Slimnīcas padomes līdzšinējais darbs ir bijis pakārtots Covid-19 epidēmijas jautājumiem un slimnīcas darbības nodrošināšanai ārkārtas situācijā, uzsver Rīgas Austrumu slimnīcas padomes priekšsēdētāja Tīna Kukka. Lielajās Latvijas slimnīcās – universitāšu klīnikās – kopš šā gada sākušas darbu īpaši izveidotas padomes, uz kurām veselības nozare likusi lielas cerības, lai uzlabotu slimnīcu darbību, izveidotu un īstenotu nākotnes attīstības stratēģiju, kā arī sekotu iepirkumiem.
Slimnīcu padomju darbu sākuši vērtēt Saeimas politiķi, un viens no svarīgākajiem jautājumiem - kad padomes kopā ar slimnīcu tiešo valdību, proti, valdēm, varēs vēstīt par reāliem uzlabojumiem slimnīcu darbā. Ņemot vērā, ka darbs slimnīcu padomēs ir algots darbs, to nevar uzskatīt kā brīvprātīgu laika kavēkli, kad darba pienākumi pamatdarbā paveikti.
Padomes arī ierautas Covid-19
“Mēs nevaram pašlaik atskaitīties par daudziem paveiktiem darbiem, jo vēl nav pagājušas pat pirmās simt dienas, kopš padome strādā,” norāda Rīgas Austrumu slimnīcas padomes priekšsēdētāja Tīna Kukka. “Tajā pašā laikā mums ir notikušas deviņas padomes sēdes, kas ir daudz vairāk, nekā tas būtu normālā situācijā. Galvenās sarunas tēmas ir Covid-19, lai slimnīca būtu sagatavota slimnieku uzņemšanai, testēšanai, drošībai.”
Taču, kā norādīja T. Kukka, galvenais jautājums, par ko bija jādiskutē un jālemj padomei, ir saistīts ar ārkārtas iepirkumiem, arī saistībā ar Covid-19. “Mūsu kā uzraugošās institūcijas loma bija skatīties, lai laikā, kad varam nesekot standarta noteikumiem iepirkumu realizēšanā, iepirkumu process tomēr būtu caurspīdīgs, lai iepirkuma uzvarētājs vienmēr tiktu izraudzīts konkursa kārtībā, lai rezultātā iepirkums atbilstu reālajai tirgus situācijai gan no finansiālā aspekta, gan iepirkumu izpildes termiņa, jo, protams, Covid-19 laikā mēs nevarējām izvēlēties kaut ko, kas tiktu piegādāts pēc pusgada.”
Pieļauj izmaiņas budžetā
Padome arī apstiprinājusi slimnīcas pārskatu, ko šīs nedēļas beigās izskatīs akcionāru sapulcē (Rīgas Austrumu slimnīcas 100 procentu kapitāldaļu turētājs ir Veselības ministrija), kā arī padomei par paveikto 2019. gadā un 2020. gada trīs mēnešos ziņojusi slimnīcas valde. “Esam apstiprinājuši arī slimnīcas gada budžetu - tik liela slimnīca bez tā nevar strādāt, tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka Covid-19 situācija ir ieviesusi daudz neskaidrību, kā notiks pacientu apkalpošana, arī uz slimnīcas izdevumu sadaļu, līdz ar to, neskatoties uz apstiprināto budžetu, esam vienojušies kopā ar valdi sekot līdzi tam, kā attīstās situācija un vai nav nepieciešams veikt kādas izmaiņas budžeta plānos,” stāsta T. Kukka.
Latvijas lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu slimnīcu, P. Stradiņa slimnīcu un Bērnu slimnīcu ‒ pašlaik vada slimnīcu valdes, kā arī padomes, kuras izveidotas šā gada sākumā. Padomes locekļi izvēlēti konkursa kārtībā no dažādu jomu speciālistiem - mediķiem, ekonomistiem, finansistiem. Katrā no slimnīcas padomēm strādā arī viens ārvalstu eksperts - Bērnu slimnīcā ārsts no Somijas, Stradiņos - ārsts no Lietuvas, bet Rīgas Austrumu slimnīcā - ekonomikas eksperts no Igaunijas.
Lai nebūtu zaudējumu
“Mēs esam runājuši, protams, par slimnīcas attīstības stratēģiju, bet visu šo laiku, kopš darbojas padome, galvenais jautājums ir bijis Covid-19, savukārt darbs pie stratēģiskiem jautājumiem ir bijis nedaudz nolikts malā,” atzina T. Kukka.
Tomēr padome paspējusi iezīmēt trīs galvenos virzienus - uzlabot veselības aprūpes pakalpojumus, izveidot uz cilvēku centrētu aprūpi slimnīcā - gan no pacienta, gan no medicīnas personāla puses, kā arī panākt, ka slimnīca strādā bez zaudējumiem.
“Šeit mēs redzam divas iespējas, kā to darīt. Viens ir uzlabot slimnīcas darba iekšējo efektivitāti, bet otrs - nodrošināt to, ka samaksa par veselības pakalpojumiem atbilst to reālajām izmaksām,” norāda T. Kukka.
Padomes locekļi ir bijuši arī vairākos Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros, kas izvietoti dažādās Rīgas vietās. “Saprotam, ka nepieciešami lieli ieguldījumi un uzlabojumi. Jautājums par visu stacionāru centralizēšanu ir ļoti aktuāls un būs viens no svarīgākajiem punktiem šajā stratēģijā,” uzskata slimnīcas padomes vadītāja.
Rīgas Austrumu slimnīcas padomes loceklis Valts Ābols norādīja, ka, runājot par kvalitāti, ir jāizceļ tās jomas slimnīcā, kur Austrumu slimnīcai ir nacionāla mēroga loma. Viena no tām ir onkoloģija, kas ir un būs prioritāte. Kā vienu no risinājumiem situācijas uzlabošanai V. Ābols minēja pacientu pieredzes izzināšanu, kas tiks ieviesta arī Rīgas Austrumu slimnīcā. Saeimas deputāti prasa arī padomes viedokli un valdes atbildību par pagaidām vēl neīstenoto ķīmijterapijas zāļu sajaukšanas robotu projektu (Neatkarīgā aprakstīja šo problēmu rakstā “Strīda dēļ vēža zāļu roboti vēl nestrādā”), uz ko T. Kukka atbildēja, ka padome šonedēļ plānojusi viesoties Latvijas Onkoloģijas centrā un pārrunāt visus jautājumus.
Līdz šim Rīgas Austrumu slimnīca strādājusi ar zaudējumiem. 2018. gadā slimnīcas zaudējumi bija 5,9 miljoni eiro, bet 2019. gada pārskats nav vēl publicēts. Pēc Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Imanta Paeglīša teiktā, 2019. gada zaudējumi ir samazinājušies par aptuveni 40 procentiem.
Slimnīcu valdēs ceturtais loceklis
Izmaiņas notikušas arī slimnīcu valdēs - līdz šim slimnīcu varēja vadīt trīs cilvēki, ieskaitot valdes priekšsēdētāju, tagad valdēs ir vai būtu jābūt četriem cilvēkiem. Pilnīgi nokomplektēta ir P. Stradiņa slimnīcas valde ar tās priekšsēdētāju Rinaldu Muciņu priekšgalā, kas ieņēma šo amatu, izturot konkursu.
Rīgas Austrumu slimnīcā pašlaik ir trīs valdes locekļi, no kuriem viens ir pienākumu izpildītājs (ārsts Aleksejs Višņakovs, kurš atbild par ārstniecības jomu). Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis norāda, ka acīmredzot uz šo valdes locekļa vietu būs jāizsludina konkurss. Pagaidu valdes loceklim pilnvaras strādāt šajā amatā ir līdz oktobrim. Savukārt uz ceturtā valdes locekļa amatu jau pērn bija izsludināts konkurss, pieteicās 20 kandidāti, bet divus no viņiem slimnīcas padome atzinusi par atbilstošiem, un, visticamāk, jau šonedēļ būs zināms, kurš tad piepulcēsies Rīgas Austrumu slimnīcas vadības komandai.
Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu turpina vadīt valde trīs locekļu sastāvā, protams, arī padome. Veselības ministrijā Neatkarīgajai pastāstīja, ka Bērnu slimnīcā valdes locekļu skaits joprojām būs trīs, jo tā ir ierakstīts slimnīcas statūtos, savukārt Stradiņa Rīgas Austrumu slimnīcas statūtos ir paredzēti četri valdes locekļi, un tā tas arī turpmāk būs (līdz šim abu slimnīcu valdes strādāja nepilnā sastāvā). Turklāt valdi un valdes locekļus universitātes klīnikās turpmāk apstiprinās slimnīcu padomes, Neatkarīgajai uzsvēra Veselības ministrijā. Bērnu slimnīcas un Stradiņa slimnīcas padomes Saeimā tiks iztaujātas jūnija sākumā.
