalību 3. pensiju līmenī, kur iemaksas veiktu darba devējs.
Kopsaucēju panākt ‒ grūti
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks atzina, ka problēma ar izdienas pensiju pārskatīšanu ir ļoti aktuāla un Labklājības ministrija to ir aktualizējusi vairākas reizes, vismaz divas reizes sagatavojot konceptuālu ziņojumu valdībai. “Bet, ņemot vērā, ka ir tik daudz resoru interešu, panākt vienotu redzējumu nekad nav izdevies,” secināja I. Alliks. Arī Labklājības ministrija uzskata, ka nākotnē izdienas pensijas ir būtisks papildu slogs budžetam (izdienas pensijas maksā gan no sociālās apdrošināšanas budžeta, gan no pamatbudžeta), jo jāņem vērā sabiedrības novecošanās - mazāk strādājošo, bet vairāk pensionāru. Šādos apstākļos būs tā, ka vienai daļai iedzīvotāju būs jāstrādā līdz 65 vai vēl ilgāk, bet citi - ies pensijā desmit gadus agrāk. I. Alliks arī norādīja, ka pašlaik izdienas pensijas kā tādas daudzās pasaules valstīs vairs netiek uzskatītas par sociālās apdrošināšanas elementu, bet notiek pāreja uz “pēcnodarbinātības atbalsta programmām” noteiktās profesijās.
“Valdībā šis jautājums ir skatīts, bet risinājuma nav. No dažādām nozarēm vienmēr ir bijusi pretimnākšana: mēs esam gatavi runāt, tomēr darba grupās mēs parasti nonākam pie tā, ka katra šī nozare sāk pamatot, cik ļoti specifiska tā ir un ka izdienas pensijas noteikti nākotnē ir jāsaglabā,” līdzšinējo pieredzi labi raksturo I. Allika teiktais.
Kad policistiem nav zābaku
Līdzīgi notika arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kur dažādu jomu speciālisti skaidroja, kāpēc faktiski izdienas pensijas ir saglabājamas. Visasāk izteicās iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens, aicinot visus iedziļināties reālajā situācijā. “Paskatīsimies realitāti - es saprotu Valsts kontroli un novērtēju tās darbu, ir vērts diskutēt, meklēt labākos risinājumus, kā arī esmu par to, lai ekonomētu līdzekļus, bet šajā gadījumā jāskata kompleksi - ja runājam par atteikšanos no izdienas pensijām, tad runāsim atklāti un tieši, kādas tad ir algas citās Eiropas valstīs, piemēram, policistiem un ugunsdzēsējiem? Viņiem nevajag paļauties uz izdienas pensijām atšķirībā no policistiem Latvijā,” teica iekšlietu ministrs.
Faktiski iekšlietu ministra uzruna bija saistīta ne tik daudz ar izdienas pensijām, kā ar kritisko situāciju iekšlietu sistēmā ‒ policijā, robežsardzē. Piemēram, ministrs teica, ka policistiem trūkst dienestam nepieciešamo zābaku, ka uz darbu brauc no attāliem reģioniem, paši maksājot par degvielu. No 10 000 iekšlietās nodarbināto 7000 alga ir mazāka par 800 eiro.
“Šie cilvēki riskē ar savu dzīvību, bet saņem algu uz nabadzības robežas. Ja nebūtu izdienas pensijas, mums vispār nebūtu policistu un glābēju,”
skarbi aizrādīja ministrs. Viņš arī teica, ka no izdienas pensijām varētu atteikties, tikai piedāvājot adekvātu sociālās drošības sistēmu iekšlietu sistēmas darbiniekiem.
Savukārt Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons bilda: ja cilvēka veselība ļauj, tad aizsardzības struktūras paturētu cilvēku dienestā iespējami ilgāk, taču vienlaikus jāapzinās, ka noteiktā vecumā darbinieks tomēr vairs nevar izpildīt tos pienākumus, ko iepriekš dažādu veselības problēmu dēļ. “Esam gatavi diskutēt par sistēmas pilnveidi, bet negribētu, lai kaut kādā veidā šī sistēma tiek izjaukta un mēs zaudētu savus darbiniekus,” tā J. Garisons.
Pedagogiem nebūs
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Baiba Bašķere atzina, ka ministrija nevirza sagatavoto likumprojektu par izdienas pensijām pedagogiem, jo “tas diskriminēs pārējos pedagogus”. Proti, pašlaik saskaņā ar šo likumprojektu izdienas pensijas iecerēts noteikt sporta skolotājiem, speciālajiem un pirmsskolas pedagogiem. “Mūsu piedāvājums būtu drīzāk sniegt lielāku atbalstu pedagogiem darba samaksas jomā un iespēju pārkvalificēties,” teica B. Bašķere.
Kā izriet no Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševičas teiktā, arī diplomātus valsts dienestā būtu grūti noturēt, ja nebūtu izdienas pensiju. Izrādās, ka diplomātiem sociālās iemaksas, kas dod nākotnē iespēju saņemt vecuma pensiju, maksā tikai no pamatalgas, bet kopējo atalgojumu veido arī pabalsti. Kultūras jomā izdienas pensijas saņem cilvēki, kuri noteiktā vecumā vairs patiešām nevar pildīt savus pienākumus, jo, kā sacīja Iluta Treija no Kultūras ministrijas, viņu darba rīks ir viņu ķermenis. “Vidēji gadā kultūras jomā šīs pensijas tiek piešķirtas ap desmit cilvēkiem, kas nav liels skaits, turklāt šie cilvēki turpina strādāt citā jomā, maksājot nodokļus,” sacīja I. Treija.
Valdību aicina rīkoties
Sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns aicina visu pensiju sistēmu vērtēt kopumā, jo faktiski visiem cilvēkiem pēc 55 gadiem rodas dažādas veselības problēmas, kas apgrūtina darba pienākumu veikšanu ierastā apmērā. Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēmusi sagatavot vēstuli Ministru kabinetam ar lūgumu pārskatīt izdienas pensijām noteikto vecumu un apdrošināšanas stāžu, vienoties par vienotiem kritērijiem visām izdienas pensijām un izvērtēt kompensējošus mehānismus atlīdzības paaugstināšanai.
