Zviedrija, Apvienotā karaliste, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta ir valstis, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs iekrāsojis sarkanā, lasi – brīdinājuma krāsā, nerekomendējot uz tām doties Covid-19 izplatības dēļ.
Taču epidemiologi brīdina vēl par desmit valstīm, kurās pēdējo divu nedēļu laikā Covid-19 izplatība joprojām bijusi tik augsta, ka došanos uz tām ieteikts stingri izvērtēt.
Sarakstā iekļauta arī Latvija, kas, tāpat kā Lietuva un Igaunija, ir atzīta par valsti, kur jāievēro standarta piesardzība. Kāpēc Latvijā iezīmējusies nedaudz lielāka saslimstība ar Covid-19 pēdējo divu nedēļu laikā nekā kaimiņvalstīs? Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Elīna Dimiņa Neatkarīgajai skaidro, ka Latvijā pašreizējo situāciju ar Covid-19 ietekmē tieši reģistrētie grupveida saslimšanas gadījumi pēdējās nedēļās, kas izraisījuši infekcijas slimības uzliesmojumu. Kopumā, pēc epidemioloģes teiktā, visās trīs Baltijas valstīs situācija ir ļoti līdzīga.
Sāk salīdzināt valstis
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsāk publicēt informāciju par valstu saslimstības rādītājiem ar Covid-19. Saraksts ar saslimstības rādītājiem tiks regulāri aktualizēts. Līdz šim dati par Covid-19 izplatību atspoguļoja reģistrētos saslimšanas gadījumus absolūtos skaitļos, taču tagad dati ir izrēķināti uz 100 000 iedzīvotāju. Aprēķins balstīts uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ziņoto gadījumu skaitu un modelētu 2020. gada populāciju katrā valstī.
“Šie dati rāda kopējos pēdējo divu nedēļu laikā reģistrētos ar Covid-19 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju,” skaidro SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa. “Katru dienu saslimstības rādītāji ir mainīgi, tāpēc izvēlēti un summēti visi divās nedēļās saslimušie un izveidots rādītājs uz iedzīvotāju skaitu, lai valstis būtu iespējams salīdzināt.” Arī Latvijā notikušas diskusijas, kā vērtēt Covid-19 izplatības rādītājus, - skatīties absolūtos skaitļus, cik saslimušo reģistrēts, vai tomēr skatīties saslimstības līmeni uz 100 000 iedzīvotāju, ņemot vērā katras valsts iedzīvotāju skaitu. “Katram rādītājam ir sava nozīme,” uzsver E. Dimiņa. “Ja mēs vēlamies parādīt Covid-19 slodzi uz vienu valsti, saslimušo skaits absolūtos skaitļos ir objektīvs un informatīvs rādītājs. Ja cilvēkus interesē, cik saslimušo ir sociālās aprūpes centros, nav jārēķina uz 100 000 iedzīvotāju, bet konkrēts reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits situāciju precīzi ataino.”
Taču, ja mēs vēlamies salīdzināt Latvijas situāciju ar citām valstīm, kurās Covid-19 arī izplatās, tad ir nepieciešams rēķināt uz populāciju. “Piemēram, Latvija un ASV - mēs nevaram salīdzināt reģistrēto saslimšanas gadījumu skaitu, jo ir ļoti lielas iedzīvotāju skaita atšķirības,” piemēru min E. Dimiņa. Otrs piemērs varētu būt saslimušie pēc vecuma grupām. Pieņemsim, mums šķiet, ka saslimušo deviņdesmitgadnieku ir maz, taču ir jāskatās, cik Latvijā vispār ir iedzīvotāju 90 gadu vecumā. Tāpat uz iedzīvotāju skaitu pašlaik rēķina arī saslimušos pēc to dzīvesvietas, kur skaidri var redzēt, ka Covid-19 pēc reģistrēto gadījumu skaita visvairāk ir Rīgā, bet, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, Covid-19 izplatība Rīgā nav pat desmitniekā.
Divreiz lielāka saslimstība
Epidemiologi nerekomendē doties uz ārvalstīm, īpaši tām valstīm, kur saslimstības rādītājs ir virs 25, un aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt saslimstības ar Covid-19 riskus. Sarakstā ar rādītāju virs 25 ir sešas valstis, pirmajās vietās - Zviedrija un Lielbritānija, kur pēdējo divu nedēļu saslimstības rādītāji bijuši visaugstākie un vairākas reizes pārsnieguši Covid-19 izplatību citās Eiropas valstīs.
Tomēr, kā norāda epidemioloģe E. Dimiņa, uzmanība jāpievērš arī valstīm, kurās saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir robežās no 12 līdz 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000. Šīs valstis nav “sarkanajā sarakstā”, taču tas nenozīmē, ka tajās ar Covid-19 viss būtu kārtībā. Tur joprojām ir plaša Covid-19 izplatība, kas būtu jāņem vērā, apsverot iespēju doties uz kādu no šīm valstīm. Saprotams, ka uz sešām “sarkanajām” valstīm epidemiologi nerekomendē braukt. Piemēram, sešu valstu sarakstā nav ne Itālijas, ne Spānijas, kur, kā zināms, Covid-19 saslimstība ilgu laiku bija ļoti augstā līmenī, taču epidemiologu apkopotie dati par pēdējām divām nedēļām vairs par tik augstu saslimstības līmeni nesignalizē. Tomēr kopējais pandēmijas laikā saslimušo skaits šajās valstīs saglabājas augsts. Ja mēs skatāmies tieši šo brīdi, tad iespēja satikt vienu no simt Covid-19 pacientiem pašlaik jums būs daudzas reizes lielāka Zviedrijā nekā Itālijā.
Zemākā saslimstība ar Covid-19 pēdējo divu nedēļu laikā bijusi Lihtenšteinā, Islandē, Slovākijā, Slovēnijā, Grieķijā un Horvātijā, tāpat arī Norvēģijā, Kiprā un Ungārijā.
Latvija virs Igaunijas
Atšķirības starp trim Baltijas valstīm ir nelielas, tomēr pēdējo divu nedēļu laikā saslimstība nedaudz lielāka bijusi tieši Latvijā, tālāk seko Igaunija un Lietuva. “Šīs atšķirības ir tik nelielas, ka faktiski mēs varam teikt, ka esam līdzīgā situācijā,” vērtē Elīna Dimiņa. Tomēr līdz šim Latvija sliecās uzskatīt, ka ir pat labākā situācijā ar Covid-19 ierobežošanu nekā Igaunija un Lietuva. “Pašlaik man nav precīza situācijas apraksta par Lietuvu vai Igauniju, bet,
runājot par Latviju, es varu teikt, ka mūsu gadījumā būtiska loma bija Covid-19 uzliesmojumiem sociālās aprūpes iestādēs tieši pēdējās nedēļās,”
uzsver E. Dimiņa. Ja to nebūtu, tā kā individuālo gadījumu skaits ir neliels, mums, iespējams, saslimstības rādītāji varētu būt zemāki nekā citās Baltijas valstīs.
Pašlaik brīva kustība ir atļauta starp Baltijas valstīm un, atgriežoties no Lietuvas vai Igaunijas, nav jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā. Taču speciālisti atgādina, ka, atgriežoties no citām valstīm, joprojām jāievēro mājas karantīna un jābūt pieejamam saziņai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām. Pirms došanās uz jebkuru valsti ir laikus jānoskaidro attiecīgās valsts ieviestos Covid-19 izplatības ierobežojumus.
